Mūrniece: Ukraina var rēķināties ar nerimstošu Latvijas atbalstu

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. FOTO: Paula Čurkste/LETA

Satraukumu un bažas rada Krievijas provokatīvās darbības Ukrainas pierobežā un Melnās jūras reģionā, kas ir skatāmas kontekstā ar hibrīduzbrukumu pie Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām, ko īsteno Aleksandra Lukašenko režīms Baltkrievijā, tiekoties ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, Ukraina var rēķināties ar nerimstošu Latvijas atbalstu, tostarp arī starptautiskā līmenī, sarunā Saeimā uzsvēra Mūrniece. Latvijas parlamenta priekšsēdētāja akcentēja, ka

Latvija stingri iestājas par Ukrainas neatkarību,

6

suverenitāti un teritoriālo vienotību un turpinās Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politiku.

Kuleba pašreizējo situāciju raksturoja kā ārkārtīgi saspringtu, ņemot vērā gan militāro draudu un spiediena līmeni no Krievijas puses, gan centienus destabilizēt iekšpolitisko situāciju Ukrainā. Turklāt Ukrainai tagad jārēķinās ar potenciālu apdraudējumu, kas varētu nākt arī no Baltkrievijas teritorijas, norādīja Ukrainas ārlietu ministrs.

Sarunā abas amatpersonas bija vienisprātis, ka starptautiskajai sabiedrībai jārīkojas proaktīvi un noteikti, lai atturētu Krieviju no tālākas situācijas eskalācijas un iespējama militāra iebrukuma.

Raksturojot abu valstu attiecības, Mūrniece akcentēja, ka

nākamgad apritēs 30 gadi kopš Latvijas un Ukrainas diplomātisko attiecību nodibināšanas.

6

Šajā laikā izveidota aktīva sadarbība, tostarp ciešs parlamentārais dialogs. Saeimā izveidotā deputātu grupa sadarbībai ar Ukrainas parlamentu ir lielākā Latvijas parlamentā, tajā darbojas 37 parlamentārieši.

Latvijā nākamgad notiks Trīs jūru iniciatīvas samits, kurā būtu vērtīga Ukrainas dalība tās parlamentārās dimensijas pasākumos un biznesa forumā, pauda Saeimas priekšsēdētāja. Trīs jūru iniciatīvas mērķis ir veicināt praktisku sadarbību, lai īstenotu iniciatīvas valstu prioritāros projektus transporta, enerģētikas un digitālās komunikācijas jomā, norāda Saeimā.

Saeimas priekšsēdētāja pauda līdzjūtību Golodomora upuriem, kurus Ukrainā pieminēja novembra izskaņā. 1932.-1933.gadā padomju režīma mākslīgi izraisītā bada dēļ Ukrainā gāja bojā miljoniem cilvēku. Kā akcentēja Mūrniece,

Golodomors ir viena no traģiskākajām vēstures lappusēm Ukrainas vēsturē,

6

kā arī viens no traģiskākajiem notikumiem 20.gadsimta pasaules vēsturē.

Jau vēstīts, ka Ukraina, ASV, NATO un ES ir cēlušas trauksmi par jaunu Krievijas bruņoto spēku kustību pēdējās nedēļās un brīdinājušas par iespējamu iebrukumu. Maskava to ir noliegusi, apsūdzējusi Kijevu "provokācijās" un vainojusi Vašingtonu saspīlējuma eskalācijā reģionā.

Uz augšu
Back