Satiksmi jau uzrauga mākslīgā intelekta ceļu policisti (1)

Jānis Vēvers
CopyLinkedIn Draugiem X
Automašīnas sastrēgumā uz šosejas
Automašīnas sastrēgumā uz šosejas Foto: Publicitātes foto

Braukšana pa sabiedriskā transporta joslām, agresīva manevrēšana starp citiem auto, iebraukšana piepildītā krustojumā, tādējādi kavējot satiksmi sastrēgumstundās, un vidējā braukšanas ātruma kontrole. Tie ir tikai daži no ceļu satiksmes elementiem, kuru uzraudzīšanā kārtības sargiem pārskatāmā nākotnē talkā nāks viedās tehnoloģijas.

Pateicoties datorredzes risinājumiem, būs iespējams pamanīt un novērst bīstamas situācijas, kā arī gādāt, lai citus satiksmes dalībniekus apdraudošie braucēji neizspruktu no soda. Tehnoloģiju uzņēmums LMT jau trīs gadus izmēģina datorredzes risinājumu, kas fiksē krustojumā pie sarkanās gaismas iebraukušas automašīnas. 2018. gadā šāda 180 grādu novērošanas kamera kopā ar Edge skaitļošanas ierīci tika uzstādīta vienā no Liepājas bīstamākajiem krustojumiem, kur Uliha iela šķērso Robežu ielu. Savukārt pērn izmēģinājumi sākās arī Rīgā Krustabaznīcas un Brīvības ielas krustojumā.

Daudzsološie izmēģinājumu rezultāti ļauj domāt, ka drīzumā līdzīgas iekārtas būs sastopamas aizvien biežāk. To uzstādīšanu var veikt vienā dienā, un tām nepieciešama vien elektrības padeve un piekļuve 4G vai 5G mobilo sakaru tīklam. Novērošanas stacijai nav pat jāsavienojas ar luksoforu, lai saprastu, kad mainās gaismas. Datorredze to fiksē pati, gluži kā mēs, skatoties, kad pārslēdzas krāsu signāls.

«LMT izstrādātajā datorredzes risinājumā novērošanas kamera sadarbojas ar tai pievienoto Edge skaitļošanas iekārtu. Mākslīgās smadzenes analizē nofilmētos video un izvelk vajadzīgo atgadījumu. Piemēram, ja kāda automašīna aizbraukusi pie sarkanās gaismas, skaitļošanas iekārta no ieraksta izgriež attiecīgo fragmentu un nosūta uz centrālo serveri, lai operators var izvērtēt pārkāpumu. Fragments ir pietiekami garš un detalizēts, lai pierādītu vainu un nolasītu transporta līdzekļa reģistrācijas numuru, taču ne tik apjomīgs, lai pārlieku noslogotu tīklu,» TVNET stāsta LMT Risinājumu pārdošanas daļas vadītājs Kārlis Vilciņš.

Sargājot personu datus, sistēmai var dot komandu aizkrāsot visu ierakstā redzamo cilvēku sejas un citu transporta līdzekļu numurus. Uz serveri ceļo vien materiāls ar noteikumu pārkāpēju. Turklāt tas tiek šifrēts un tiek sūtīts pa drošu datu kanālu.

Izmantojot mākslīgā intelekta algoritmus, novērošanas sistēma nevis ziņo par katru novēroto iespējamo pārkāpēju, bet veic sākotnējo izvērtēšanu. Piemēram, uzraugot autobusa joslas, tā automātiski salīdzina joslā pamanītās automašīnu reģistrācijas numuru ar datu bāzes ierakstiem, lai noskaidrotu, vai tai ir tiesības atrasties šajā joslā. Tehnoloģija var arī identificēt, kā automašīna nonākusi sabiedriskā transporta joslā. Ja tā ir tikko izgriezusies no pagalma un vēl nav paspējusi iekļauties satiksmē, tad netiek pievienota pārkāpēju sarakstam. Skaitļošanas iekārta arī spēj atsijāt operatīvo transportu un «piedot» tai attaisnotos pārkāpumus, steidzoties un izsaukuma vietu.

Inovatīvo iekārtu lielākais pluss ir to vieglā pielāgojamība. Lai piešķirtu novērošanas sistēmai papildu spējas, izmaiņas pašos dzelžos nav jāveic. Papildinājumi nepieciešami vien programmā, definējot, kādi tieši pārkāpumi monitorēšanas stacijai jāfiksē. Līdz ar to sarkanās gaismas kontroles kameras laika gaitā varēs ieprogrammēt «ķert» arī citu noteikumu pārkāpējus.

Pavisam drīz kameras varēs darīt savu darbu oficiāli, jo jau tagad paredzēts juridiski sakārtot jautājumu, lai Latvijā autovadītājus varētu sodīt par kameras fiksētu iebraukšanu krustojumā pie sarkanās luksofora gaismas un neatļautu nogriešanos pa kreisi.

Lai arī tehnoloģiju iespējas ir teju bezgalīgas, K.Vilciņš neprognozē, ka tuvākajā desmitgadē visa Rīga varētu nonākt zem «lielā brāļa» modrās acs.

«Novērošanas sistēmu pamatuzdevums ir atslogot cilvēkus, samazināt darba apjomu ceļu policistiem un ļaut viņiem nodarboties ar svarīgākām lietām, nevis patrulēt pie luksoforiem. Taču tas nenozīmē, ka tagad notiks intensīva krustojumu aprīkošana ar novērošanas iekārtām. Kaut vai tādēļ, ka iekārtu uzstādīšana nomaļās, klusās ielās nebūs ekonomiski pamatota un nesniegs pietiekamus ieguvumus sabiedrībai kopumā. Sākotnēji tās drīzāk nonāks intensīvākās un bīstamākās satiksmes vietās, un varbūt kaut kad gadsimta vidū tiks noklāti arī mazākie satiksmes mezgli,» sliecas domāt datorredzes speciālists.

LMT datorredzes risinājumus veido domājot ne vien par Latvijas pilsētām un šosejām, bet arī ārvalstu tirgiem. Sistēmas izstrādātāji piedalās starptautiskās nozares izstādēs un viņu iekārtas jau izpelnījušās interesi aiz robežām. Tādēļ pavisam iespējams, ka kādu dienu, braucot pa kādu Rietumeiropas pilsētu, uz mums no luksofora kāta raudzīsies jau redzēta stikla puslode, kurai, cerams, nebūs iemesla reģistrēt mūsu automašīnas numuru.

Raksts tapis sadarbībā ar LMT.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu