Autobraucēji šokā – braukt ar dabasgāzi ir dārgāk nekā ar dīzeli (23)

CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Ekrānuzņēmums no 4.studijas sižeta

Iegādājoties jaunu automašīnu, gribas būt gan videi draudzīgākam, gan ieekonomēt, taču LTV raidījums 4. studija vēsta par kādu skatītāju, kam plāns par ieekonomēšanu ar CNG iekārtu ātri vien izgāzies, jo gāzes cena dažu mēnešu laikā pieaugusi divas ar pusi reizes.

4. studijas skatītāja stāsta, ka vēlējusies būt videi draudzīgāka un braukt ekonomiskāk, tāpēc pieņemts lēmums iegādāties Škoda automašīnu ar CNG gāzes iekārtu, par kuru pārdevējs teicis, ka izmaksas uz 100 kilometriem būs ap 4 eiro. Arī degvielas tirgotāja Virši mājaslapā bijis atrodama līdzīga informācija. Tomēr pēc piecus mēnešus ilgās gaidīšanas, kad mašīnas atslēgas beidzot bija rokā, nāca pamatīga vilšanās un cerības uz ieekonomēšanu izgaisa.

Kad auto tika pasūtīts, CNG cena bija 0,98 eiro par kilogramu, bet janvāra vidū cena uzkāpa līdz gandrīz 2,6 eiro par kilogramu. Tādējādi 100 kilometru nobraukšana jau izmaksā nevis 4, bet gan 10 eiro. 

Latvijā ir reģistrēti 860 000 transportlīdzekļu. No tiem 65% ir darbināmi ar dīzeļdegvielu, 26% ar benzīnu, bet cik tad ir auto, kurus darbina CNG? CSDD pārstāve Ilze Šipkēvica vieš skaidrību, ka

2018. gadā bija 28 šādi auto, bet 2022. gadā to skaits ir palielinājies līdz 138. 

Pieaugums ir acīmredzams, bet vai var teikt, ka ar to esam kļuvuši zaļāki? Vai braukšana ar saspiesto dabasgāzi ir videi draudzīgāka nekā braukšana ar dīzeļdegvielu vai benzīnu? RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Automobiļu katedras docents Gundars Zalcmanis saka "jā un nē". "Gāze kā tāda ir videi draudzīgāka nekā benzīns, ja neņem vērā to, kā reāli notiek sadegšana motorā. Tur ir kādi trīs aspekti, kas to teorētisko gāzes priekšrocību velk uz leju. Metāns ir enerģētiski jaudīgāks nekā benzīns un dīzeļdegviela. Benzīna degmaisījumam ir augstāka siltumspēja. Tā attiecība, kurā sadeg viena degviela un otra, tā arī ir par labu benzīnam."

Foto: Ekrānuzņēmums no 4.studijas sižeta

Tikmēr Virši-A biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers 4.studijai norāda, ka

gāzes sadārdzināšanās cēloņi būtībā meklējami jau 2021. gada ziemā, tātad pirms 12 mēnešiem.

"Ziema bija aukstāka nekā vidēji ir ierasts, un tas diezgan ievērojami samazināja gāzes apjomu Eiropas krātuvēs. Pavasarī krātuves bija diezgan tukšas un sākās straujš cenu kāpums. Pūta mazāks vējš, bija mazāk ūdens resursi pieejami, tāpēc Eiropā kopumā bija nepieciešama dabasgāze, lai segtu elektroenerģijas tirgus pieprasījumu. Tas veicināja tūlītēju dabasgāzes patēriņu, un vasaras laikā netika uzkrātas pietiekami lielas rezerves," skaidro Bethers. "Mēs kā dabasgāzes pircējs nevaram ietekmēt globālos procesus. Mēs dabasgāzi iegādājamies par Eiropas vairumtirgus cenām."

Mazāk dramatiska situācija ir ar LPG jeb autogāzi. Bethers atzīmē, ka tas tomēr ir naftas produkts un tā cena "staigā līdzi" jeb korelē ar benzīna un dīzeļdegvielas cenām. Dabasgāze ir atsevišķs produkts.

Laikā, kad braukt ar dīzeļdegvielu ir daudz ekonomiskāk nekā ar dabasgāzi, atliek vien cerēt, ka situācija normalizēsies. Bethers raidījumam pauda cerību, ka pēc 2 mēnešus ilgā perioda ar rekordaugstām cenām tās

atkal sāks pazemināties un 2022. gadā kopumā stabilizēsies.

"Protams, mēs to nevaram ne garantēt, ne solīt," – tā Bethers.

Komentāri (23)CopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu