Kopš gadsimta sākuma apģērba ražošana pasaulē ir teju divkāršojusies. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas datiem gada laikā 87 % no visiem nederīgajiem un nolietotajiem pasaules tekstilizstrādājumiem nonāk atkritumu poligonos. Citiem vārdiem sakot — modes industrija ir viena no vislielākā piesārņojuma radītājām nozarēm pasaulē.
Par laimi, sabiedrība sākusi vairāk uzmanības pievērst tam, lai radītu mazāk atkritumu, un arvien aktuālāks kļūst tāds jēdziens kā “ilgtspējīga mode”. Tas ir jautājums gan par apģērbu ražošanu, gan atbildīgu iepirkšanos. Ar jautājumu par ilgtspējīgu modi un iepirkšanos uzrunājām solo influenceri Beāti Bērziņu, kas plašāk pazīstama kā Beta Beidz. Viņai apzināta garderobes komplektēšana un apņemšanās izvairīties no spontāniem pirkumiem, lai samazinātu pārmērīgo patēriņu šajā jomā, nav sveša lieta.
“Pagrieziena punkts ilgtspējīga apģērba izvēlē nāca līdztekus ar izglītošanos par attiecīgo tematu, jo līdz tam es nezināju par ātro modi un kādu kaitējumu tā nodara videi.” Pēc Beātes domām katram cilvēkam ir pienākums darīt labāko videi.
Ilgtspējīgas garderobes komplektēšana
Beāte aicina atvadīties no vidējās cenas kategorijas drēbēm, kas marķētas ar “ātrās modes” zīmolu — to attiecina uz zīmoliem, kas ražo lielu daudzumu apģērbu visa gada garumā, ar jaunām kolekcijām veikalus nodrošinot pat vairākas reizes mēnesī, bet cenas par drēbēm ir salīdzinoši zemas. Beāte atzīst, ka salīdzinoši maza cena diemžēl bieži vien saistās arī ar sliktu kvalitāti, turklāt “ātrās modes” ražošanai tiek tērēti milzīgi vides un cilvēku resursi. Šādu apģērbu pirkšana palielina atkritumu rašanos — ja lieta bijusi lēta, cilvēki ar daudz vieglāku roku izmet no modes izgājušos apģērbus.
Viņa iesaka komplektēt savu garderobi, izvēloties drēbes “otrās elpas” tipa veikalos vai dārgā segmenta veikalos. Vēl labāk — abus miksēt. “Tā vietā, lai pirktu apģērbu, kas maksā 30 eiro, bet zaudēs savu formu un kvalitāti jau pēc pāris mazgāšanas reizēm, es varu nopirkt drēbes par 3 eiro un kaut ko par 60 eiro, bet kvalitatīvu.” Beātes izvēlētā pieeja palīdz viņai nepalielināt savu pirkumiem atvēlēto budžetu un vienlaikus garderobes komplektācijas procesā iekļaut ilgtspējīgu pieeju. “Lietas, ko iegādājies “Otrajā elpā”, bieži vien jau krietnu dzīvi dzīvojušas, bet aizvien ir teicamā stāvoklī. Šīs mantas jau pašas par sevi ir kvalitātes apliecinājums,” skaidrojot savu izvēli pirkt “otrai dzīvei” atdotās drēbes, Beāte par gūto naudas ietaupījumu un lietu kvalitāti.
Kas vienam lieks, otram noderīgs
Vasaras kleita, kas jau ilgi stāv skapī tā arī neuzvilkta, Gaujas takas izskrējušas kedas, no modes izgājušas džinsu bikses, krekliņš ar “Troņa spēļu” simboliku, nobružājusies soma. Izmestas atkritumos, šīs lietas tiktu noglabātas poligonā, lai gan citam tās var noderēt.
Atbrīvojoties no lietām, Beāte cenšas rast risinājumus, kuru rezultātā rodas abpusējs ieguvums. Mantas, kuras pati vairs neizmanto, viņa galvenokārt piedāvā saviem ģimenes locekļiem vai draugu lokam, savukārt pārējās vai nu pārdod, vai arī atdod kādā no tekstilam paredzētajiem nodošanas punktiem.
“Viena lieliska iespēja, par kuru uzzināju salīdzinoši nesen, ir bezpeļņas organizācija “Brīvbode”, kas atrodas Čiekurkalnā. Tās koncepcija ir šāda — vari aizvest jebko, kas vairs nerod pielietojumu tavās mājās, sākot ar aksesuāriem un bērnu rotaļlietām, beidzot pat ar mēbelēm, un atdot tās “Brīvbodē”, vietā paņemot kaut ko atpakaļ, kas iepaticies.”
Beāte aicina iedvesmoties pašam un iedvesmot citus veikt ilgtspējīgākus pirkumus. “Zināšanu trūkums par konkrētu jomu neatbrīvos no atbildības, taču esošu zināšanu nepielietošana praksē uzliek divtik lielu atbildību par radīto kaitējumu,” ar savām pārdomām dalās Beāte.