Latvijas attīstība nav iedomājama bez inženieriem

FOTO: Publicitātes foto

«Inženiera darbs ir ļoti radošs, ne mazāk aizraujošs par aktiera vai dziedātāja darbu,» ir pārliecināts uzņēmuma «LMT» prezidents Juris Binde. Viņam kā liela Latvijas uzņēmuma vadītājam, Vidzemes Augstskolas profesoram un vienlaikus Latvijas Darba devēju konfederācijas Padomes loceklim ir stratēģisks skatījums uz valsts attīstību – Latvijā ir jāattīsta zinātņietilpīgas tautsaimniecības nozares, un to nav iespējams izdarīt bez eksakto zinātņu speciālistiem.

Nepieciešams tehniskums un radošums

Patlaban samērā lielu Latvijas iekšzemes kopprodukta daļu veido nozares ar relatīvi zemu pievienoto vērtību, zemu produktivitāti un līdz ar to – ar zemu konkurētspēju. Tāpēc divi galvenie valsts stratēģiskie dokumenti – Nacionālais attīstības plāns un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes – paredz pārveidot tautsaimniecību, lai būtu vairāk zinātņietilpīgu nozaru, kurās tiek attīstīta inovatīva pētniecība, skaidro J. Binde.

Protams, lai piepildītu šādu stratēģisko redzējumu, vitāli svarīgi ir STEAM (Science, Technology, Engineering, the Arts and Mathematics) jomu speciālisti, kuriem ir ne tikai eksaktā izglītība, bet kuri darbā izmanto arī radošuma komponenti. Un kurā gan citā, ja ne inženiera profesijā, tik veiksmīgi sadzīvo gan eksaktais, gan radošais, jo inženierim ir jāspēj savas radošās ieceres ieviest praksē, izmantojot tehniskās zināšanas.

«Patlaban visās augsto tehnoloģiju un augstas pievienotās vērtības nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Tāpēc Latvijā būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai STEAM priekšmetus apgūtu ne tikai pamatizglītības, bet arī maģistrantūras un doktorantūras līmenī, jo valsts ekonomiskā attīstība ir atkarīga no inovatīvās izpētes un attīstības komponentes, kuru spēj radīt tikai cilvēki ar augstu intelekta pakāpi, ar labām zināšanām un prasmēm un galvenais – ar izpratni par lietām, jo pat vislabākās zināšanas bez izpratnes diemžēl ir diezgan mazvērtīgas,» uzskata J. Binde.

Trūkst dažādu jomu inženieru

Viņa vadītajā uzņēmumā darbu var atrast dažādu specializāciju inženieri – telekomunikāciju, elektronikas, informācijas tehnoloģijas inženieri, arī būvinženieri, darba drošības tehnikas inženieri un vēl dažādi speciālisti, par kuru darba pienākumiem lielai daļai cilvēku nav pat jausmas. Piemēram, profesionāļi, kuri novērtē uzņēmuma izstrādāto produktu un tā ietekmi uz tirgu, kāds tas ir no lietotāja viedokļa, kāda ir tā ergonomika, vai ir vērts šādu produktu piedāvāt lietotājiem. Lai strādātu šādā pozīcijā, ir jābūt pamatīgai zināšanu bagāžai – tehniskajām zināšanām, radošajai spējai novērtēt produktu, jāsaprot ergonomikas jautājumi, psiholoģija, cilvēku uztvere. «Tie ir ļoti augstas klases speciālisti, tādi Latvijā ir saskaitāmi varbūt uz abu roku pirkstiem. Šāda tipa speciālistu mums ļoti trūkst,» stāsta J. Binde.

Vērtējot, kuru speciālistu patlaban vajag visvairāk, J. Binde saka: «Ļoti drūma situācija ir elektronikas inženieru jomā.» Savulaik, kad Latvijā darbojās lielās rūpnīcas «VEF», «Radiotehnika», «Komutators», «Alfa», Rīgas Politehniskais institūts (RPI, tagad – Rīgas Tehniskā universitāte – RTU) sagatavoja pietiekami daudz šīs jomas speciālistu, atceras J. Binde, kurš pats ir absolvējis RPI Radiotehnikas un sakaru fakultāti un strādājis «VEF». Patlaban Latvijā ir relatīvi nedaudz uzņēmumu, kuri nodarbojas ar elektronisko iekārtu ražošanu, piemēram, «SAF Tehnika», «HansaMatrix», taču arī šiem nedaudzajiem nepietiek skolotu elektronikas inženieru.

Neapstāties un izglītoties

Pēc J. Bindes novērojumiem gan pedagoģiskajā darbā, gan industrijā, inženierzinātņu absolventu apjoms ir acīmredzami nepietiekams, jo liela daļa vidusskolēnu vāji apgūst eksaktos priekšmetus. «Eksaktie priekšmeti jau nav jāmācās tikai tāpēc, lai pēc tam varētu studēt. Tie sakārto cilvēka domāšanu par pasauli un formē pasaules uzskatu,» ir pārliecināts «LMT» prezidents.

Lai aizpildītu speciālistu robu, uzņēmumi bieži darbā pieņem vecāko kursu studentus, tomēr J. Binde uzskata, ka inženierim ir nepieciešams dažu gadu stažēšanās periods līdzīgi kā ārstam rezidentūra, un tikai tad var sāk patstāvīgi strādāt ar kritisko infrastruktūru.

J. Binde jauniešus mudina neapstāties pie vienas iegūtās izglītības pakāpes, bet izglītoties tālāk. «LMT» ir piemēri, kad tehnikumu beiguši jaunieši sāk strādāt, saprot, ka šī viņiem ir īstā vieta, taču, lai veidotu karjeru, nepieciešama vēl papildu izglītība, un viņi turpina studijas augstskolā, iegūstot nākamo izglītības dokumentu un darbu turpinot jau citā, augstākā, pozīcijā. «Esmu pārliecināts, ka no šiem zēniem un meitenēm nākotnē izveidosies augstas klases speciālisti,» saka J. Binde, «tāpēc nevajag apstāties pie tehnikuma izglītības. Tā iedod ļoti labas tehniskās pamatzināšanas, bet ir nepieciešamas arī akadēmiskās zināšanas.»

Elektronikas un telekomunikāciju inženierus ar specializāciju telekomunikāciju, elektronikas, transporta elektronikas un telemātikas nozarēs sagatavo Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte. Tās absolventi veiksmīgi darbojas uzņēmumos, kas saistīti ar telekomunikāciju un datoru tīkliem, datortehniku, kabeļtelevīziju, specializētās tirdzniecības un pakalpojumu sfērās, kā arī medicīnas, transporta u.c. nozarēs.

Uz augšu
Back