Eksporta nozarēm turpmākie mēneši būs grūti, bet nav pamata gaidīt lielu krīzi, atzina "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot pirmdien publicētos Latvijas ārējās tirdzniecības februāra datus.
Ekonomists norāda, ka lielākā daļa eksporta nozaru šobrīd strādā sarežģītos apstākļos - lai arī par pieprasījumu kopumā būtu grēks sūdzēties, darbs tā apmierināšanai ir nemitīga "cīņa ar likteņa triecieniem". Izejvielas kļūst dārgākas, dažkārt tās nevar nopirkt vispār.
Strautiņš atzīmē, ka saražotā piegādi klientiem apgrūtina Austrumu robežas daļējas slēgšanas "sviestie loģistikas bumerangi", bet darba tirgus problēmas neviens nav atcēlis. Atsevišķas nozares stipri cieš arī no tirgu zuduma un/vai zemām pārdošanas cenām (farmācija, cūkkopība), bet to īpatsvars nav liels.
Vienlaikus Strautiņš atzīst, ka eksporta pasūtījumu vērtējums Latvijas rūpniecībā pēdējā gada laikā nav mainījies un ir nedaudz virs vēsturiski vidējā. Līdzīga ir situācija arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā.
Papildus ārējās tirdzniecības skaitļus turpinās "polsterēt" cenu kāpums, skaidro Strautiņš. Ražotāju eksporta cenas februārī bija par 18,5% lielākas nekā pirms gada. Gadu mijā eksporta cenu kāpums bija piebremzējies - februārī salīdzinājumā ar septembri rūpniecības eksporta cenu līmenis pieauga tikai par 1,3%, kamēr iepriekšējos piecos mēnešos - par 13,2%. Taču globālie nemieri ir izraisījuši jaunu izejvielu cenu kāpumu, kas cels līdz arī gatavo produktu cenas.
Naudas ir un būs vairāk nekā jebkad līdz šim, bet arī izdevumi par importu būs lieli, akcentē ekonomists, piebilstot, ka kopējais rēķins par februārī Latvijā ievestajām precēm pieauga par 42,4%.
"Spriežot pēc automašīnu skaita tirdzniecības centru stāvvietās aprīlī, pandēmijas ierobežojumu beigas ir dopings patēriņam, iespaidīgos valsts investīciju plānus neviens nav atcēlis, tāpēc arī importa kāpums turpināsies. Importa - eksporta starpības pieaugums tiek bieži saukts par tirdzniecības bilances "pasliktināšanos", kas būtībā ir maldinoši," pauž Strautiņš.
Viņš skaidro, ka preču eksports ir tikai daļa no maksājumu bilances kārtējo norēķinu konta, kurā ir arī pakalpojumu tirdzniecība, ārvalstu palīdzība un citi posteņi. Turklāt pieaugošs imports nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi pērk preces, kas viņiem ir vajadzīgas. Eksporta mērķis ir iegūt naudu importa apmaksai, tāpēc var ticami apgalvot, ka darbs ar augstākas pievienotās vērtības produktiem spēj padarīt dzīvi interesantāku un citādi labāku, piebilst ekonomists.
Vienlaikus Strautiņš atzīst, ka bez eksporta attīstības dzīves līmeņa palielināšanas iespējas būs ļoti ierobežotas.
Savukārt eksporta tālāka attīstība ir ļoti lielā mērā atkarīga no investīcijām. Latvijas eksporta nozarēs kopumā nav lielu neizmantotu jaudu, vismaz runājot par iekārtām un mašīnām, ar kurām var saražot konkurētspējīgas preces. Tātad būs vajadzīgas investīcijas iekārtās, ideāli - apvienojumā ar zināšanām par produktiem, to pārdošanas kanāliem un varbūt pat zīmoliem.
Lai arī fokuss tieši uz ārvalstu investīciju piesaisti Latvijā mēdz būt pašmāju ražotājus kaitinošs, tas ir svarīgs, ja ir vēlme vismaz turēt līdzi Baltijas kaimiņvalstīm, salīdzinājumi ar kurām pēdējā laikā kļūst drīzāk nelabvēlīgāki, pauž ekonomists.
Savukārt ārvalstu investīciju piesaistes darbā ir aktualizējusies drošības tēma, tāpēc būs jāstrādā pie reģiona risku uztveres samazināšanas, skaidro Strautiņš.
Pēc viņa minētā, šajā jomā jau apbrīnojami daudz dara Ukrainas armija, taču vairāk jādara arī pašiem. "Ir jāuzsver argumenti, kāpēc Latvijas drošība šogad drīzāk ir uzlabojusies, lai cik dramatiskas un pat traģiskas nebūtu pasaules ziņas. Karš ir saliedējis NATO un ES, Somija un varbūt arī Zviedrija kļūs par NATO dalībvalstīm, tāpat Krievijas armija ar katru dienu tiek novājināta, un Baltija vairāk investēs drošībā.
Informācijas karš ir ļoti svarīga daļa no cīņas par reģiona nākotni, un tas ir jāuzvar," uzsver Strautiņš.
Jau vēstīts, ka Latvija šogad pirmajos divos mēnešos eksportēja preces 2,836 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 29,4% jeb 644,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 3,301 miljardu eiro, kas ir pieaugums par 39,3% jeb 931,1 miljonu eiro.
Tostarp februārī Latvija ir eksportējusi preces 1,467 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,2% jeb 98,9 miljoniem eiro vairāk nekā janvārī, un par 29,2% jeb 331,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada februārī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,723 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,2% jeb 145,7 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša, un par 42,6% jeb 514,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada februārī.