Vai par Kazahstānas krīzes sekām būs jāmaksā arī mums?

FOTO: Reuters / Scanpix

Kazahstāna ir pasaulē lielākā urāna eksportētājvalsts, tāpat valsts ir starp lielākajiem ogļu un naftas produkcijas ražotājiem. Resursiem bagātā Kazahstāna piedzīvo pēdējo gadu laikā lielākos protestus, kas radījuši satraukumu enerģētikas tirgū. Vai par Kazahstānas protestu sekām būs jāmaksā arī mums, skaidro “Deutsche Welle”.

Centrālāzijas reģions ekonomikā tiek uzlūkots kā dažādos veidos ievainojams. Vairākus gadus ilgusī stabilitāte ir Kazahstānas ekonomikas izaugsmes rezultāts, ko nodrošinājuši bagātīgie dabas resursu krājumi. Tāpat ekonomiku palīdzējušas sildīt investīcijas no tādiem globāliem spēlētājiem kā “Chevron” un Francijas uzņēmuma “TotalEnergies”.

Tomēr stabilitātes debesis nu pārņēmuši tumšākie nemieru mākoņi kopš Kazahstānas neatkarības iegūšanas pirms 30 gadiem. Viss sākās ar protestiem pret strauju energoresursu cenu pieaugumu, un protesti pārauga demonstrācijās pret valstī pastāvošo korupciju un varas pārdali vienas ģimenes rokās. Tas viss lika prezidentam Kasimam Žomartam Tokajevam izsludināt ārkārtas situāciju un pieprasīt palīdzību no Krievijas un Baltkrievijas – ievest karaspēku, lai apspiestu protestus.

Demonstrācijas ir atstājušas sekas arī uz finanšu un enerģētikas tirgiem. Investori ir pauduši bažas un neziņu par to, kā turpmāk attīstīsies situācija Kazahstānā un vai tā arī turpmāk būs uzticams investīciju galamērķis.

“Lai arī kāds būtu nemieru galarezultāts, Kazahstānā visi saprot, ka tiešās ārvalstu investīcijas ir kā zelta zoss, un neviens nevēlas, lai šī zoss pārtrauktu dēt olas. Ir skaidrs, ka dabas resursu sektors tiks pasargāts, tāpēc arī pašlaik tiek darīts viss, lai energoresursu un citu vērtīgo materiālu ieguvē nebūtu lielu pārrāvumu,” saka ekonomists Timotijs Ešs.

“Interesants jautājums ir tas, vai Kazahstānas valdība centīsies ar brutālu spēku apspiest protestus un vai tādēļ Rietumvalstu valdībām būs jānosaka sankcijas, līdzīgi kā tas bija Baltkrievijas gadījumā. Šis jautājums tiešā veidā var ietekmēt investīciju apjomu Kazahstānā,” teica Ešs. Viņš norāda, ka Rietumi pret Kazahstānu varētu piekopt pragmatiskāku pieeju, ņemot vērā Kazahstānas svarīgo lomu globālajā piegāžu ķēdē.

Pasaulē lielākais urāna ražotājs

Kazahstāna ražo vairāk nekā 40% no visa pasaules urāna. Tā ir galvenā kodolreaktoru degviela, līdz ar to urāns ir svarīgs faktors globālajā enerģētikas ainā. Daudzas valdības, tostarp arī Eiropas Savienība, mērķtiecīgi grasās samazināt kodolreaktoru skaitu, lai mazinātu kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi.

Valsts kontrolētais uzņēmums “Kazatomprom” ir pasaulē lielākais urāna ražotājs, un tā pārstāvji norāda, ka politiskā krīze nav ietekmējusi ne urāna ieguvi, ne arī eksportu. Tomēr urāna cenas pagājušajā nedēļā strauji kāpa bažās par to, ka nemieri tomēr radīs pārrāvumus urāna ieguvē.

“Ir skaidrs, ka jebkādi piegāžu pārrāvumi no Kazahstānas būs jūtami visā pasaulē,” teica kodoldegvielas tirgus konsultāciju kompānijas “UxC” prezidents Džonatans Hince.

“Kodoldegvielas tirgus gan ir pietiekami spēcīgs, lai būtu pasargāts no dažādiem īstermiņa satricinājumiem,” teica Hince.

Kanādas urāna ražotājs “Cameco”, kas ir arī “Kazatomprom” partneris, brīdināja, ka problēmas Kazahstānā var radīt nozīmīgas problēmas urāna tirgū. “Mēs ļoti labi zinām, kādas sekas var būt tam, ja pārāk paļausimies uz vienu enerģijas avotu,” teikts “Cameco” ziņojumā.

Kazahstāna Eiropai piegādā 20% no gada laikā nepieciešamā urāna. Tāpat Centrālāzijas valsts ir kļuvusi par nozīmīgu tirgus spēlētāju, pateicoties urāna ieguves zemajām izmaksām, kas ir ļoti svarīgs faktors urāna ražotājiem. Lai arī pēc Fukušimas katastrofas pieprasījums un cenas pēc urāna kritās, tās pēdējo gadu laikā ir atguvušās, ņemot vērā “zaļo politiku”, ko ievieš arvien vairāk valstu.

“Pašreizējās problēmas Kazahstānā var radīt situāciju, ka kodoldegvielas uzņēmumi ārpus Kazahstānas dara visu iespējamo, lai maksimāli diversificētu urāna piegādes un mazinātu atkarību no šīs valsts,” sacīja Hince.

Bagātīgi fosilā kurināmā resursi

Kazahstāna ir Naftas eksportētājvalstu organizācijas sabiedrotā (OPEC+), un tā ir lielākā naftas ieguvēja Centrālāzijas reģionā, kas iegūst aptuveni 1,6 miljonus barelu naftas dienā. Lielākā daļa naftas produktu tiek eksportēti uz ārzemēm, tostarp Ķīnu un Eiropas Savienību. Valstij ir 12. lielākās naftas rezerves pasaulē, ko sastāda 30 miljardi barelu naftas.

Tāpat Kazahstāna ir viena no galvenajām ogļu ieguvējām pasaulē. 2018. gadā valsts saražoja 108 miljonus tonnu ogļu.

Ogļūdeņraža sektors kopš 1991. gada Kazahstānai ir piesaistījis vairāk nekā 60% no kopējā tiešo ārvalstu investīciju apjoma, un šis sektors nodrošina pusi no eksporta peļņas. Lielākie naftas ražotāji pasaulē, kā “ExxonMobil”, “Chevron”, Itālijas “Eni” un Francijas “TotalEnergies”, ir investējuši Kazahstānā miljardiem dolāru, lai palīdzētu valstij apgūt naftas un gāzes ieguvi.

Tiek norādīts, ka 80% no Kazahstānā iegūtās naftas tiek eksportēta uz Eiropas Savienību. Pašreizējie protesti potenciāli varētu būt ietekmējuši naftas ieguves procesu lielākajos naftas laukos – Tengizā (ko pārauga “Chevron” vadīts konsorcijs), Kašaganā (“Shell”) un Karačaganakā.

Nemieri ir laikā, kad OPEC+ valstis nespēj sasniegt naftas ieguves kvotas, kas uztur naftas cenu dinamiku. Nav zināms, vai mēs redzēsim naftas ieguves pārrāvumus, kas liks cenām kāpt, tomēr pastāv risks, ka Kazahstānas nemieru dēļ naftas cenas var sasniegt trīsciparu skaitli,” saka OANDA vecākais tirgus analītiķis Kregs Erlams.

Eksperti norāda, ka Kazahstānas politiskā krīze var atstāt negatīvas sekas uz esošo enerģētikas krīzi Eiropā un pasaulē. Ir skaidrs – ja Kazahstānā būs problēmas ar dabas resursu ieguvi un eksportu, tad gaidāms jauns energoresursu cenu kāpums pasaulē.

Uz augšu
Back