T, 10.08.2022.

Apsver arī Latvijā noteikt vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu

Nekā personīga/TV3
Apsver arī Latvijā noteikt vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 59
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Jānis Škapars/TVNET

"AstraZeneca" un "Janssen" vakcinētie nonāk slimnīcā un mirst biežāk, liecina dati. Policija ierosinājusi 39 kriminālprocesus, 48 resoriskās pārbaudes un tiek analizēti ap 500 cilvēku sertifikāti. Tikt pie īsta sertifikāta bez vakcinēšanās kļūst arvien dārgāk - negodīgie mediķi par to prasa pat 900 eiro, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Lai gan Latvijā vairāk nekā 100 tūkstoši senioru vēl nav saņēmuši nevienu vakcīnu, tuvākajos mēnešos būs jāpanāk, ka vairāki simti tūkstošu cilvēku dodas pēc balsta vakcīnas. Lai to veicinātu, valdībā tiek apsvērta iespēja noteikt vakcinācijas sertifikātam derīguma termiņu.

Vissteidzamākā ir otrās "Janssen" potes saņemšana, jo ar vienu devu nepietiek ilgstošai aizsardzībai. Tos, kas īpaši izvēlas "Janssen" vakcīnu, ir grūti pierunāt jau uz vienu devu, bet tagad viņus jāpiedabū atnākt pēc otrās.

Taču stacionēto un mirušo statistika liecina, ka, iespējams, tikpat svarīgi ir balstvakcināciju nodrošināt arī ar "AstraZeneca" preparātu potētajiem.

Strīdi valdībā par to, vai ļaut visiem saņemt trešo vakcīnas devu, sākās jau rudens sākumā. Oktobrī sāka potēt seniorus, tagad pieteikties var jebkurš, lai gan vakcinēties rekomendē tikai tiem, kam pāri 50 vai ir hroniskas kaites.

Redzot, ka citās valstīs jau vakcinē atkārtoti, daļa sabiedrības to pieprasīja arī Latvijā. Taču situācijā, kad puse iedzīvotāju vēl nebija dabūjuši pat pirmo poti, apzinīgākās daļas balsta vakcinācija nebija mediķu prioritāte. Politiķi, arī valdības vadītājs, rādīja uz Izraēlu, ASV un citiem piemēriem, kas balsta vakcināciju izveica masveidā. Imunizācijas valsts padome politiķiem ieteica nogaidīt, sacīja, ka pēc tā nav vajadzības. Mediķu pusē nostājās arī veselības ministrs.

"Vasaras beigās, rudens sākumā pasaule, tai skaitā arī Eiropa, novēroja, ka sāk parādīties stacionāros arī pilnībā vakcinēti cilvēki. 

Tas nebija daudz un, ja mēs sīkāk to visu paskatījāmies, tie bija 65+, nu jau seniori, kas patiesībā arī bija tie, kas vieni no pirmajiem saņēma [pirmās divas potes]. Tajā pašā laikā mediķi, kas visbiežāk ir vairāk vai mazāk veselīgi cilvēki, neslimoja biežāk kā pārējā populācija, neskatoties uz to, ka viņi bija vispār paši pirmie, kas saņēma vakcīnas," sacīja Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.

Ārsti arī brīdina, ka ne visas valstis var salīdzināt. Katrā ir izmantota sava vakcinācijas stratēģija. Piemēram, dažās pieņēma lēmumu, ka svarīgāk savakcinēt pēc iespējas vairāk cilvēku īsā laikā ar pirmo poti, bet par otro domāt vēlāk. Tur trešās potes laiks pienāk ātrāk.

Imunizācijas padomes vadītāja demonstrē sarakstu ar katrā Eiropas valstī ieviesto trešās potes politiku. Tāpat kā Latvijā daudzviet sākumā balstvakcināciju saņēma seniori, riska grupas un ar "Janssen" potētie. Dažas valstis īpaši izceļ arī vajadzību ātrāk potēt arī tos, kas saņēmuši "AstraZeneca".

Gada sākumā "Pfizer" piegādes bija niecīgas, tādēļ pansionātu iemītniekus un daudzus sirmgalvjus prioritārajās grupās potēja tieši ar "AstraZeneca".

Šoruden, vīrusam strauji izplatoties, slimnīcā nonāca arī vakcinētie. Bija “Pfizer” un “Moderna” saņēmušie, bet visvairāk - "AstraZeneca". No katriem 100 tūkstošiem ar šo preparātu potētajiem septembrī slimnīcās nonāca 43 cilvēki, oktobrī - 77. "Janssen" atpaliek tikai nedaudz. Līdz novembra sākumam 18 no katriem 100 tūkstošiem ar AstraZeneca vakcinēto bija miruši no Covid-19. "Pfizer" un "Moderna" šis rādītājs ir četri. Par novembrī stacionētajiem un mirušajiem SPKC datus vēl nav apkopojis.

"Šis ir ļoti komplekss jautājums, viņu nevar tik vienkāršoti skatīties - "AstraZeneca" sliktāka, "Moderna" labāka.

Jāskatās, kam, kādā populācijā, un jāskatās, kur mēs esam visvairāk lietojuši, un tā šie skaitļi ir jāaplūko. Ir tikai loģiski, ka šī efektivitāte sāk samazināties, it īpaši tiem cilvēkiem, kuriem jau dabīgi ir paredzams, ka viņa nebūs tik noturīga. Kas vēl jāņem vērā, ka bija cilvēki un iestādes, kas par spīti tam, ka mēs rekomendējām šo garāko intervālu "AstraZeneca" - 8 līdz 12 nedēļas -, tomēr mums ir daļa pacientu, kas ir saņēmuši 4 nedēļas," norāda Zavadska.

Šie cilvēki biežāk nonākuši slimnīcā nekā tie, kas devas saņēma ar ilgāku intervālu starp tām. Savukārt "Janssen" īpaši iecienījuši korumpēti mediķi. Tādēļ iespējams, ka daļa no "Janssen" saņēmējiem, kas nonāca slimnīcā un mira, patiesībā nav bijuši vakcinēti.

Policija šonedēļ aizturējusi vēl vienu viltotāju grupējumu. Kopumā tā ierosinājusi 39 kriminālprocesus, 48 resoriskās pārbaudes, pārbauda ap 500 cilvēku sertifikātus. Tikt pie īsta sertifikāta bez vakcinēšanās kļūst arvien grūtāk un dārgāk, par to jāmaksā pat 900 eiro.

Līdz šim balsta vakcīnu saņēmuši ap 50 tūkstošiem cilvēku, no kuriem trešā daļa ir seniori. Šobrīd balstvakcinācijai pieteikties var jebkurš pieaugušais, kam no pamatpotes pagājuši seši mēneši. Decembrī un janvārī tie būs jau ap pusmiljonu cilvēku.

Speciālisti baidās, ka lielās masas traucēs sasniegt seniorus, kam balsta vakcīnu vajag steidzamāk. Tad atkārtotos pavasara scenārijs, kad neizdevās laikus sapotēt visneaizsargātākos. Aizvien nevienu devu nav saņēmuši 400 tūkstoši pieaugušo un 128 tūkstoši no tiem - seniori.

Šonedēļ ministri sākuši kalt plānus par derīguma termiņa ieviešanu sertifikātiem, tādēļ atkārtoti vakcinēties nāksies visiem.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu