"Cert.lv": Latvijā 28% iedzīvotāju vismaz vienu reizi ir cietuši kiberincidentā

Latvijā vairāk nekā divas trešdaļas jeb 71% iedzīvotāju maldīgi uzskata, ka nav pakļauti kiberuzbrukuma riskam. Aptaujas veicēji noskaidrojuši, ka šādu iedzīvotāju skaits kopš 2019.gada ir palielinājies. Ja 2019.gadā, atbildot uz jautājumu, vai uzskatāt, ka esat pakļauts kiberuzbrukuma riskam, 44% respondentu atbildēja noraidoši, tad pagājušā gada decembrī tādu bija jau 71%.

"Cert.lv" un Valsts policija uzsver, ka kiberuzbukumu riskam pakļauts ir ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Par to liecina arī Valsts policijas kopš 2017.gada apkopotā statistika par iedzīvotāju zaudējumiem dažādās starptautiskās krāpniecību shēmās interneta vidē - vismaz 1500 cietušajiem izkrāpti kopsummā vairāk nekā 14,5 miljoni eiro. Turklāt tie ir tikai zināmie gadījumi, realitātē cipari varētu būt vēl lielāki, jo

ne visi cietušie ziņo tiesībsargājošām iestādēm.

"Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina atzīst, ka, apzinoties riskus, mainās arī cilvēka rīcība. "Piemēram, pārvietojoties ar auto, mēs taču piesprādzējamies, jo apzināmies, ka varam iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Vai dodoties ceļojumā - iegādājamies dzīvības apdrošināšanu utt. Līdzīgi ir ar kiberuzbrukuma riskiem - mēs tos varam mazināt, izvēloties, piemēram, lietot divu faktoru autentifikāciju un drošas paroles, veidojot datu rezerves kopijas vai ieviešot atsevišķu norēķinu karti pirkumiem internetā," skaidro Kaškina.

Kā secinājis "Cert.lv" un Valsts policija, pēdējo divu gadu laikā vien no populārākajām krāpniecības shēmām ir viltus telefona zvani, krāpniekiem izliekoties par banku darbiniekiem.

Noziedznieki gatavi pielietot visu plašo sociālās inženierijas paņēmienu arsenālu - gatavi biedēt, steidzināt, kaunināt, spēlēties ar sarunu biedra sirdsapziņu un izpētīt tā sociālo tīklu saturu. Scenāriji ir dažādi un tie turpina attīstīties, atzīst speciālisti.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Ruslans Grigs norāda, ka šādas krāpšanas šobrīd ir ļoti izplatītas arī mūsu kaimiņvalstīs un citviet. "Tās lielākoties tiek organizētas un izdarītas ārpus Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to šo noziegumu izmeklēšanā tiek īstenota starptautiskā sadarbība, kas ir ilgstoša un sarežģīta. Turklāt izkrāptā nauda bieži tiek pārvērsta kriptovalūtā un pārskaitīta uz virtuālajiem makiem, kas var apgrūtināt izkrāptās naudas atgūšanas procesu," stāsta Grigs.

2021.gada laikā vien šādās krāpniecības shēmās iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā seši miljoni eiro.

Tādēļ "Cert.lv" un Valsts policija brīdina, ka savus interneta bankas piekļuves datus nedrīkst nevienam uzticēt - pat, ja zvanītājs uzdodas par bankas, apdrošināšanas aģentūras, valsts iestādes vai kādas citas pazīstamas organizācijas pārstāvi.

Tāpat nedrīkst paļauties arī uz to, ka zvana saņēmējam uzrādās Latvijas vai pat konkrētas iestādes numurs vai nosaukums, jo krāpnieki bieži izmanto numuru viltošanas tehnoloģiju. Šādus zvanus ieteicams vienkārši pārtraukt. Ja tomēr lietotāju māc šaubas - pastāv iespēja atzvanīt iestādei uz tās mājaslapā norādīto oficiālo telefona numuru un pārliecināties par zvana patiesumu.

Vienlaikus īpaši uzmanīgiem jābūt, ievadot bankas kontu datus interneta vietnēs.

Valsts policija ļoti bieži saņem informāciju par krāpšanām, kurās nelikumīgi izmantoti kurjerkompāniju "DPD Latvija" un "Omniva" logo, proti, krāpnieki atdarina šo kompāniju mājaslapas, kur prasa ievadīt bankas kontu datus.

Tāpat jau vairākus gadus aktuālas ir krāpšanas, kurās iedzīvotājus iesaista dažādās viltus investīciju platformās. Noticot solījumiem par grandiozu peļņu, daudzi neapdomīgi iegulda visus savus līdzekļus un pat paņem ātros kredītus vai aizņemas no draugiem un radiem.

Speciālisti uzsver ka svarīgi pirms jebkādu investīciju veikšanas vienmēr pārbaudīt, vai uzņēmums saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci, jo tikai pie šādiem noguldījumu piesaistītājiem klientu aizsargā valsts.

Jaunākā iedzīvotāju aptauja veikta 2021.gada decembrī, aptaujājot 1010 respondentus vecumā no 18 līdz 64 gadiem.