Sarunāties ar viedierīcēm latviski? Tā ir realitāte!

Ilustratīvs attēls. FOTO: Shutterstock

Sarunāties ar viedtelefonu, ledusskapi vai automašīnu latviešu valodā būtu lieliski, jo īpaši tiem, kuru svešvalodas zināšanas vai vārdu izruna pieklibo. Lielo valodu lietotāji jau gadiem ilgi dod balss komandas un noklausās sagatavoto informāciju par laika prognozi, satiksmes situāciju vai vēstures faktiem audio formātā, kamēr mēs vēl tikai skumji sapņojam par dienu, kad tiksim pie piespējas runāt ar iekārtām dzimtajā valodā. Iespējams, šādu iespēju iegūsim jau salīdzinoši drīz, jo tehnoloģiju uzņēmums Tilde kopā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem marta nogalē noslēgs trīs gadu ilgo izpētes projektu par balss saziņu ar datorsistēmām.

Ar Eiropas Savienības (ES) kohēzijas fondu atbalstu īstenotais projekts «Daudzvalodu cilvēka – datora komunikācijas modelēšana, izmantojot mākslīgā intelekta metodes» paredz izveidot risinājumu, kas saprot dabiskas valodas runu, spēj to ģenerēt, apgūst dialogus no apkopotajiem datiem, turklāt mācās vairākas valodas vienlaikus.

«Šī projekta būtība ir nodrošināt tādu balss saziņu ar iekārtām, kas atbilstu gan privātuma prasībām, gan būtu ekonomiski izdevīga. Tā būs noderīga tehnoloģija ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības pilsoņiem, jo risinājums dod iespēju sazināties balsī dažādās valodās,» stāsta Tilde Starptautiskā biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš.

11 posmos jau paveikts liels darba apjoms. Sistēmas prototips iemācījies veidot vairāku vārdu savienojumus un vārdkopas, veikt morfoloģisko analīzi un locīt vārdus, tādejādi padarot ģenerēto runu aizvien dabiskāku. Tas arī apguvis spēju noteikt lietotāja emocionālo stāvokli, lai attiecīgi pielāgotu runas veidu komunikācijā ar nobijušos vai aizkaitinātu cilvēku. Mākslīgā intelekta algoritmi arī mācās prognozēt sarunu biedra nākamo darbību un attiecīgi izmantot frāzes, kas vedīs sarunu vēlamajā virzienā. Ar katra nākamā posma noslēgšanos zinātnieki tuvojas brīdim, kad varēs ar mašīnu latviski, lietuviski, igauniski un citās valodās sarunāties gluži kā ar dzīvu cilvēku.

Paralēli izpētes darbiem tiek gatavots praktisks, darboties spējīgs prototips. Sākotnēji tas palīdzēs medicīnas nozarē.

«Esam izveidojuši divus virtuālos asistentus bērnu slimnīcai. Vienu no tiem esam nosaukuši par Vārtsargu. Tas sagaidīs apmeklētājus pie ieejas un palīdzēs saprast, kur viņiem jādodas, un uzmanīs, lai viņi ievēro visus noteikumus. Otrs risinājums ir mobilā lietotne Ārsta palīgs, ko medicīnas darbinieks varēs izmantot, lai saņemtu informāciju par pacientiem un ievadītu jaunus datus. Piemēram, ārsts rīta apgaitā slimnīcā var lietotnē aplūkot pacienta pēdējo izmeklējumu rezultātus, vai arī balsī paprasīt asistentam kādu informāciju un noklausīties atbildi. Arī norīkojumu pie kāda speciālista vai izmaiņas ārstēšanā varēs ierunāt balsī,» stāsta K.Kauliņš.

Tālākā nākotnē šo risinājumu varēs izmantot citās nozarēs. Tas nozīmē, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs iespēja latviski sarunāties balsī ar savu automašīnu, gudro māju, ledusskapi, viedtelefonu un citiem viedajiem risinājumiem, nebaidoties par informācijas noplūšanu. Datu aizsardzība notiks visaugstākajā līmenī.

«Cilvēki ikdienā sūta balss ziņas un arī tālrunim aizvien biežāk dod komandas ar balsi, jo tas vienkārši ir ātrāk nekā visu vajadzīgo informāciju ievadīt rakstiskā formā. Ērtību dēļ pieprasījums pēc šādiem risinājumiem tikai pieaugs. Un ja vēl tie saprot dzimto valodu, turklāt labi, cilvēki nebūs gatavi no šādas iespējas atteikties,» uzskata Tilde pārstāvis, vienlaikus izceļot kohēzijas politikas nozīmīgo atbalstu, «mazo valodu tautām ir grūti konkurēt globālajā

tirgū, tādēļ ES kohēzijas fondu finansējums ir unikāla iespēja pētīt un attīstīt šādas tehnoloģijas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi».

ES iedzīvotāju dzīvi atvieglojušu risinājumu izstrādei arī turpmāk būs pieejami ievērojami līdzekļi. Jaunajā Eiropas Savienības kohēzijas politikas plānošanas periodā no 2021.–2027. gadam Latvijas ekonomikas attīstībai pieejami aptuveni 10,5 miljardi eiro, ko paredzēts novirzīt piecu galveno ES mērķu sasniegšanai: Viedāka Eiropa, Zaļāka Eiropa, Savienotāka Eiropa, Sociālāka Eiropa un Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

Viedāka Eiropa paredz atbalstīt inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, kā arī digitalizāciju. Zaļākas Eiropas ietvaros tiek īstenoti klimatneitralitāte un vides aizsardzības projekti, Savienotāka Eiropa ir par drošu, ilgtspējīgu un pieejamu transporta un digitālo savienojumu attīstību. Sociālāka Eiropa paredz vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, bet Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa ir ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība.

Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.

Uz augšu
Back