Līdz ar to aizvien svarīgāku lomu cilvēka dzīvē ieņem prasme mācīties visa mūža garumā un spēja attīstīt personiskās rakstura iezīmes. Tas daudzās jomās pat kļūst svarīgāk par specifiskām profesionālajām prasmēm, jo pēdējās sniedz vien īslaicīgas priekšrocības. Savukārt spēja un vēlme mācīties paver iespēju nemitīgi paplašināt karjeras horizontu.

Ņemot vērā jaunos apstākļus, kā arī iedzīvotāju pieaugošo mūža ilgumu un līdz ar to arī ilgākus darba gadus, Eiropas Komisija mūžizglītību izvirzījusi par vienu no svarīgākajiem sociālās jomas jautājumiem. Pēc Eiropas Savienības pasūtījuma vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey veiktā pētījumā noskaidrots, ka 94 miljoniem eiropiešu nepieciešama pārkvalificēšanās, lai viņu prasmes atbilstu šodienas darba tirgus prasībām. Šā iemesla dēļ ES kohēzijas politikā paredzēti prāvi līdzekļi dažāda vecuma cilvēku apmācīšanai. Latvijai plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam izglītības, prasmju un mūžizglītības jautājumiem kopā ar nacionālo līdzfinansējumu atvēlēti 317 miljoni eiro no Eiropas Sociālā fonda un 215 miljoni eiro no ERAF fonda. Tas nozīmē, ka liela daļa valsts iedzīvotāju varēs papildināt savas prasmes dažādās jomās. Bet kas tad īsti būtu jāapgūst?

Pasaules ekonomikas forums (WEF) definējis 10 prasmes un īpašības, kam 2025. gadā būtu jāpiemīt ikvienam ekonomiski aktīvam cilvēkam, lai pilnvērtīgi iesaistītos darba tirgū.

1. Analītiska domāšana un inovācijas

Lai arī Eiropā uz pārējās pasaule fona ir augsti izglītota populācija, nomācošs vairākums cilvēku ir darba ņēmēji. Arī viņu vecāki un vecvecāki strādājuši pie kāda un pildījuši konkrētus darba uzdevumus, un arī mācību iestādes šos cilvēkus sagatavojušas par darbaspēku. Rezultātā Eiropā dzīvo vairāki simti miljoni cilvēku, kuri vadās pēc citu dotajām norādēm un reti nāk klajā ar iniciatīvu, kā uzlabot dzīvi un darba procesus. Laikmetā, kad darba izpildīšanu aizvien vairāk pārņem viedas mašīnas, augs pieprasījums pēc darbiniekiem, kuri spēj izvērtēt apstākļus, analizēt situāciju un pieņemt zināšanās balstītu lēmumu. Īpaši augstu tiks vērtēta spēja radīt inovācijas, tādēļ šīs prasmes jāattīsta visiem spēkiem.

2. Vēlme un spēja mācīties

Daļa šodienas pieaugušo savulaik pēc pēdējā skolas eksāmena nokārtošanas laimīgi iemeta skolas somu istabas stūrī un vairs nekad nav ņēmuši rokā mācību grāmatu, bet viņu bērniem un mazbērniem šādas privilēģijas vairs nebūs. Viņiem nemitīgi nāksies apgūt jaunas prasmes, pat sirmā vecumā, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū. Līdz ar to jau no bērnības jāaprod ar domu, ka būs jāmācās ne tikai 9 vai 12 gadus skolā, bet gan visu mūžu. Kurš attīstīs efektīvākus zināšanu uzņemšanas veidus, tas var rēķināties ar plašākām iespējām nākotnē.

3. Kompleksu problēmu risināšana

Šodienas darbiniekus var salīdzināt ar mazām skrūvītēm lielā mehānismā, kur katrs veic kādu noteiktu funkciju. Nākotnē šo nišu aizņems mašīnas un cilvēki pacelsies par pakāpi augstāk. Proti, mūsu pienākums būs pieskatīt mašīnas un risināt to «savārītās ziepes», kā arī tikt galā ar iepriekš neparedzētiem pavērsieniem. Līdz ar to pieaugs pieprasījums pēc spējas risināt problēmas. Pragmatiski, bez stresa un efektīvi. Šajā jomā ir patiešām plašas izaugsmes iespējas.

4. Kritiskā domāšana

Kritiskā domāšana jeb spēja izvērtēt informāciju un pašam pieņemt lēmumu, neietekmējoties no ārēja spiediena, ir ārkārtīgi svarīga prasme. Jo īpaši informācijas sabiedrībā, kur tendencioza informācija gāžas par mums no visām pusēm. Kaut vai kā televīzijas reklāmas, kas sola līdz ar viena produkta iegādi iegūt nepārejošu laimes sajūtu. Arī profesionālajā darbībā kritiskā domāšana ir ārkārtīgi svarīga, kad jāizvērtē sadarbības partneri, jauna produkta izredzes vai jāatlasa piemērotākie darbinieki.

5. Radošums, oriģinalitāte un iniciatīva

Šī ir vēl viena sāpīga un steidzami labojama darbaspēka problēma Eiropā. Ilglaicīgie darba ņēmēji notrulina savu radošumu un iniciatīvu, jo lielās korporācijās un valsts pārvaldē viņiem jāvadās pēc stingriem darba uzdevumu priekšrakstiem. Un kādēļ gan piepūlēties ar galvas lauzīšanu, ja tiek maksāts par labi paveiktiem tiešajiem pienākumiem. Taču jau pēc gadiem desmit radošumam būs lielāka nozīme, jo ikvienam nāksies domāt, kā vienlīdzīgās tehnoloģiskās iespējas lietot tā, lai gūtu priekšrocības pār sāncenšiem.

6. Līderība un sociālā ietekme

Banālie sociālie tīkli jau uzskatāmi parādījuši, cik strauji var mainīties cilvēka statuss, ja viņam piemīt spējas ietekmēt citu cilvēku izvēli. Pat skolēni no nezināmiem pusaudžiem dažos gados spējuši kļūt par pasaulslaveniem ietekmētājiem Instagram, YouTube vai citās platformās un pelnīt miljoniem eiro. Uzņēmumi aizvien vairāk novērtēs darbiniekus, kuri spēj mobilizēt un aizraut kolēģus. Jo īpaši virtuālajā vidē, kur tradicionālās komandas gara veidošanas tehnikas nav tik efektīvas.

7. Tehnoloģiju izmantošana

Par šo, šķiet, neviens vairs nav jāpārliecina. Ja darbinieks neprot apieties ar datoru un viedierīcēm, cerību uz labi apmaksātu darbu ir maz. Galvenā atšķirība starp šodienu un nākotni būs tāda, ka tehnoloģiju būs aizvien vairāk un to apgūšana notiks vēl intensīvāk.

8. Tehnoloģiju dizains un programmēšana

Jā, lai cik ļoti humanitāro profesiju pārstāvjiem tas nepatiktu, programmēšana kaut pamata līmenī drīz būs tikpat pašsaprotama prasme kā darbs ar biroja programmām šodien. Pat ja pašiem nenāksies programmēt, būs vismaz jāsaprot, kā tas notiek, lai savu darbu varētu saskaņot ar programmētāju prasībām. Uz citādu pavērsienu būtu grūti cerēt, redzot, cik daudz biznesa un izklaides aktivitāšu notiek digitālā vidē.

9. Stresa noturība un elastīgums

Nav viegli savaldīties, komunicējot ar arogantiem vai vienkāršas lietas uztvert nespējošiem cilvēkiem. Bet kādai stresa noturībai jābūt, darbojoties ar absolūti neiejūtīgu, taču ar mākslīga intelekta aizmetņiem aprīkotu mašīnu? Tieši tādēļ varam prognozēt, ka drīzā nākotnē ikviens no mums izies vismaz vienus kursus, kuros mācīsimies neļaut dusmām «uzvārīties» līdz sprādzienbīstamam līmenim.

10. Argumentācija, problēmu risināšana un ideju ģenerēšana.

Šīs prasmes nudien nav jaunas. Tās jau šodien tiek prasītas teju katram biroja darbiniekam un tirdzniecības pārstāvim. Diezgan droši var apgalvot, ka tuvākajos gados aizvien plašākam strādājošo lokam būs jāprot aizstāvēt savu viedokli un nākt klajā ar uzņēmumam noderīgām idejām.

Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.