Pandēmijas laikā ievērojami palielinājies lielo algu saņēmēju skaits, pauž Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK" direktora vietnieks un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Viņš skaidro, ka ātrums, ar kādu 2020.gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās bezdarbnieka statusam, bija visai līdzīgs 2009.gadā piedzīvotajam globālās finanšu krīzes laikā. Tomēr 2020.gadā "jostu savilkšanas" vietā darba devējiem un ņēmējiem tika piedāvāti vairāki atbalsta mehānismi, kas ļāva uzņēmumiem paturēt darbiniekus, pat būtiski samazinoties apgrozījumam.
"Tāpēc var teikt, ka kopumā valsts atbalsta mērķis tika sasniegts - nepieļaut uzņēmumu domino maksātnespēju kaskādi. Arī bezdarba līmenis valstī palielinājies tikai nedaudz, bet ekonomikas apjoms atgriezās pirmspandēmijas līmenī," atzīmē ekonomists.
Krasnopjorovs atklāj, ka kopējie bezdarba rādītāji slēpj "divu ātrumu Latviju", jo viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.
"Dažās nozarēs un profesijās darbvietu skaits krīzes laikā nesamazinājās gandrīz nemaz, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, informācijas tehnoloģiju jomā, valsts pārvaldē, kā arī apstrādes un ieguves rūpniecībā. Pandēmijas laikā īpaši pieaudzis datorprogrammētāju un ārstu skaits. Savukārt reģionālā griezumā ieguvējas bijušas Pierīgas pašvaldības - attālinātā darba plašāka izplatība pastiprinājusi ekonomiskās aktivitātes (un iedzīvotāju) pārcelšanos no Rīgas uz Pierīgu," pauž Krasnopjorovs.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists uzsver, ka
pat krīzes laikā uzņēmumi turpināja "talantu medības",
un to vadošajiem darbiniekiem alga ir pat pieaugusi - kopš krīzes sākuma darbinieku skaits privātajā sektorā ar bruto darba samaksu virs 3000 eiro palielinājies no 20 000 līdz 30 000
Vienlaikus ir būtiska sabiedrības un ekonomikas daļa, kas atrodas diametrāli pretējā situācijā. Starp pandēmijas visvairāk skartajiem nozarēm un profesijām vairākums ir ar nelielu vidējo algu. Piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā darbinieku skaits pandēmijas laikā saruka par ceturtdaļu, būtiski cieta ceļojumu biroju, gaisa transporta un skaistumkopšanas salonu darbība. Ekonomikas struktūras reģionālās atšķirības noteica lielāku darbvietu samazinājumu Rīgā un Jūrmalā, norāda Krasnopjorovs.
Viņš skaidro, ka, kā jau krīzē ierasts, lielāku ietekmi izjuta iedzīvotāji bez augstākās vai arodizglītības, kā arī ne latvieši. Vecumgrupu dalījumā atlaišanas visvairāk skāra jauniešus - puse no darbvietu skaita samazinājuma valstī attiecas uz jauniešiem līdz 30 gadu vecumam. Tas atspoguļo gan lielāku jauniešu iesaisti smagāk skarto nozaru darbībā, gan arī uzņēmēju tieksmi labprātāk šķirties no darbiniekiem ar nelielu pieredzi.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists skaidro, ka Īstermiņa problēmas efektīvi risināmas ar lielāku sociālās drošības spilvenu, taču nav jāaizmirst par Latvijas darba tirgus ilgtermiņa problēmām. Vēl pirms pandēmijas nodarbinātības līmenis dažās iedzīvotāju grupās bija būtiski zemāks nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Jauniešu zemā nodarbinātība atspoguļo zemu arodizglītības izplatību un prestižu, savukārt pusmūža vecuma vīriešiem tā ir bieži saistīta ar zemu mūžizglītības izplatību un dažreiz paviršu tās kvalitātes kontroli, nepietiekamām digitālām prasmēm, kā arī ar veselības stāvokļa pasliktinājumu (uzlabojami ir gan veselības aprūpes sistēma, gan dzīvesveids).
"Taujāts, vai nezinu, cik grūti strādāt ar pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem, atbildu - ja vēlamies situāciju mainīt kaut vai pēc paaudzes, jāstrādā ar jauniešiem.
Latvijas jaunieši atpaliek no vienaudžiem citās ES valstīs gan digitālo prasmju gan veselības stāvokļa ziņā -
ar vecumu šī atpalicība tikai palielinās," pauž Krasnopjorovs.
Viņš atklāj, ka nebūtu nepieciešams izgudrot jaunas programmas valsts budžeta naudas iztērēšanai - tā vietā jāstiprina izglītības kvalitāte visos studiju līmeņos. Nav atklājums, ka studentu līmenis un studiju kvalitāte dažādās Latvijas augstskolās būtiski atšķiras - jo vieglākas ir studijas, jo grūtāk ir atrast labu darbu pēc absolvēšanas.
Tāpat ekonomists norāda, ka nodarbinātību veicinātu arī zemāks darbaspēka nodokļu slogs, tāpēc atbalstāma ir arī turpmāka darbaspēka nodokļa sloga pārnešana uz patēriņa un vides nodokļiem. Visbeidzot - nepieciešams turpināt arī speciālās nodarbinātības veicināšanas programmas iedzīvotāju grupām un pašvaldībām ar īpaši zemu nodarbinātību
