Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā piektdien noraidīja vairākus opozīcijas priekšlikumus grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredzēja valsts augstākajām amatpersonām tomēr nepalielināt atalgojumu.
Opozīcijas deputāti savus priekšlikumus pašlaik neveikt reformu pamatoja ar stāvokli Latvijas tautsaimniecībā, proti, valsts zināmu atpalicību daudzos rādītājos Eiropas Savienībā (ES) un Covid-19 pandēmijas izraisītiem krīzes apstākļiem, kas daudziem cilvēkiem pašlaik liek pazaudēt darbavietas.
Komisija sēdes pirmajā daļā noraidīja priekšlikumus celt atalgojumu Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, tiesnešiem, prokuroriem, kā arī citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu. Tāpat noraidīts priekšlikumi atkārtoti parlamentā neievēlētam Saeimas deputātam neizmaksāt atlaišanas pabalstu.
Tāpat netika atbalstīts ierosinājums visu likumprojektā paredzēto algu pieaugumu piemērot no 2025.gada, nevis 2023.gada.
Vienlaikus, atsaucoties Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) aicinājumam, komisijas deputāti no savas puses iesniedza priekšlikumu likumprojektā, kas paredzētu aizstāt normu, ka pašvaldību ierēdņiem piedāvātos koeficientus atalgojuma palielināšanai piemērotu nevis, ja pašvaldībā dzīvo 30 000 iedzīvotāji, bet gan 20 000. Šāda priekšlikuma izveidi deputāti pamatoja ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ieviešanu, kas palielinājusi daļu novadu, kas nozīmē lielāku darba apjomu pašvaldību ierēdņiem.
Apstiprināts arī priekšlikums reprezentācijas izdevumus valsts augstākajām amatpersonām saglabāt kā mēnešalgas daļu, tādā veidā ievērojot, ka regulējumam ir jābūt vienlīdzīgam un taisnīgam arī attiecībā pret pārējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem.
Komisija ar balsojumu lēma nodot likumprojektu otrajam lasījumam.
Komisijas sēdi paredzēts turpināt šodien plkst.13.30, izskatot vēl vairākus priekšlikumus likumprojektā.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.
Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.
Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.
Grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.
Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.
Valsts kancelejā atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.
