Interesanti, ka avārijas ar apgāšanos biežāk notiek uz nenoslogotiem ceļiem

Ilustratīvs attēls no Volvo testu poligona, kur nomet jaunus auto no 30 metru augstuma, lai glābējiem būtu uzskates materiāls smagu avāriju seku likvidēšanai FOTO: Volvo

Ceļu satiksmes negadījumi (CSNg) ar transportlīdzekļa apgāšanos visbiežāk notiek uz vietējās nozīmes valsts autoceļiem, kur ir neliela satiksmes intensitāte. Savukārt uz reģionālajiem un galvenajiem autoceļiem posmos ar vidēji augstu satiksmes plūsmu CSNg biežāk cieš mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki. To secinājuši VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti, analizējot smago CSNg statistiku par šo gadu (līdz 24. oktobrim).

Kopumā šogad no 1. janvāra līdz 24. oktobrim uz valsts autoceļiem notika 66 smagie CSNg, kuros ir gājuši bojā 74 cilvēki. Savukārt pērn tādā pašā periodā notika 71 smags CSNg un gāja bojā 76 cilvēki, TVNET pavēstīja LVC Komunikācijas daļā.

Pērn visvairāk smago CSNg notika uz valsts galvenajiem autoceļiem – 29 CSNg un 33 bojāgājušie, uz reģionālajiem bija 25 CSNg ar 25 bojāgājušajiem, bet uz vietējās nozīmes valsts autoceļiem 17 CSNg gāja bojā 18 cilvēku.

Šogad vislielākais smago CSNg skaits ir bijis uz valsts reģionālajiem autoceļiem (30 CSNg un 36 bojāgājušie) un galvenajiem autoceļiem (29 CSNg un 31 bojāgājušais), bet uz vietējiem autoceļiem septiņos smagos CSNg bojā gāja septiņi cilvēki.

Avārija uz Rīgas apvedceļa FOTO: Ekrānuzņēmums no Degpunktā sižeta

Klasificējot CSNg pēc to veida, dati liecina, ka 2021. gadā līdz 24. oktobrim uz valsts autoceļiem notika 27 sadursmes, no tām 13 – uz galvenajiem autoceļiem, 13 – uz reģionālajiem, viena uz vietējā autoceļa. Notika 17 apgāšanās, no tām sešas uz vietējiem autoceļiem, deviņas uz reģionālajiem un divas uz galvenajiem. Uzbraukšana gājējiem astoņas reizes notika uz galvenajiem autoceļiem un sešas reizes uz reģionālajiem, savukārt uz vietējiem autoceļiem – ne reizi.

Atbilstoši uzskaites datiem, ko veic LVC, vislielākā vidējā satiksmes intensitāte ir uz valsts galvenajiem autoceļiem – 8738 automašīnas diennaktī, uz reģionālajiem – 1881 automašīna diennaktī, bet vismazākā uz vietējās nozīmes valsts autoceļiem – 354 automašīnas diennaktī.

“Ja mēs vērtējam ne tikai vidējo satiksmes intensitāti, bet arī aktuālo katram konkrētajam posmam, kur notiek CSNg, varam secināt, ka ceļu posmos ar vislielāko satiksmes intensitāti, kura sasniedz pat 30 000 automašīnu diennaktī, CSNg ar uzbraukšanu mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem notiek retāk nekā posmos ar vidēji lielu satiksmes intensitāti, kas ir 5000–8000 automašīnu diennaktī,” stāsta LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.

VW Golf automašīna pēc avārijas FOTO: Ekrānuzņēmums no Degpunktā sižeta

“Izteikti retāk uz valsts galvenajiem autoceļiem notiek CSNg ar apgāšanos. Iemesls tam ir drošības barjeras, ar kurām daudzviet ir aprīkoti šie ceļi. Notiekot CSNg, barjeras notur transportlīdzekli no apgāšanās un bieži arī pasargā no smagākām sekām,” norāda M. Zaļaiskalns. Arī citi piemēri liecina par infrastruktūras nozīmi, piemēram, pēc satiksmes organizācijas izmaiņām Medemciema krustojumā uz Jelgavas šosejas (A8), tur šogad nav noticis neviens CSNg ar cietušajiem vai bojāgājušajiem, pērn tur notika viens tāds negadījums, 2019. gadā – divi.

“Šie piemēri uzskatāmi pierāda infrastruktūras lomu ceļu satiksmes drošības uzlabošanā. Tāpēc ir būtiski strādāt pie tās uzlabošanas, īpaši tajās vietās, kur smagie CSNg notiek tieši dēļ infrastruktūras nepilnībām, un pirmām kārtām te jānosauc Rīgas apvedceļš, kurš tuvākajos gados tiks pārbūvēts par četru joslu maģistrālo ceļu. Būtiskas ir arī programmas, kuras prasa salīdzinoši nelielu finansējumu: drošības barjeru un atstarojošo stabiņu uzstādīšana uz autoceļiem ar atbilstošu satiksmes intensitāti, ribjoslu ierīkošana – daļa no tām jau divus gadus tiek realizēta ar finansējumu no OCTA ieņēmumiem,” uzsver Zaļaiskalns.

Satiksmes drošības uzlabojumi uz valsts autoceļiem daudzviet tiek plānoti atbilstoši ceļu satiksmes drošības auditu ieteikumiem. Auditi tiek veikti sadarbībā ar CSDD.

Uz augšu
Back