Marta sākumā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumu, ieskicējot nākotnes prasībām atbilstošu Eiropas Savienības (ES) izaugsmes modeli – zaļu, digitālu un noturīgu ekonomiku. Tajā gan atgādināti līdz šim izvirzītie kopīgie mērķi, gan runāts par nozīmīgu investīciju apjoma palielinājumu, kas dalībvalstīm palīdzēs ātrāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Eiropas ekonomikas pārveides pamatā ir divi vienlīdz svarīgi pīlāri: investīcijas un reformas. Investīcijas ir būtiskas noturīgai un ilgtspējīgai izaugsmei un priekšnoteikums tam, lai varētu notikt paātrināta zaļā un digitālā pārkārtošanās. Taču tās ir jāpapildina ar reformām, lai nodrošinātu, ka visi ES noteikumi ir saskaņoti ar ES galvenajiem mērķiem, radot pareizo sociālo un ekonomisko kontekstu un stimulus mājsaimniecībām un uzņēmumiem pilnībā iesaistīties to īstenošanā.
Par pustriljonu eiro vairāk
Pārmaiņās ļoti nozīmīga loma ir zaļajam kursam, kas tiek uztverts ne vien kā līdzeklis cīņā ar klimata izmaiņām, bet arī atkarības mazināšanai no fosilā kurināmā importa. Tas uzņēmumiem un iedzīvotājiem ilgtermiņā palīdzēs samazināt rēķinus par mājokļu apsildīšanu un apgaismošanu, bet visai ES uzlabos enerģētisko un resursu drošību.
Lai īstenotu Eiropas zaļo kursu, ES nākamajā desmitgadē ir jāpalielina ikgadējās investīcijas par aptuveni 520 miljardiem eiro gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo desmitgadi. No šīm papildu investīcijām 390 miljardi eiro gadā tiktu novirzīti ekonomikas dekarbonizācijas mērķim, jo īpaši enerģētikas nozarē, un 130 miljardi eiro gadā - pārējiem vides mērķiem. Lai zaļā pārkārtošanās būtu sekmīga, tajā par prioritāti ir jāizvirza cilvēki un jārūpējas par tiem, kurus šī pārkārtošanās skars visvairāk. Šajā nolūkā EK ir izvirzījusi taisnīgumu kā centrālo elementu rīcībpolitikās, kas ietilpst Eiropas zaļajā kursā, tostarp paketē «Gatavi mērķrādītājam 55 %».
Prasmīgāki un digitālāki
Koronavīrusa pandēmija ir paātrinājusi sabiedrības digitālo pārkārtošanos un uzsvērusi digitālo tehnoloģiju nozīmību Eiropas turpmākajā ekonomikas izaugsmē. EK ierosinātajā «Digitālajā kompasā» ir noteikti ES digitālie mērķrādītāji 2030. gadam. Lai sasniegtu šos mērķus, ES ir jāpalielina investīcijas svarīgākajās digitālajās tehnoloģijās, tostarp kiberdrošībā, mākoņdatošanā, mākslīgajā intelektā, datu telpās, blokķēžu un kvantu datošanā un pusvadītājos, kā arī attiecīgajās prasmēs. Lai veicinātu digitālo pārkārtošanos, saskaņā ar 2020. gada aplēsēm ir vajadzīgas papildu investīcijas aptuveni 125 miljardu eiro apmērā gadā. Taisnīga digitālā pārkārtošanās potenciāli var palielināt inovāciju un produktivitāti ES ekonomikā, piedāvājot jaunas iespējas cilvēkiem un uzņēmumiem. Digitālā pārkārtošanās arī veicinās zaļo mērķu sasniegšanu, nodrošinot sinerģiju daudzās viedās aprites ekonomikas jomās.
Tajā pašā laikā Savienībai ir jāpievēršas riskiem un nenoteiktībai, jo īpaši pašreizējās ģeopolitiskās nestabilitātes kontekstā. Lai gan lielākā daļa uzņēmumu un piegādes ķēde pandēmijas laikā uzrādīja augstu noturības un pielāgošanās spēju, krīze un tai sekojošā atveseļošanās ir atklājusi vairākas ievainojamības konkrētās jomās. Tās ietver loģistikas un piegādes ķēdes traucējumus, darbaspēka un prasmju trūkumu, kiberdraudus un bažas par piegādes drošību, kas saistītas ar galvenajām ekonomikas nozarēm, piemēram, kā tas pašlaik vērojams enerģētikas nozarē. Lai vairāk uzlabotu Eiropas tehnoloģiskās priekšrocības un atbalstītu tās rūpniecisko bāzi, ES būs arī jāpalielina investīcijas Eiropas aizsardzības un kosmosa rūpniecībā un jāturpina stiprināt mūsu riska pārvaldība un ārkārtas reaģēšanas spējas uz turpmākiem satricinājumiem vai pandēmijām.
Kopā uz vienotu mērķi
Lai investīcijas un reformas pilnībā veicinātu ES prioritāro mērķu sasniegšanu, ir svarīgi nodrošināt, ka koordinēti rīkojas visi attiecīgie dalībnieki: valsts iestādes Eiropas, valstu un reģionālā līmenī, kā arī privātais sektors. Tādējādi darbības kļūs savstarpēji pastiprinošas, novērsīs atšķirības starp dalībvalstīm un stiprinās vienoto tirgu.
Investīcijām, kas vajadzīgas, lai pabeigtu divējādo pārkārtošanos un uzlabotu noturību, galvenokārt būs jānāk no privātā sektora. ES un valstu iestādēm būtu jānodrošina labvēlīga darījumdarbības vide, kas piesaista investīcijas. To var panākt, stiprinot vienoto tirgu, pabeidzot banku savienības izveidi un panākot strauju progresu kapitāla tirgu savienības izveidē. Arī citām transversālām politikas jomām, piemēram, nodokļu, tirdzniecības un konkurences politikai, būtu jāturpina atbalstīt Savienības labvēlīgā darījumdarbības vide un jāpalīdz piesaistīt investīcijas, lai sekmīgi īstenotu ES politiskās prioritātes.
Lai gan lielāko investīciju daļu veidos privātie līdzekļi, var būt nepieciešama valsts iejaukšanās, piemēram, lai mazinātu risku inovatīviem projektiem vai pārvarētu tirgus nepilnības. Publiskajam atbalstam valsts un ES līmenī vajadzētu būt pienācīgi mērķorientētam un vērstam uz to, lai piesaistītu privātās investīcijas. ES investīcijas arī darbojas kā būtisks signāls. ES budžets un atveseļošanas instruments NextGenerationEU, kura kopējā summa pārsniedz 2 triljonus eiro, ir ievērojams līdzeklis ilgtermiņa izaugsmes atbalstam. Diskusijās par valstu plāniem Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir palīdzējis saskaņot ES un valstu reformu un investīciju prioritātes ar kopīgu mērķu kopumu. Proti, ANM regulā ir noteikts, ka katrai dalībvalstij vismaz 37 % no sava atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma ir jāatvēl klimata mērķiem un 20 % — digitalizācijas mērķiem. Tomēr, lai sasniegtu mūsu mērķus, šādas investīcijas un reformas valstu un ES līmenī būs jāturpina ilgākā laikposmā.
Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.
/nginx/o/2020/10/29/13443001t1h5aa9.jpg)