Krievija koncentrē savus bruņotos spēkus pie Ukrainas robežām, bet pirms diviem mēnešiem stratēģiskās mācībās Krievija demonstrēja pilnīgu militāru kontroli pār Baltkrieviju, turklāt pēdējā laikā Krievija ir izvairījusies no dialoga ar NATO, un tie ir tikai jaunākie atgādinājumi tam, kāpēc Krievija joprojām rada draudus, šodien notiekošā ar NATO ārlietu ministru sanāksmi saistītā pasākumā sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI) sadarbībā ar Ārlietu ministriju (ĀM) un NATO Publiskās diplomātijas departamentu šodien rīko NATO ārlietu ministru sanāksmes Rīgā pavadošo publisko pasākumu "NATO: ielūkojoties nākamajā desmitgadē", kurā piedalījās arī Latvijas ārlietu ministrs.
Kā informēja ĀM, pasākumā Rinkēvičs norādīja, ka NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā varēs daudzkārt dzirdēt, ka NATO ir efektīvi mainījusies, lai būtu vissekmīgākā alianse. Ministra ieskatā, tā nav klišeja - aizvadīto 30 gadu laikā NATO ir mainījusies vairākas reizes. Politiski pārmaiņas notikušas no daudzu partnerību veidošanas pēc Berlīnes mūra krišanas līdz paplašināšanai, bet militāri - no operācijām ārpus NATO robežām līdz alianses austrumu dalībvalstu pārapdrošināšanai un pastiprināšanai.
"Tomēr pagātnes panākumi negarantē, ka tikpat sekmīgi būsim arī nākamajā desmitgadē. Jāpieliek vispārējas pūles, lai arī 2030.gadā NATO paliktu visveiksmīgākā alianse. Tāpat nepieciešama politiskā griba un apņemšanās ieguldīt resursus," pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Runājot par NATO Stratēģisko koncepciju, kuras sagatavošanas process tiks sākts Rīgā, Rinkēvičs uzsvēra, ka kopš iepriekšējās koncepcijas tapšanas drošības vide ir ievērojami pasliktinājusies, jo draudus rada ne tikai Krievija, bet arī terorisms. Pēc ministra paustā, plašas slikti pārvaldītas un slikti kontrolētas teritorijas beigās kļūst par terorisma perēkli, tā apdraudot starptautisko drošību.
"Turklāt globālajā drošības vidē jūtama aizvien lielāka politiska sāncensība, autoritāriem režīmiem apstrīdot tiesiskumā balstītu starptautisko kārtību. Šis izaicinājums skar arī tehnoloģiju jomu. Ne vien digitālajā, bet arī reālajā telpā attāluma un laika jēdzieni kļūst arvien relatīvāki. Jomu un reģionu robežas kļūst arvien nosacītākas," uzsvēra Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs vērsa uzmanību uz to, ka jārisina jautājums par aizvien uzstājīgāku Ķīnu. Viņa ieskatā, nākamajā Stratēģiskajā koncepcijā nevar ignorēt tās straujo militāro modernizāciju. Tāpat ministrs norādīja, ka visās iepriekšējās Stratēģiskajās koncepcijās, kas formulētas laikā, kad drošības vide ir saspringta un nestabila, dienas kārtībā dominē militāro pārmaiņu jautājumi.
"Kolektīvā aizsardzība ir NATO svarīgākais mērķis. Alianses pielāgošanās ir bijusi sekmīga un pareiza. Kanādas vadīto alianses spēku pastiprinātā klātbūtne šeit, Latvijā, ir tikai viens piemērs no daudziem. Pielāgošanās nekad nebeidzas. Ikdienas darbs ģenerālsekretāra vadībā turpinās, un katra ministru sanāksme sper vēl vienu soli, lai nodrošinātu mūsu aizsardzības un atturēšanas atbilstību laikam un uzdevumam," uzsvēra Rinkēvičs.
Pēc viņa paustā, ir jānodrošina, ka NATO nepārtraukti ir nepieciešamie spēki - gan konvencionālie, gan kodolspēki - un spējas īstajā laikā un īstajā vietā, lai aizsargātu sabiedrotos no jebkuriem draudiem. Rinēvičs norādīja, ka mēs esam iesaistīti nebeidzamā un sīvā sāncensībā ar mūsu pretiniekiem visās jomās, kur parādās jauni izaicinājumi un draudi - vai tie būtu hibrīdas dabas vai saistīti ar kibertehnoloģijām un kosmosa nozari, vai jebkuru jauno tehnoloģiju. Sabiedrotajiem jābūt gataviem tos risināt, sacīja ministrs.
"Mēs redzam, ka hibrīddarbības ir kļuvušas par mūsu pretinieku galveno "modus operandi", ko tie atzīst par atbilstošāko. Kā liecina Lukašenko režīma šobrīd veiktais hibrīduzbrukums, hibrīddraudi var būt daudzveidīgi un to mērķis - vairāki sabiedrotie vienlaikus. Šādos apstākļos izturēt spiedienu un attīstīt noturību nav tikai atsevišķas valsts pienākums. Šādā situācijā nepieciešama kolektīva reakcija un kolektīva noturība. Tāpēc uzskatu, ka veids, kā alianse risina kolektīvās aizsardzības uzdevumu, ir jāpaplašina un jāpadziļina. Citādi sistēmiskie trūkumi, tos prasmīgi izmantojot, var vājināt alianses saliedētību un atturēšanas spējas," skaidroja ministrs.
Viņš pavēstīja, ka NATO ārlietu ministru sanāksmē tiks apspriestas misijā Afganistānā gūtās atziņas. Rinkēvičs norādīja, ka NATO jāspēj efektīvāk izvirzīt mērķus un ieguldīt resursus jebkurās citās operācijās ārpus alianses robežām. Tāpat ārlietu ministrs atzīmēja, ka NATO nav viena, un tās partnerību tīklojums ir vērtīgs gan aliansei, gan tās partneriem. Viņa ieskatā, visas partnerības ir svarīgas, bet tāpēc tās nebūt nav vienādas. NATO jātiecas pēc individuālākas un apstākļiem pielāgotas pieejas.
"Ir partnerības, kas palīdz veikt mūsu pamatuzdevumus, tādas kā ar Somiju un Zviedriju. Ir partnerības, kas būtiski svarīgas visas Eiropas aizsardzībai un noturībai, tādas kā ar Gruziju un Ukrainu, Rietumbalkānos un Ziemeļāfrikā. Un ir partnerības, kas svarīgas drošības videi visā pasaulē, kā tās, kas izveidotas Āzijas un Klusā okeāna reģionā, Persijas līča valstīs vai Āfrikā," pauda ministrs.
Viņa ieskatā, ir unikāla partnerība, kas pienācīgi jāatspoguļo Stratēģiskajā koncepcijā - partnerība ar Eiropas Savienību (ES). Ministrs atzīmēja, ka tai jānodrošina vēl spēcīgāka savstarpēja papildināmība NATO un ES attiecībās, jo abām ir vienādi stratēģiskie mērķi. Rinkēvičs uzsvēra, ka tām nav jābūt pretrunā un nav jākonkurē vienai ar otru - NATO Stratēģiskajai koncepcijai un ES Stratēģiskajam kompasam vienam otru jāpapildina.
Latvijas ārlietu ministrs savā uzrunā pieminēja Vašingtonas līguma 10. pantu, kas ir spēkā esošs - NATO durvis paliek atvērtas. Viņš atzīmēja, ka Latvija turpinās sniegt atbalstu un palīdzību valstīm, kas tiecas pievienoties aliansei. Tāpat Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija iegulda un turpinās ieguldīt līdzekļus aizsardzībā un alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanā.
Jau ziņots, ka no otrdienas līdz trešdienai Rīgā notiks NATO ārlietu ministru sanāksme, kur līdzās aktuālo drošības izaicinājumu risināšanai tiks pārrunāta sadarbība ar partneriem un ES, kā arī sāks diskusijas par alianses jauno Stratēģisko koncepciju.
