Banku analītiķi: Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā varētu sasniegt apmēram 6%

FOTO: EPA/Scanpix

Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā varētu sasniegt apmēram 6%, prognozēja banku analītiķi, pieļaujot, ka 2022.gada sākumā inflācija Latvijā varētu pietuvoties arī 10%, bet pēc tam gada inflācijas temps sāks mazināties.

Latvijas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija sacīja, ja 2021.gadu Latvija sāka ar deflāciju, bet gadu noslēdza ar pārsteidzoši augstu inflāciju, tad 2022.gadā redzēsim inflāciju, kas sasniegs pīķi gada sākumā, bet noplaks gada laikā.

Viņa norādīja, ka galvenie šādas dinamikas iemesli būs tirgos iecenotā energoresursu izmaksu samazināšanās un lielākās daļas globālo cenu nomierināšanās.

"Enerģijas cenu kritums ar nobīdi atspoguļosies komunālo pakalpojumu cenu samazinājumā, taču, visdrīzāk, cenas saglabāsies augstākas nekā pirms Covid-19 krīzes. Savukārt inflāciju turpinās balstīt preču cenas, otrreizējiem efektiem no 2021.gadā redzētā globālo cenu straujā kāpuma caur ražotājiem nonākot līdz patērētājam. Arī pārtikas cenu pieaugums turpināsies un vēl pastiprināsies, īpaši ņemot vērā minerālmēslu cenu kāpumu, kas sadārdzinās pārtikas izejvielas. Turklāt gaidāms izteiktāks kāpums pakalpojumu cenās nekā šogad, pakalpojumu sniedzējiem pilnvērtīgāk atsākot darbību, cenšoties atgūt krīzes laikā zaudēto un saskaroties ar aizvien augstākām darbinieku algām," teica Zorgenfreija.

Viņa arī minēja, ja iemesli cenu kāpumam 2021.gadā bija meklējami globālajā ekonomikā, tad cenu kāpumu 2022.gadā arvien vairāk virzīs augstāks vietējo izmaksu, īpaši algu, spiediens.

Pēc Zorgenfreijas prognozētā, Latvijā gada vidējā inflācija 2022.gadā varētu būt ap 6%.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijā gada vidējā inflācija nākamgad varētu būt 5,5-6% apmērā.

Viņš norādīja, ka inflācijas maksimums Latvijā gaidāms nākamā gada sākumā, kad inflācija varētu pietuvoties 10%, taču pavasara beigās inflācija sāks bremzēties.

"Šobrīd vairāk nekā pusi no inflācijas Latvijā veido degvielas, elektrības, dabasgāzes un siltumenerģijas cenu kāpumi. Enerģētikas krīzei Eiropā ir daudzi cēloņi, taču šī brīža cenu rekordlīmeņi, visticamāk, ir pārejoši," sacīja Āboliņš.

Viņš minēja, ka šobrīd dabasgāzes krājumi Eiropā ir būtiski zemāki nekā citos gados šajā laikā un prognozes ziemai joprojām nav iepriecinošas. "Pēc ziemas elektrības un gāzes cenām Eiropā vajadzētu normalizēties un tas noteikti palīdzēs mazināt inflācijas tempu arī Latvijā. Vienlaikus siltumenerģija Latvijā šobrīd ir lētāka, nekā tā būtu, ja mums dabasgāze būtu jāpērk par šī brīža tirgus cenām Eiropā, jo dabasgāzes iegāde notika šā gada vasarā," sacīja Āboliņš.

Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka šobrīd nav skaidrs par kādu cenu tiks pildīta Inčukalna pazemes gāzes krātuve nākamā gada vasarā. Nākotnes darījumu dabasgāzes cenas 2022.gada vasarai Eiropā joprojām ir būtiski augstākas nekā iepriekšējos gados, un tas nozīmē, ka šobrīd uz lētāku siltumenerģiju 2022.gada otrajā pusē vēl nevar paļauties. "Covid-19 jaunā varianta izplatība gan ir radījušas bažas par jauniem ierobežojumiem un tas šobrīd ir ļāvis ierobežot naftas cenu kāpumu," piebilda Āboliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka inflācija kļūst aizvien plašāka, tādēļ energoresursu cenu normalizēšanās vispārējo cenu kāpumu neapturēs. "Vismaz ne uzreiz. Šobrīd ražotāju cenu inflācija Latvijā ir pārsniegusi 20% un spiediens nodot cenu kāpumu patērētājiem ir liels. Vienlaikus, gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi zina, ka cenas aug, tādēļ šobrīd pacelt cenas ir relatīvi viegli, jo iemesli nav īpaši jāskaidro. Tāpat uzņēmējiem šobrīd jārēķinās ar pietiekami strauji algu kāpumu un arī energoresursu cenu kāpuma ietekmi mēs vēl pilnībā izjutuši. Piemēram, dabasgāze cenu kāpuma rezultātā Eiropā ir ļoti strauji augušas minerālmēslu cenas un nākamgad tas varētu nozīmēt vēl papildus spiedienu uz pārtikas cenām. Šie visi faktori liek domāt, ka inflācija Latvijā varētu nekrist tik strauji kā gaidīts, pat ja energoresursu cenas nākamgad normalizēsies," sacīja Āboliņš.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA pauda, ka "inflācija tagad ir ekonomikas melnā avs".

Viņš sacīja, ka enerģijas cenu svārstības ir bijušas "vājprātīgas", un nav iespējams tās prognozēt nākotnē. "Visdrīzāk, patēriņa cenu inflācija nākamgad būs ap 6%, bet prognozei ir ļoti plašs diapazons. Mierinājums - 2023.gadā inflācijas, iespējams, nebūs gandrīz vispār, jo gāzes un elektrības cenas šādā līmenī nevar saglabāties mūžīgi. Enerģijas cenas noteikti neatgriezīsies 2021.gada sākuma līmenī, bet attiecībā pret 2022.gada sākuma līmeni tās samazināsies. Patērētājiem enerģijas cenu deflācija varētu sākties 2022.gada beigās," klāstīja Strautiņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka pārtikas cenu kritums nākamajā gadā ir maz ticams, ņemot vērā minerālmēslu cenu kraso kāpumu.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka novembrī inflācijas kāpiens Latvijā sasniedza sen nepieredzētu līmeni - 7,5%. Noteicošā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija trim grupām - ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, transportam un pārtikai, kas veidoja 6,19 procentpunktus no kopējā pieauguma. Arī pārējās grupās tika novērots kāpums, taču uz šo trīs grupu fona tas bija salīdzinoši maznozīmīgs, kaut šādos apstākļos jebkurš papildus pieaugums pastiprina negatīvo ietekmi uz pirktspēju.

"Šo grupu sadārdzinājums vairumam mājsaimniecību būs liela aktualitāte 2022.gadā, tam kļūstot arī par karstu politiskas dabas jautājumu," teica Gašpuitis.

Viņš piebilda, ka rekordaugsta inflācija ir sasniegusi visu eirozonu, kas nav pieredzēta kopš eiro ieviešanas.

Gašpuitis pauda, ka uzmanības centrā būs enerģijas cenas, taču ir grūti precīzi noprognozēt, cik lielā mērā enerģijas sadārdzināšanās tiks pārlikta uz patērētāju pleciem - jo ilgāk tās turēsies sakāpinātas, jo lielāks slogs uz patērētājiem tiks pārlikts, ietekmējot inflāciju. Tomēr valdību mēģinājumi ierobežot cenas un atvieglot mājsaimniecību slogu liecina, ka galīgais ieguldījums inflācijā varētu būt mazāks, nekā uzrāda faktiskās cenas.

"Eiropas Centrālā banka norāda, ka novembrī novērota piesardzīga piegādes termiņu samazināšanās precēm un citiem materiāliem. Ja tas turpināsies, atgriešanās normālā stāvoklī ļaus cenu spiedienam mazināties, kaut tas nebūs ātrs process. Attiecībā uz enerģijas cenām būtiskākais faktors būs laika apstākļi un ģeopolitika, īpaši ietekmējot gāzes cenu. Augstajām dabasgāzes cenām ir tieša ietekme arī uz naftas cenām, jo vajadzības gadījumā nafta tiek izmantota kā alternatīva. Tā kā saistība starp naftu un dabasgāzi šogad ir neparasti spēcīga, auksti laika apstākļi var būt nopietns iemesls straujam naftas cenas kāpumam. Potenciālais augsto enerģijas cenu atslābums, visdrīzāk, var sekot marta beigās, aprīļa sākumā. Perspektīvā gāzes cenas var saglabāties paaugstinātas un normalizēties pakāpeniski - tuvāko trīs gadu laikā, neizslēdzot arī krasas svārstības abos virzienos īstermiņā," klāstīja Gašpuitis.

Viņš atzina, ka negaidīti augstā inflācija kļūst par lielu izaicinājumu politikas veidotājiem, jo rada jaunus riskus ekonomikas atveseļošanās gaitai. Pārlieku agresīva inflācijas apkarošana var būt kaitīga ekonomikai, bet, ļaujot tai ieskrieties, to būs grūti atkal ielikt rāmjos.

"Neskatoties uz to, ka komentējot inflāciju arvien mazāk tiek lietots apzīmējums "pārejoša", kopējais skatījums tomēr saglabājas, ka nākamā gada laikā inflācijas temps sāks mazināties. Omikrona izplatība, visticamāk, aizkavēs situācijas normalizēšanos, attiecīgi radot riskus nodarbinātībai un ekonomiskajai aktivitātei, uzturot piegādes traucējumus un apgrūtinot pieprasījumu pēc pakalpojumiem," sacīja Gašpuitis, prognozējot, ka 2021.gadā Latvijā gada vidējā inflācijas būs 3,3% apmērā, bet 2022.gadā - 6%.

Uz augšu
Back