"Swedbank": Jau tuvā nākotnē arvien izteiktāk iezīmēsies banku loma virzīt finanšu plūsmas ilgtspējīgos darījumos

"Swedbank" valdes loceklis Lauris Mencis. FOTO: Publicitātes foto

Jau tuvā nākotnē arvien izteiktāk iezīmēsies banku loma virzīt finanšu plūsmas ilgtspējīgos darījumos, pauda "Swedbank" valdes loceklis Lauris Mencis, kurš no 2022.gada 1.janvāra kļūs par bankas valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāju.

"Šis gads visai tautsaimniecībai ir pagājis pandēmijas un vakcinācijas zīmē - te ar cerībām par ātrāku atgūšanos, te ar vilšanos par kārtējo mājsēdi. Vietā uzsvērt, ka globālās un vietējās ekonomikas attīstības tempi, banku klientu labklājība un banku sektora darbības rādītāji ir savstarpēji cieši saistīti. Brīžos, kad ekonomiskā aktivitāte mazinās, tas jūtams arī pieprasījumā pēc finanšu pakalpojumiem, un atspoguļojas kredītiestāžu finanšu rādītājos. Tajā pašā laikā bankas pozitīvi izjūt ekonomikas izaugsmi, kas šogad kopumā bijusi strauja," sacīja Mencis.

Viņš piebilda, ka līdz ar tautsaimniecību aug arī banku klientu labklājība, vēlme tērēt un investēt dzīves kvalitātes uzlabošanā un savā nākotnē. Palīdz arī pandēmijas laikā strauji augušie privātpersonu uzkrājumi, kas šobrīd īpaši aktīvi tiek izmantoti, piemēram, lai iegādātos jaunu mājokli.

Tāpat, Mencis atzina, ka, ņemot vērā vēsturiski zemās procentu likmes, kā arī prognozes par spēcīgu pieprasījumu nākamajos gados, gaidāma augoša interese par aizņēmumiem, lai investētu biznesa attīstībā. Tomēr uzņēmumu gatavība investēt šobrīd ir piesardzīgāka, nekā varētu cerēt, jo to kavē neskaidrība gan saistībā ar vīrusu, gan izejvielu, būvniecības un energoresursu cenām. "Arī kopumā vērtējot aizvadīto biznesa ciklu, Latvijas uzņēmēju ambīciju līmenis investēt jaunos projektos, jaunu tirgu apguvē un augstāku pievienotas vērtības produktos varētu būt lielāks," viņš sacīja.

Pēc Menča teiktā, pārmaiņas varētu sekot nākamgad, pasaules cenu kāpumam norimstot, un plašākam uzņēmumu lokam apzinoties nepieciešamību kāpināt ražošanas jaudas, investēt automatizācijā un arvien biežāk arī "zaļināt" biznesu.

"Ņemot vērā relatīvi nelielo Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu parādu slogu, finansēšanas pusē slēpjas vēl ļoti liels potenciāls, un Latvijas bankas ir spēcīgas un gatavas šo pieprasījumu apmierināt," piebilda Mencis.

Tāpat viņš minēja, ka liela daļa no banku biznesa ir saistīta ar ikdienas darījumu nodrošināšanu - maksājumu un maksājumu karšu darbību, e-komercijas risinājumiem, kā arī apdrošināšanas pakalpojumiem, pensiju un bērnu nākotnes uzkrājumiem. "Ekonomikai augot, un palielinoties klientu aktivitātei un to finanšu pratībai, kāpj interese par šiem pakalpojumiem, kam seko arī banku apgrozījuma pieaugums," teica Mencis.

Viņš atzīmēja, ka jebkādas norises ekonomikā, kas palielina nenoteiktību un riskus, tostarp Covid-19 pandēmija var ietekmēt ne tikai banku kredītportfeļus vai ienākumus no komisijas maksām, bet arī kredītuzkrājumu līmeņus. Vēl viens būtisks banku sektora peļņu bremzējošs faktors ir negatīvās procentu likmes eirozonā un, pēc pašreizējām prognozēm, tuvākajos gados nav gaidāmas būtiskas izmaiņas šajā jautājumā.

"Banku sektora peļņas tendences nosaka un noteiks arī tas, cik veiksmīgi bankas kāpina savas darbības efektivitāti, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un automatizējot klientu apkalpošanas un iekšējos procesus. Nākotnē arvien būtiskāka būs banku loma kā spēcīgam finanšu partnerim atbalstīt klientu pāreju uz "zaļāku" un ilgtspējīgāku ekonomiku. Jau tuvā nākotnē arvien izteiktāk iezīmēsies banku loma virzīt finanšu plūsmas ilgtspējīgos darījumos, gan caur dialogu ar uzņēmējiem par ilgtspējas pārmaiņu vadību un kvalitatīvu datu ieguvi par klienta vides ietekmi, gan atbalstot ar īpašiem finanšu risinājumiem un zināšanām, kopīgiem spēkiem virzoties uz ekonomiku ar zemāku izmešu daudzumu," klāstīja Mencis.

Jau vēstīts, ka "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis atstās amatu, lai darba gaitas turpinātu ārpus Latvijas un "Swedbank" grupas. Uz "Swedbank" vadītāja amatu tiks sludināts atklāts konkurss.

Uz augšu
Back