O, 16.08.2022.

Algu pieaugumu turpinās balstīt pieprasījums pēc darbaspēka, prognozē banku analītiķi

TVNET/LETA
Algu pieaugumu turpinās balstīt pieprasījums pēc darbaspēka, prognozē banku analītiķi
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Shutterstock

Algu pieaugumu arī turpmāk turpinās balstīt augstais pieprasījums pēc darbaspēka, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane skaidro, ka pirktspēja Latvijā aug nevienlīdzīgi un lēnāk nekā algas. Tomēr, lai arī cik ļoti sāpīgi patērētajiem var likties par kādām precēm vai pakalpojumiem maksāt vairāk,

šī gada trešajā ceturksnī par 6,3% augot reālajai neto algai, strādājošo pirktspēja pieaugusi,

tiesa gan ne tik straujos tempos kā vidējā alga, kas auga par 10,4%.

Opmane norāda, ka arvien krasāk iezīmējas atšķirības starp to, kā pandēmijas un inflācijas pieauguma ietekmi izjūt dažādas iedzīvotāju grupas. Ja nodarbinātajiem pirktspēja vidēji pieaug, ne tik patīkamā situācijā ir cilvēki, kuru ienākumi tik strauji nemainās, piemēram, pensionāri vai tie, kas saņem kādus pabalstus, kuru apmērs regulāri netiek pārskatīts un palielināts. Pašlaik gan tas tiek risināts ar dažādiem īslaicīgiem atbalsta mehānismiem no valsts, piemēram, atbalsts enerģijas rēķinu nomaksai, tomēr mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas tik un tā ir vairāk pakļautas pirktspējas samazinājuma riskam.

Arī nodarbināto vidū ir būtiskas atšķirības, atzīst Opmane. Piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādājošajiem pandēmija ir bijis ļoti smags pārbaudījums, kam gals vēl nav redzams. Tas atspoguļojas gan nozarē strādājošo skaita samazinājumā, gan salīdzinoši lēnākos atalgojuma pieauguma tempos.

"Toties citas nozares, kur vairāk iespējams attālinātais darbs (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas) vai kuras neizjūt būtisku pieprasījuma kritumu (būvniecība), ir spējušas nodrošināt strādājošajiem salīdzinošu lielāku algas pieaugumu.

Atalgojums straujāk pieaudzis arī veselības aprūpē strādājošajiem,

kas saistīts ar algu palielinājumu un piemaksām par papildu darbu pandēmijas apstākļos," pauž Opmane.

Skatoties algu pieauguma datus kontekstā ar atbilstošajā periodā zemo bezdarbu un pieaugošo nodarbinātību, trešā ceturkšņa rādītāji no iedzīvotāju labklājības viedokļa izskatās iepriecinoši, atzīst Opmane. Tomēr Latvijas Bankas ekonomiste atgādina, ka mēs pašlaik dzīvojam notikumiem piesātinātā laikā, kad statistika par periodu, kas beidzies pirms diviem mēnešiem, vairs tik labi neatspoguļo aktuālos notikumus, kas mainās pa nedēļām un pat pa dienām.

"Sagaidāms, ka šī gada nogales kopbilde mums iezīmēs lielāku saspīlējumu darba tirgū, ko raisīja gan mājsēdes laikā, gan pēc tam stingrāki ierobežojumi atsevišķu preču pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī noteikumi par obligāto vakcinēšanos sabiedriskajā sektorā un klātienē strādājošajiem. Tomēr šie faktori vairāk ietekmē nodarbināto skaitu un palielina bezdarba riskus, bet algu pieaugumu arī gada nogalē turpina balstīt joprojām augstais pieprasījums pēc darbaspēka," prognozē Opmane.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka ziņas par algu kāpumu vairumam liek piedomāt par savu pieredzi un personīgās algas izmaiņas dinamiku. Nevienu vien šīs ziņas pamudina arī mainīt savu vietu darba tirgū, īpaši, ja pārmaiņas rezultējas augstākā algā.

"Taču, ne visiem darba samaksa tiek pārskatīta katru gadu, bet kolēģu algu pacelšana ietekmē kopējo statistiku. Šobrīd, paaugstinoties inflācijai, vietām parādās jautājums par iespēju algu pārskatīt jau divreiz gadā, īpaši zemāk atalgotajās profesijās. Šī tendence varētu pastiprināties, ja izveidosies jau noturīgas paaugstinātas inflācijas apstākļi. Tikmēr vidējās algas pieaugumu diktē visai labvēlīgie apstākļi ekonomikā un darbinieku deficīts, īpaši nozarēs, kur jau algu līmenis ir virs valsts vidējā," skaidro Gašpuitis.

Šādas tendences tuvāko gadu laikā pat pastiprināsies, prognozē "SEB bankas" ekonomists. Viņaprāt, kāpums kļūs arvien jūtamāks arī krīzes skartajās nozarēs - darbinieku trūkuma dēļ, gan arī nostabilizēsies darbības apstākļi.

Pandēmija ir likusi palielināt algas veselības jomā, kur algu pieaugums ir bijis visstraujākais - 24,3%. Algu pieaugums valsts sektorā, gan minimālās algas kāpums būs svarīgs faktors vidējās samaksas pieaugumā arī 2022.gadā. Nepatīkami ir redzēt izglītības zemās pozīcijas, kas norāda uz nepieciešamību steidzami un būtiski celt algas un reizē arī motivāciju nozarē strādājošajiem, lai saglabātos pamatotas cerības uz pozitīvām ekonomikas perspektīvām, uzskata ekonomists.

Gašpuitis atzīmē, ka pandēmija ir ietekmējusi darba samaksas struktūru - pieaugot lielo algu saņēmēju un samazinoties zemo algu saņēmēju skaitam, kas ir vairojis nevienlīdzību. Straujajam algu kāpumam turpina cieši sekot inflācija. Tomēr Gašpuitis prognozē, ka tā nespēs panākt vidējās pirktspējas krišanos, kaut pieaugs to darbinieku skaits, kam algu kāpums nespēs nokompensēt cenu kāpumu, īpaši nesaudzējot tos, kam ienākumi ir zemi un paliks nemainīgi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka šī gada trešā ceturkšņa algu dati rāda, ka Latvijas ekonomika, par spīti nebeidzamajiem pasaules izaicinājumiem, strādā algota darba veicēju labā. Vidējā alga un kopējais atalgojums aug straujāk par ekonomiku, kas atspoguļo asu uzņēmumu konkurenci par ekonomikas vērtīgāko resursu - cilvēku laiku. Strautiņš prognozē, ka turpmākajos gados šī konkurence vēl saasināsies, jo darbinieku trūkums jau ir kļuvis par galveno ražošanu ierobežojošo faktoru rūpniecībā, iespējams, sekos arī citas nozares.

Kopējais darba samaksas fonds trešajā ceturksnī ir audzis par 11,1% jeb par 7,3% reālā izteiksmē. Strautiņš uzsver, ka tas ir izcils rādītājs, te gan jāņem vērā, ka pērn trešajā ceturksnī algu fonds auga tikai par 3%. Līdz ar to abu gadu vidējais kopējā atalgojuma kāpums atbilst pieaugumam vienā "normālā" gadā bez lielu ārkārtas notikumu ietekmes. Taču divos gados kopumā notikušais algu kāpums krietni pārsniedz kopējo iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šajā laikā, kas bija tikai 2,6%.

Vidējā alga ir augusi par 10,4%, sasniedzot 1280 eiro. Lietuvā algas trešajā ceturksnī pieauga par 9,9%, Igaunijā par 7,8%. Strautiņš informē, ka pēdējo piecu gadu laikā vidējā alga Latvijā augusi par 49%, bet desmit gados - par 93%.

Ekonomists uzsver, ka, pateicoties straujajam vidējās algas kāpumam, strādājošo pirktspējas uzlabošanās trešajā ceturksnī bija strauja - par 6,3%, tātad pat vairāk nekā vidēji 2016.-2020.gadā (5,1%), lai arī trešajā ceturksnī jau sāka kāpt inflācija. Gadu mijā reālās algas izmaiņas visdrīzāk būs pozitīvs skaitlis, taču daudz mazāks, prognozē Strautiņš. Kā vēsta "Eurostat" provizoriskie dati, gada inflācija novembrī sasniegusi 7,4%, bet enerģijas vairumcenu kāpuma ietekme patēriņa cenās turpinās izpausties arī turpmākajos mēnešos.

Strautiņš piebilst, ka psiholoģiski svarīga ir ziņa, ka algu mediāna šķērsojusi 1000 eiro slieksni, vēl pirms ceturkšņa tā bija 960 eiro, bet pirms gada - 917 eiro. Ekonomists gan atzīst, ka "visvidējākā" darbinieka alga "uz rokas" trešajā ceturksnī bija tikai 749 eiro.

"Samaksa par nostrādāto stundu ir augusi par 4,4%, tikai nedaudz vairāk par inflāciju trešajā ceturksnī (3,8%). Varētu bilst, ka cilvēki ir bijuši spiesti strādāt vairāk, lai gūtu jel kādu pirktspējas kāpumu. Taču ir acīmredzami, ka lēnais stundas likmes pieaugums daļēji atspoguļo faktiski nostrādātā darba laika oficiālu atzīšanu," uzskata Strautiņš.

Viņaprāt, brīdī, kad ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vismaz no minimālās pilnas slodzes algas, mazinās motivācija neuzrādīt visu nostrādāto laiku. Strautiņš vērš uzmanību, ka Centrālā statistikas pārvalde vēstī par ievērojamu (par 4-5%) stundas likmes samazināšanos vairākās nozarēs, kurā varētu būt augsts ēnu ekonomikas īpatsvars - viesnīcas un restorāni, nozare "citi pakalpojumi" (galvenokārt pakalpojumi, kurus privātpersonām sniedz mazie uzņēmumi), nekustamie īpašumi. Strautiņa ieskatā minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas ir ļoti skarbs politikas instruments ar ievērojamiem trūkumiem, tiešām varētu būt samazinājis ēnu ekonomiku.

Skatoties nozaru dalījumā, turpinās atalgojuma kāpums medicīnā - par 26,3%. Strautiņš pieļauj, ka nozarē ienākumi joprojām nav pietiekami lieli, lai darba piedāvājums Latvijā būtu konkurētspējīgs ar citu zemju sniegtajām iespējām. Taču Strautiņa ieskatā nozarē strādājošajiem nebūtu pamata sūdzēties, ka nodokļu maksātāji par viņiem vispār nerūpējas un politiķi nepilda nevienu solījumu - piecu gadu laikā algas medicīnā ir vairāk nekā divkāršojušās.

"Luminor" ekonomists norāda, ka ļoti pievilcīgs un arī līdzīgs (attiecīgi 13,7% un 13,9%) ir algu kāpums divās eksporta nozarēs, kuras pamazām kļūst par galveno ekonomikas izaugsmes virzītāju - programmēšanā un profesionālajos pakalpojumos. Pēdējos piecos gados atalgojums abās nozarēs audzis apmēram par divām trešdaļām un programmētāju atalgojums ir pārsniedzis banku sektora vidējo. Savukārt profesionālo pakalpojumu nozares sektorā, kas visvairāk saistīts ar eksportu (centrālo biroju darbība un konsultācijas), vidējā alga sasniegusi gandrīz 2000 eiro, piecos gados augot par 93%.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece skaidro, ka galvenie iemesli straujajam algu kāpumam šogad ir minimālās algas kāpums, algu celšana sabiedriskajā sektorā, kā arī nodarbinātības struktūras maiņa, ko ietekmējusi pandēmija un minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešana. Lielāku lomu algu pieauguma stāstā sāk spēlēt darba tirgus atkopšanās un darbaspēka trūkums. Buceniece uzskata, ka nākamajā gadā šis kļūs par noteicošo algu kāpuma virzītāju.

Ekonomiste norāda, ka darba tirgus arvien vairāk atkopojas no iepriekšējiem pandēmijas viļņiem. Bezdarba līmenis ir zems, un nostrādāto stundu skaits trešajā ceturksnī beidzot pārsniedza 2019.gada līmeni. Strādājošo skaits gan joprojām ir mazāks, daļēji iedzīvotāju skaita krituma dēļ, daļēji tāpēc, ka daļa darbspējas vecuma iedzīvotāju pandēmijas laikā pēc savas izvēles vai vajadzības spiesti ir atstājuši darba tirgu. Jo zemāks bezdarbs un jo mazāk cilvēku vēlas vai var strādāt, jo akūtāks darbaspēka trūkums, uzsver Buceniece.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un Eiropas Komisijas apkopotajām aptaujām darbaspēka trūkums šī gada laikā ir būtiski audzis. Ap 30% uzņēmumu apstrādes rūpniecībā un būvniecībā atzīmē, ka grūtības atrast darbiniekus ierobežo šo uzņēmumu ražošanas apjomus. Pakalpojumu nozarēs kopumā darbaspēka trūkumu sāpīgi izjūt aptuveni 15% uzņēmumu, bet atsevišķās jomās, piemēram, programmēšanā vai autotransporta pakalpojumos (šoferi), tas ir būtiski augstāks. Apstākļos, kad darbinieku trūkst, uzņēmumi bieži vien ir gatavi maksāt vairāk, lai darbiniekus piesaistītu vai noturētu.

"Vidējā neto alga jeb alga pēc nodokļu nomaksas palielinājās par 10,3%. Savukārt inflācija trešajā ceturksnī bija 3,8%. Patēriņa cenas, lai gan nesnauž, tomēr vidējo algu kāpumu nebija noķērušas. Reālā neto alga jeb strādājošo pirktspēja ekonomikā kopumā palielinājās par 6,3%. Inflācijai pieaugot, pirktspējas kāpums gan ir kļuvis būtiski lēnāks nekā gada sākumā, kad tas bija tuvu 10%. Situācija nozarēs atšķiras. Nozarēs ar zemāko algu pieaugumu inflācija jau ļoti tuvu min uz papēžiem, noēdot lielāko daļu algas pieauguma," pauž Buceniece.

Viņa norāda, ka visstraujāk, par 24%, neto alga auga veselības aprūpē. Tas ir cieši saistīts ar algu celšanu un neskaitāmo virsstundu apmaksu mediķiem. Ļoti iespējams, ka ceturtajā ceturksnī būs redzams vēl straujāks pieauguma temps, ņemot vērā slimnīcu noslodzes pieaugumu, uzskata Buceniece.

Vidējās algas kāpums profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzējiem, mākslas, izklaides un atpūtas jomas pārstāvjiem, tirdzniecības sektorā, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē strādājošajiem svārstījās no 11-13%. Buceniece akcentē, ka šajās nozarēs algas auga straujāk nekā tautsaimniecībā vidēji.

Savukārt vislēnāk, par 4-7%, algas auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes, gaisa kondicionēšanas, citu pakalpojumu, nekustamo īpašumu, finanšu un apdrošināšanas nozarēs, kā arī izmitināšanā un ēdināšanā.

"Algu kāpums saglabāsies straujš arī turpmāk, bet nav gaidāms, ka tas uzlēks vēl būtiski augstāk. Savukārt cenu kāpums vēl tikai ieskrienas. Oktobrī inflācija sasniedza jau 6%, un pīķis vēl tikai priekšā nākamā gada sākumā. Tas nozīmē, ka šī gada beigās un nākamā gada sākumā pirktspēja augs lēnāk, nekā redzējām trešajā ceturksnī. Turklāt atsevišķās nozarēs inflācijas kāpums pārspēs algu pieaugumu, un tur strādājošo pirktspēja samazināsies. Gaidāms, ka tas būs īslaicīgi. Šī brīža prognozes rāda, ka inflācija no saviem augstumiem sāks atkāpties pavasarī," prognozē Buceniece.

Jau ziņots, ka trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu