Eiropas Savienības (ES) līderi lielu daļu ziņojumā minēto izaicinājumu apzinās un strādā pie trūkumu novēršanas. Kohēzijas politikas rezultātā tiešu finansiālo atbalstu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai saņēmuši aptuveni 200 tūkstoši mazo un vidējo uzņēmumu. Savukārt nepilniem 80 tūkstošiem fondu līdzekļi bijis vajadzīgais atspēriens darbības uzsākšanai.
Par to, kāda profila uzņēmumi «izšaus», šobrīd varam tikai minēt. Diez vai gadsimta sākumā kāds nojauta, ka dažos gados par pasaules vērtīgākajiem uzņēmumiem kļūs interneta meklēšanas dzinējs, interneta veikals un socializācijas portāls. Tomēr var puslīdz droši prognozēt, ka daudzi jaunuzņēmumi būs veiksmīgi, ja spēs pārvērst jaunākos zinātnes atklājumus ikdienā lietojamos produktos vai risinājumos. Te plašs darbības lauks paveras visam, kas saistīts ar dabas saudzēšanu, ērtu mobilitāti, dzīvi paildzinošiem un uzlabojošiem medicīnas pakalpojumiem, klimatneitrālu pārtiku un enerģētiku. Proti, varam sagaidīt, ka šo nozaru uzņēmumi iegūst tūkstošiem klientu un milzīgu apgrozījumu.
«Veiksmīgs uzņēmums, kā mēs to praktiski saprotam, ir uzņēmums, kuram ir vairāk vai mazāk konstanti rādītāji izaugsmē, pieaug apgrozījums, klientu skaits un peļņa,» TV24 raidījumā «RītdienasES» norādīja ekonomists un Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, «šādiem uzņēmumiem ir labas nākotnes perspektīvas. Nākotnes peļņa ir
lielāka nekā šobrīd. Mēs esam gatavi investēt šādā uzņēmumā. Šādā veidā mēs parasti arī skatāmies uz veiksmīgiem uzņēmumiem».
Viņš arī uzsver, ka, runājot par peļņas rādītājiem uzņēmumos, parasti skatās nevis uz absolūtajiem skaitļiem, bet gan dinamiku: «Ja katru mēnesi mums ir lielāks cipars nekā iepriekšējā, tad esam veiksmīgi».
