25. aprīļa rītā Krievijas pilsētā Brjanskā eksplodēja dīzeļdegvielas pārsūknēšanas stacija pie naftasvada "Družba" jeb "Draudzība" - šis sprādziens uz dienu ietekmējis arī Ventspils cauruļvada darbību, svētdien, 1. maijā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Kā atgādina raidījums, Brjanskā 25. aprīlī eksplodēja dīzeļdegvielas pārsūknēšanas stacija pie naftasvada "Družba", bet pēc dažām minūtēm sprāga vēl viena degvielas glabātuve, kas tika izmantota armijas vajadzībām. Ugunsgrēkus pilnībā likvidēja tikai pēc diennakts. Krievu mediji apgalvo, ka abas bāzes uzspridzinājuši ukraiņi ar “Bayraktar” droniem, savukārt ukraiņi uzbrukumu oficiāli neatzīst, bet, līdzīgi kā pēc karakuģa “Moskva” bombardēšanas, to arī īpaši nenoliedz. Raidījums arī uzsver - armijas degvielas bāzes iznīcināšana Ukrainai ir militārs panākums, jo Brjanska agresora bruņoto spēku apgādē ir loģistikas centrs.
Militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš šaubās, ka sprādzienus sarīkojusi pati Krievija, jo tie radījuši pārāk lielu kaitējumu armijas apgādei. Šī spridzināšana, kā ziņo raidījums, militāru efektu nedos, tam drīzāk ir simboliska nozīme.
Kā informē raidījums, "Družba" nogādā jēlnaftu un dīzeļdegvielu Baltkrievijā, Polijā un Vācijā. Cauruļvada galā esošā "Švedas" degvielas rūpnīca pieder Krievijas valsts uzņēmumam "Rosneft" un tiek apgādāta caur "Družbu". Šī rūpnīca ir vienīgais iemesls, kādēļ Vācija vēl līdz šai nedēļai iebilda pret krievu naftas importa aizliegumu, paziņojis Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks. Plāns ir krievu rūpnīcu nacionalizēt, naftu tai piegādāt no Polijas ostas Gdaņskas.
"Družba" ir vairāki blakus esoši naftas un naftas produktu vadi. Atsevišķs atzars ved uz Mažeiķiem un Ventspili. Latvijā jēlnafta pārstāja plūst jau 2003. gadā, uz Mažeiķiem - trīs gadus vēlāk. Taču dīzeļdegvielas piegādes turpinās.
Kā ziņo raidījums, Latvijas teritorijā naftas un dīzeļdegvielas cauruļvadi šķērso 340 kilometrus.
25. aprīļa ugunsgrēks Brjanskā uz dienu apturēja degvielas plūsmu cauruļvadā. Raidījums gan norāda - ietekme uz Latvijas tirgu un pat tranzītu tam gan ir niecīga.
Pretstatā pirms vairākiem gadiem ierastajai 5 - 6 miljonu tonnu jaudai, tagad Ventspilī pa cauruļvadu nonāk desmitiem reižu mazāk.
"Pašlaik tie ir ļoti nelieli apjomi, tie ir ap 100 tūkstoši tonnu vai mazāk pēdējo divu mēnešu laikā. Cauruļvads nedarbojās kopš pagājušā gada aprīļa," raidījumā sacīja “Latrostrans” padomes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.
Pērn plūsmas apstājās arī dīzeļdegvielas cauruļvadā. Neoficiāli "Nekā personīga" zināms, ka piegāžu pārtraukums bija saistīts ar neskaidrībām par sankcijām, kas ieviestas pret Baltkrieviju.
Degviela pa cauruļvadu Latvijā nonāk no Baltkrievijas teritorijas, lai gan tā ražota Krievijas rūpnīcās. Šogad cauruļvada īpašnieks "Latrostrans" saņēma zaļo gaismu darbu turpināt. "Latrostrans" 1994. gadā tika dibināts kā Latvijas un Krievijas kopuzņēmums. Pēc Ventspils tranzītkara noslēguma divas trešdaļas nonākušas starptautiskā naftas giganta "Vitol" rokās, bet trešā daļa pieder Krievijas valsts uzņēmuma "Transneft" meitasuzņēmumam. "Transneft" iekļauts Eiropas Savienības un ASV sankciju sarakstos.
"Ja viņi gribētu pamest uzņēmumu, nav acīmredzams, kurš būtu pircējs," raidījumā sacīja “Latrostrans” padomes priekšsēdētājs.
Nozarē kā vienīgo reālo variantu situācijas atrisināšanai uzskata krieviem piederošās daļas nacionalizēšanu. Taču, kā vēsta raidījums, ja Eiropa nākamnedēļ lems par Krievijas naftas importa aizliegšanu, tad cauruļvads kļūs bezvērtīgs.
Raidījums gan norāda, ka jau gandrīz 20 gadus nestrādājošais naftas vads tagad ir iekonservēts un diez vai kādreiz vēl tiks izmantots sākotnējam mērķim.
Taču tas atzīts par derīgu dabasgāzes pārvadīšanai. Gāzi pumpētu pretējā virzienā - no sašķidrinātās gāzes termināļa Ventspilī uz valsts vidieni, kur jāveido saslēgums ar esošajiem gāzes vadiem. Šo ideju atbalsta Ventspils dome. Tā apzinās - pēc Krievijas naftas aizlieguma bizness ostā apstāsies.
"Mēs analizējām - manuprāt, tas bija 2014. un 2015. gadā - iespēju caur to pumpēt gāzi. Vecais jēlnaftas cauruļvads tika testēts un ir piemērots gāzei strukturālā ziņā. Būtu jāmaina vārsti, lai tie būtu piemēroti gāzei, mazliet jāinvestē, bet ir iespējams to izmantot gāzes plūsmai," pauda “Latrostrans” padomes priekšsēdētājs.
Ekonomikas ministrija nākamās nedēļas sākumā plāno publicēt aicinājumu iesniegt gāzes termināļu projektus. Tā sagaida, ka ar savu projektu klajā nāks katra Latvijas osta.
Pirms divām nedēļām valdība Latvijā izsludināja ārkārtas situāciju. Kā norāda raidījums - tas naftas produktu termināļiem liek turēt gatavībā to pārvaldībā esošās valsts rezerves. Ja gadījumā pēkšņi tirgū aptrūksies degviela, tās pieejamību nodrošinās šīs rezerves.