/nginx/o/2020/11/10/13467029t1hc11f.jpg)
Izglītības finansēšanā piecos gados, kopš notiek skolu tīkla reforma, valsts no savas puses ir izdarījusi visu, kas bija jāizdara, līdz pēdējam centam, turpretim pārējie avoti netika iedarbināti vispār, intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
"Visa šī reforma ir notikusi uz valsts rēķina. Reformā bija paredzēti trīs avoti - skolu tīkla reforma, pašvaldību finansējums un valsts finansējums. Principā visus šos piecus gadus valsts ir pilnībā finansējusi reformu," sacīja Reirs.
Runājot par pedagogu algām, Reirs uzsvēra - ja Latvijas skolās proporcija skolēnu skaitā uz vienu skolotāju būtu tāda, kā Igaunijā, algas Latvijā būtu lielākas.
"Ņemot vērā, ka mums uz vienu skolotāju ir astoņi skolēni, bet Igaunijā - 12 vai 13, tas ir vienkāršs matemātikas uzdevums, kādēļ skolotāju algas mums ir, kādas ir," teica Reirs.
Jautāts, vai pēc administratīvi teritoriālās reformas ir cerības, ka pašvaldību attieksme pret skolām mainīsies, Reirs sacīja, ka tādas cerības ir. Ministrs norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apmaksas reformu - nevis nauda seko skolēnam, bet nauda būs tām pašvaldībām, kurās skolēns mācās. Līdz ar to tiks likvidēta izlīdzināšana starp pašvaldībām, savstarpējās apmaksas.
Finanšu ministrs skaidroja, ka teritoriālas reformas pamatā bija daudzi pētījumi, tostarp pētījums par izglītības tīklu jeb to, kā bērns nonāk konkrētā skolā. Kā piemēru Reirs minēja Valmieras reģionu - pārsvarā vidusskolēni no apkārtējām pašvaldībām mācījās tieši Valmierā, bet pamatskolās nē, jo katra pašvaldība savas pamatskolas centās saglabāt. Reirs uzsvēra, ka kvalitatīvu apmācības procesu šādi nevar veikt.
Finanšu ministrs skaidroja, ka tādēļ arī esam situācijā, ka vairāk nekā 50% no pamatskolas vai vidusskolas beidzējiem nevar atrast sev nodarbi, īpaši no skolām ar nepilnām klasēm. Vēl ir arī apvienotās klases, un tādās nav iespējama kvalitatīva apmācība.
"Mēs varam runāt par skolu tīklu, pedagogiem un visu pārējo, taču ir ļoti slikti, ka ilgu laiku esam pievēruši acis uz pašu galveno - bērnu apmācību kvalitāti. Ja ir gadījumi, kad bērns pēc pamatskolas beigšanas nezina pat elementāras lietas, tas nav pieļaujams. Domāju, ka teritoriālā reforma un skolu tīkla sakārtošana uzlabos apmācību kvalitāti. Tas gan nav izdarāms ar burvju nūjiņu uzreiz, process būs ilgstošs. Igaunija līdz tam gāja četrus piecus gadus, mēs esam tikai pašā ceļa sākumā," teica Reirs.
