VK: Daudzās valsts iestādēs nav ieviesta sistēma naudas atmazgāšanas riska pārvaldībai

FOTO: Shutterstock

Lielākajā daļā valsts iestāžu un pašvaldību nav ieviesta iekšējās kontroles sistēma naudas atmazgāšanas un sankciju pārkāpšanas risku pārvaldībai, secināts Valsts kontroles revīzijā, informēja Valsts kontroles Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Signe Znotiņa-Znota.

Revīzija veikta ar mērķi preventīvi izvērtēt, kāda ir prakse, lai savlaicīgi atklātu aizdomīgus darījumus un izvairītos no darījumiem ar sankcijām pakļautām personām, tā novēršot negatīvas sekas Latvijas valstij un iedzīvotājiem.

Revīzijas laikā Valsts kontrole izvērtēja 18 pašvaldību, 13 ministriju un 12 centrālo valsts iestāžu iekšējās kontroles sistēmu, iespējas un praksi naudas atmazgāšanas un sankciju risku pārvaldībai.

Secinās, ka publiskajā sektorā nepieciešami daudzi būtiski pilnveidojumi, lai tas būtu gatavs identificēt un novērst naudas atmazgāšanas un sankciju pārkāpšanas riskus.

Revīzijas rezultāti atklāj, ka publiskajā sektorā nav vienotas izpratnes par naudas atmazgāšanas un sankciju risku pārvaldības nozīmīgumu un praktiski veicamajām darbībām, lai gan šādiem riskiem pakļauto darījumu apjoms Latvijā ir liels, norāda Valsts kontroles padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins.

Piemēram, tikai 18 revīzijā vērtētajās pašvaldībās vien riskiem pakļautajās jomās darījumu apmērs gada griezumā sasniedz 340 miljonus eiro.

Korčagins atgādina, ka Latvijā jau kopš 2008.gada publiskajam sektoram ir pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par katru aizdomīgu darījumu, tomēr nacionālā līmenī līdz šim publiskajā sektorā aktuālie riski nav tieši vērtēti un analizēti.

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums ir saistošs ikvienai personai - gan juridiskai, gan fiziskai, paredzot pienākumu ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Tādējādi publiskas personas nedrīkst veikt darbības, kas pieļauj vai veicina sankciju režīma apiešanu vai izvairīšanos no sankciju izpildes.

Revidenti konstatēja, ka lielākajā daļā pašvaldību un iestāžu nav ieviesta iekšējās kontroles sistēma šo risku pārvaldībai. Turklāt publiskajam sektoram nav pietiekama metodoloģiska atbalsta mācību, vadlīniju vai citā veidā, kā arī ir ierobežota pieeja bezmaksas informācijai. Tāpat revīzijas laikā konstatēti gadījumi, kad, saskaroties ar naudas atmazgāšanas un sankciju pārkāpšanas riskiem, publiskais sektors nebija gatavs operatīvi reaģēt un rīkoties.

Kā piemērus Valsts kontrole min ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) 2019.gadā noteiktās sankcijas pret Aivaru Lembergu un Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju, Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju un Ventspils brīvostas pārvaldi, uzskatot tās par Lemberga ietekmē esošām institūcijām.

Tāpat tiek minēts gadījums, kad AS "Pasažieru vilciens" 2020.gadā saskārās ar problēmām iegādāties dīzeļvilcieniem nepieciešamās rezerves daļas, jo to ražotājs ir pakļauts OFAC sankcijām, un gadījums 2021.gadā, kad Liepājas ostā remontdarbu veikšanai iebrauca kuģis, kura īpašnieks ir iekļauts OFAC sankciju sarakstos.

Valsts kontrole norāda arī uz gadījumu 2021.gadā, kad Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde uzsāka kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā būvuzņēmumā SIA "Erbauer group". Šis uzņēmums pieder Jēkabpils novada domes deputātam Andrejam Gavrilovam (S) un ir uzvarējis Jēkabpils, Madonas novada pašvaldības, Pārtikas un veterinārā dienesta, VSIA "Latvijas valsts ceļi" un citos publisko personu rīkotajos iepirkumos, tajā skaitā iepirkumos, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) fondu finansētiem projektiem.

Korčagins skaidro, ka pārkāpumi var ietekmēt gan valsts reputāciju un ekonomikas izaugsmi, gan iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, ja, īstenojoties kādam no riskiem, uzsāktais darījums nevarētu notikt.

Piemēram, pašvaldība nevarēs pabeigt objekta būvniecību, nāksies atmaksāt saņemto ES fondu finansējumu vai nebūs iespējams nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus.

"Tādēļ ir svarīgi proaktīvi sekmēt publiskā sektora izpratni par riskiem un nodrošināt atbalstu iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai," norāda Korčagins.

Valsts kanceleja sadarbībā ar FID, Ārlietu ministriju (ĀM) un Valsts kontroli jau ir uzsākusi darbu pie mācību organizēšanas atbildīgo personu kvalifikācijas un kompetences paaugstināšanai.

Valsts kontroles revidentu sniegtie priekšlikumi FID, ĀM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Valsts kancelejai ir vērsti uz publiskajai pārvaldei piemītošo risku identificēšanu, metodoloģiskā atbalsta un mācību nodrošināšanu publiskajam sektoram, kā arī datubāzu pieejamības un funkcionalitātes uzlabošanu, lai panāktu samērīgumu pārbaužu veikšanā un mazinātu administratīvo resursu izlietojumu.

Tāpat pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm pašām ir jāpārskata un jāpilnveido iekšējās kontroles sistēma naudas atmazgāšanas un sankciju risku pārvaldībai, norāda Valsts kontrole.

Uz augšu
Back