Pašatteikušos personu reģistrs un tā galvenās funkcijas

TVNET | FINANCENET
Pašatteikušos personu reģistrs un tā galvenās funkcijas
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Foto: Unsplash

Azartspēles ir viena no tām izklaidēm, kas var izraisīt atkarību, kā dēļ spēlētājiem ir risks zaudēt savus līdzekļus un daudz ko citu. Lai aizsargātu sabiedrības intereses un cilvēku tiesības atturēties no pārmērīgas tieksmes piedalīties azartspēlēs, ir izveidots Pašatteikušos personu reģistrs. Portāls TVNET skaidro, kādas ir šā reģistra galvenās funkcijas.

Dalība Pašatteikušos personu reģistrā ir brīvprātīga – tajā esošajām personām pēc pašu lūguma tiek piešķirts liegums piedalīties visās Azartspēļu un izložu likumā minētajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs. Fiziskai personai ir tiesības pieprasīt, lai tām tiktu noteikts liegums Latvijā spēlēt azartspēles – to vidū interaktīvās azartspēles, piedalīties interaktīvās izlozēs. Personas, kas pieprasījušas šādu liegumu, tiek iekļautas Pašatteikušos personu reģistrā.

Minimālais lieguma termiņš ir 12 mēneši no dienas, kad persona iekļauta pašatteikušos personu reģistrā. Fiziskā persona, iesniedzot pieprasījumu, dod piekrišanu savu personas datu iekļaušanai reģistrā un to izmantošanai nepersonalizētā (anonimizētā) veidā azartspēļu un izložu nozares politikas plānošanas un statistikas vajadzībām.

Šis rīks ir relatīvi jauns - 2018. gada vasarā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) sagatavoja un iesniedza Finanšu ministrijā priekšlikumus grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā Pašatteikušos personu reģistra izveidošanai. 2019. gada 3. aprīlī Saeima pieņēma grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, par reģistra pārzini nosakot IAUI. Reģistrs darbojas no 2020. gada 1. janvāra.

IAUI dati liecina, ka 2021. gada 1. novembrī šajā reģistrā bijušas iekļautas 22 827 personas, bet aktuāls liegums spēlēt – 16 190 cilvēkiem.

Kāda situācija ir ārvalstīs? Arī citās Eiropas valstīs ir līdzīga veida reģistri, kuros cilvēki var pieprasīt iekļaut sevi reģistrā un saņemt liegumu piedalīties azartspēlēs. Tā, piemēram, Zviedrijas azartspēļu nozares asociācijas “Spelhaus.se” dati liecina, ka augusta beigās vietējā pašatteikušos personu reģistrā bija 65 000 cilvēku. Pēdējā gada laikā šis rādītājs audzis par vairāk nekā desmit tūkstošiem.

Dānijas pašatteikušos personu reģistrā jūnija beigās bija reģistrēti nedaudz vairāk cilvēku nekā Latvijā – 28 221 cilvēks. Pēdējā gada laikā šis rādītājs audzis par nedaudz vairāk kā diviem tūkstošiem.

Reģistra funkcionalitāte

Sākot ar šī gada 4. maiju tika paplašināta Pašatteikušos personu reģistra funkcionalitāte. Visi, kas vēlas sākt spēlēt azartspēles vai interaktīvās izlozes, tiek pārbaudīti – vai persona nav iekļauta Pašatteikušos personu reģistrā, kā arī vai persona nav iekļauta Uzturlīdzekļu garantijas fonda reģistrā.

“Tas nozīmē, ka arī šī personas piedalīties azartspēles nevar līdz brīdim, kamēr veikti visi norēķini ar valsti,” norāda IAUI vadītāja Signe Birne.

Inspekcija pašlaik neplāno reģistra funkcionalitātes papildināšanu vai papildu nosacījumu ieviešanu.

“Par reģistra funkciju paplašināšanu runājot, ir jāņem vērā, ka pamatā reģistra ideja balstās brīvprātīgā azartspēļu piekļuves liegumā – šo lēmumu pieņem pati persona, kas vēlas sev liegt piekļuvi azartspēlēm klātienē un tiešsaistē. Minimālais lieguma termiņš ir 12 mēneši, bet maksimālais lieguma termiņš var būt daudzi gadi,” skaidro Birne.

Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība (LIAB) rosina paplašināt pašatteikušos reģistra iespējas, piedāvājot spēlētājiem iespējas pašatteikties uz dažādiem termiņiem, kā arī no dažādiem azartspēļu veidiem.

"Ziemeļvalstu pieredze liecina, ka plašāks pašatteikušos reģistra iespēju klāsts dod iespēju lielākam skaitam cilvēku izmantot šo rīku. Ja reģistrs dos vairāk iespēju izvēlēties termiņu un arī konkrētu spēles veidu, šīs iespējas varēs izmantot arī tie cilvēki, kuriem ir kaut minimālas aizdomas, ka spēlēšana varētu kļūt par problēmu,” saka LIAB biedrs, 11.lv valdes priekšsēdētājs Jānis Trēgers. “Ir paveikts lielisks darbs, izstrādājot reģistru, kurā iekļauties ir ļoti viegli. Tas tiešām neaizņem vairāk par minūti laika un ir izdarāms ar pāris klikšķiem.

Taču jāpatur prātā, ka cilvēks ne vienmēr būs gatavs pieņemt lēmumu izslēgt sevi no spēles uz visiem laikiem vai gadu un iespēja pašatteikties uz īsāku termiņu padarītu lēmuma pieņemšanu vienkāršāku un efektīvāku,” pauž Trēgers.

LIAB rosina papildināt pašatteikušos personu reģistru ar vairākiem termiņiem, uz kuriem persona var sevi izslēgt no jebkāda veida azartspēlēm. Patlaban Latvijas pašatteikušos personu reģistrs ļauj izslēgt sevi no spēles tikai uz viena gada termiņu vai arī lielāku termiņu, kas mērāms gados, proti, uz vienu, diviem, trim un vairāk gadiem. LIAB rosina piedāvāt cilvēkiem iespēju pašatteikties uz septiņu dienu periodu, jāapsver būtu arī iespēja ieviest pašatteikšanos uz sešiem vai trim mēnešiem. Tāpat LIAB rosina apsvērt iespēju ieviest pašatteikšanos no konkrētiem azartspēļu viediem: kazino, sporta likmes, loterijas.

LIAB aicina noteikt, ka septiņu dienu lieguma periodu spēlētājs varētu noteikt sev pats, reģistrējoties pašatteikušos personu reģistrā, kā arī pie noteiktiem kritērijiem šādu lieguma periodu spēlētājam varētu noteikt arī azartspēļu operators. Azartspēļu operatora noteikto liegumu būtu būtiski reģistrēt pašatteikušos reģistrā, lai tas attiektos uz spēlēšanu pie visiem operatoriem, ne tikai pie tā, kurš konkrētajā brīdī ir konstatējis problemātisku spēlētāja uzvedību.

Dažkārt praksē mēdz būt situācijas, kad spēlētājs pārlieku aizraujas spēles gaitā, un operators, to konstatējot, spēlētāja interesēs iesaka viņam paņemt pauzi. Sarežģītākos gadījumos operators varētu pieņemt lēmumu uz septiņu dienu laiku nobloķēt spēlētāja spēles kontu. Šādi spēlētājam tiek dots “atdzišanas” periods.

Visi azartspēļu operatori ir augstu tehnoloģiju uzņēmumi, kas veido tā saucamo Gametech nozari. Pateicoties pieejamajiem spēlēšanas datiem un izmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas un citus risinājumus, operatori spēj noteikt, kad spēlētāja uzvedība varētu liecināt par pārlieku aizraušanos.

"Kopumā pašatteikušos reģistrs ir efektīvākais rīks problemātiskās spēles prevencijai. Latvija ir spērusi lielu soli ceļā uz drošāku un atbildīgāku azartspēļu vidi, ieviešot šo reģistru pirms diviem gadiem. LIAB biedri vienmēr ir atbalstījuši pilnvērtīgu reģistra rīka ieviešanu, un tagad ir jāskatās uz iespējām pilnveidot šo reģistru," saka Trēgers.

Kaimiņvalsts pieredze

Arī Igaunijā ir izveidots līdzīgs reģistrs, kurā ikviens iedzīvotājs var liegt sev dalību azartspēlēs. Turklāt liegums var tikt noteikts pat ilgāk par desmit gadiem.

“Persona var arī izvēlēties, no kāda veida spēlēm tikt izslēgtam, piemēram, no kazino spēlēm (pokera), totalizatoru likmju veikšanas un loterijām. Kazino – gan tīmeklī, gan fiziski esošajiem ir jāpārbauda, vai spēlētājam ir ļauts piedalīties šādās spēlēs vai ne. Arī iegādājoties loterijas biļeti, tiek veikta personas datu pārbaude – vai spēlētājs ir iekļauts šajā reģistrā,” skaidro “Enlabs” eksperts Igaunijā Madis Herkuls.

Herkuls norāda, ka pamatā pašatteikšanās periods var tikt noteikts no 6 līdz 36 mēnešiem, un šajā laikā cilvēks nekādi nevar svītrot savu vārdu no šā reģistra. Pēc šī laika beigām personai rakstiski jāvēršas Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldē ar pieprasījumu dzēst viņa vārdu no reģistra.

“Šāda veida rīks ir efektīvs gadījumā, ja persona savas vai radinieku/draugu iniciatīvas dēļ pati sev liedz spēlēšanas iespēju. Šis rīks ir efektīvs arī bezsaistes kazino un zināmā mērā efektīvs arī tiešsaistē.

Ja pašatteikušos personu reģistrā esošs cilvēks patiešām vēlas spēlēt, viņš diemžēl var apiet šo sistēmu un rast iespēju spēlēt pie nelicencētiem operatoriem. Vairumā gadījumu šis reģistrs ir efektīvs, taču tīmeklī joprojām būs atsevišķas iespējas, kā apiet šo liegumu,” skaidro Herkuls.

Jautāts, vai Baltijas līmenī varētu būt vienots pašatteikušos personu reģistrs, Herkuls bilst, ka tam nebūtu liela efekta, ja tas būtu tikai atsevišķā reģionā.

“Ja ir igaunis, kurš tik tiešām vēlas apiet liegumu spēlēt, tad tie nav ne Latvijas, ne Lietuvas operatori, uz kuriem viņš skatīsies. Ja izdotos apvienot visu Eiropas Savienības valstu un Gibraltāra reģistrus, tad gan varētu būt vērojams nozīmīgāks efekts,” norāda Herkuls.

Raksts tapis sadarbībā ar LIAB

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu