Pirms liekais nonāk atkritumu poligonā, savs mājasdarbs ir jāpaveic katram no mums. Arī Latvijā pazīstamā televīzijas un radio raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare ikdienā pievērš uzmanību atkritumu šķirošanai un dalās savā pieredzē. Viņa iedvesmo arī ar principu “neizmet, bet salabo”, kas vairo zaļāku dzīvesveidu.
“Patiesībā esmu nedaudz pārsteigta par to, ka Latvijā atkritumu šķirošana līdz šim tik lēni un gausi ieviesta mājsaimniecībās, jo nav tāda cilvēka, kuru neskar klimata pārmaiņas un ekoloģiskās katastrofas,” tādēļ Baiba ļoti priecājas, ka šī problēma ir aktualizēta un ar lielu entuziasmu piedalās atkritumu šķirošanas procesā.
Samazini atkrituma daudzumu un šķiro pārējo
Dzīvojot privātmājā, atkritumu šķirošanai ir papildu pluss — iespēja bioloģiskos atkritumus realizēt kompostā, ko Baiba arī dara. Tāpat viņa atzīst, ka “mums ir nesen celta māja, aptuveni pirms 12 gadiem, un virtuves iekārtā jau iebūvēta sistēma, kas paredz dalītu atkritumu izmešanu”.
Baibai aktuāla tēma ir ne vien atkritumu šķirošana, bet arī sapirktā iepakojuma daudzuma mazināšana. Viņa izvēlas tos ražotājus un lauksaimniekus, kas savu produkciju tirgo bez iepakojuma, vai arī produktus, kas pieejami pēc iespējas ekoloģiskākos un vieglāk pārstrādājamos iepakojumos.
Kvalitāte pirmajā vietā
Komplektējot garderobi, Baibas galvenajos kritērijos ietilpst kvalitāte un apģērba sastāvs. Viņa nopērk vienu, bet labu lietu ar garāku kalpošanas laiku, nevis ļaujas daudzu un lētu apģērbu kārdinājumam. “Pievēršu uzmanību tam, lai man ir kvalitatīvas drēbes, kvalitatīvi apavi, lai nebūtu tā, ka es nopērku par izdevīgu cenu, piemēram, apavus, un pēc trim dienām tie vairs nav lietojami, jo nokrīt zole, un atkal vietā jāpērk jauni. Pievēršu uzmanību arī apģērba sastāvam — ja es redzu, ka tas ir ražots no otrreizējas pārstrādes materiāliem, dodu tam priekšroku,” par ilgtspējīgiem lēmumiem apģērba izvēlē stāsta Baiba.
Neizmet ārā, salabo!
Viens no pārmērīgi liela patēriņa iemesliem ir tas, ka esam zaudējuši iepriekšējo paaudžu paradumu rūpēties par lietām un to ilgtspēju, tostarp, salabojot mazus bojājumus, tā vietā, lai uzreiz skrietu pirkt jaunas lietas vietā. Mūsu vecmāmiņām nav svešs ieradums salāpīt kādu zeķu pāri vai džemperi, aiznest kurpju pāri pie kurpnieka vai novērst sīkas nepilnības sadzīves mantām. Turpretī jaunāko paaudžu vidū arvien vairāk vērojams ieradums izmest un pirkt jaunu. Baiba stāsta: “Mūsmājās elektrotehnika — cepeškrāsns, plīts, veļasmašīna, trauku mazgājamā mašīnā un citas iekārtas — ir jau vairākkārtīgi remontētas. Pēc tam, kad māja piedzīvoja zibensspērienu, no ierindas izgāja teju visa elektrotehnika, bet pilnīgi visu izdevās arī saremontēt.” Turklāt pat tādas šķietami ātri aizstājamas lietas kā mājdzīvnieku gultiņas, kas ik pa reizei tiek sapluinītas, Baiba pati cenšas savest lietošanas kārtībā vai aiznest pie šuvējas.
“Labošana ir manā stihijā,” tā par sevi stāsta Baiba. Bērnībā viņa esot pat centusies saviem spēkiem salabot galda lampu, kuru nemaz tik viegli tajos laikos nebija iespējams dabūt. “Es nevarēju sagaidīt, kad tētis un mamma atgriezīsies mājās, un nodomāju: “Kas tur liels, ņemšu un salabošu!” Lieki piebilst, ka nezināju, kā to darīt. Visai 18 dzīvokļu mājai tika izsisti korķi, sēdējām tumsā, kamēr tika apzvanīti meistari un saprasts, kas ir problēmas avots. Dabūju brāzienu, protams, bet pēc tam man tētis parādīja, kā pareizi salabot elektrisko vadu. Kopš tā laika es joprojām varu salabot kādas primitīvas un vienkāršas elektroierīces,” bērnības atmiņās dalās Baiba.
“Mēs nākam no tādas padomju sistēmas, kur tiešām nemeta neko ārā, visu mēģināja glābt un labot, un man tas palīdz, tas ir asinīs.” Baiba cer, ka arī jaunākā paaudze, skatoties uz šiem labajiem piemēriem, tos pārņems. “Vārdi māca, bet piemēri aizrauj,” viņa piebilst.