Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šogad aprīlī atguvis aktīvus 786 000 eiro apmērā, kas ir vairākas reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 13,386 miljoni eiro, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.
Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2022.gada aprīlī atgūti 466 000 eiro, no ieguldījumiem atgūti 218 000 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 12 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 90 000 eiro.
Tādējādi 2022.gada pirmajos četros mēnešos "PNB bankas" administrators atguvis kopumā 16,477 miljonus eiro, bet kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 167,01 miljonu eiro, tostarp 2019.gadā bankas aktīvi tika atgūti 25,484 miljonu eiro apmērā, 2020.gadā - 95,408 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 29,641 miljona eiro apmērā.
Vienlaikus "PNB bankas" maksātnespējas procesa izdevumi aprīlī bija 953 000 eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 359 000 eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmaksa vai trešajām personām pienākošos līdzekļu izmaksa - 264 000 eiro, administratora un administratora palīga atlīdzība - 182 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 22 000 eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 8000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 118 000 eiro.
Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos "PNB bankas" maksātnespējas izdevumi veido kopumā 3,194 miljonus eiro, bet kopš "PNB banka" atzīta par maksātnespējīgu bankas maksātnespējas izdevumi veido kopumā 30,549 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas maksātnespējas procesa izdevumi bija 5,481 miljona eiro apmērā, 2020.gadā - 9,97 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 11,904 miljonu eiro.
2022.gada 30.aprīlī "PNB bankā" garantētie noguldījumi bija 8,884 miljonu eiro apmērā, kamēr 2021.gada beigās garantētie noguldījumi bija 9,756 miljonu eiro apmērā. Savukārt citi noguldījumi aprīļa beigās bija 133,256 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus bankas pakārtotās saistības veidoja 17,854 miljonus eiro, emitētie subordinētie parāda vērtspapīri bija 38,533 miljonu eiro vērtībā, bet pārējās bankas saistības bija 132,766 miljonu eiro apmērā.
Kredītu un debitoru parādu apmērs aprīļa beigās bija 53,764 miljoni eiro, kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām bija 37,292 miljoni eiro, pārdošanai pieejamie aktīvi bija 19,181 miljona eiro vērtībā, ieguldījumi vērtspapīros bija 5,263 miljoni eiro, bet ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 18,673 miljonus eiro.
Kopumā "PNB bankas" aktīvi 2022.gada aprīļa beigās bija 138,728 miljonu eiro apmērā, kamēr 2021.gada beigās bankas aktīvi bija 155,147 miljonu eiro apmērā.
Savukārt bankas kapitāls un rezerves aprīļa beigās bija negatīvs - mīnus 192,565 miljoni eiro.
"PNB bankas" iespējamās saistības šogad 30.aprīlī bija 363 000 eiro apmērā.
Paziņojumā arī minēts, ka "PNB banka" turpina ciešu sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp valsts institūcijām un amatpersonām, lai nodrošinātu likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesu, tostarp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un citu piemērojamo normatīvu prasību ievērošanu.
Tāpat administrators norāda, ka, izpildot regulējuma prasības un atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Finanšu izlūkošanas dienesta prasībām, sadarbībā ar SIA "Ernst & Young Baltic" ir izstrādāta metodoloģija, kas paredz bankas kreditoru, aizņēmēju, bankas realizējamo aktīvu pircēju un jebkuru naudas un citu finanšu līdzekļu saņēmēju izvērtēšanu atbilstoši normatīvu prasībām. Izstrādāto metodoloģiju FKTK padome apstiprinājusi 2020.gada 11.augustā.
Jau vēstīts, ka "PNB bankas" darbība tika apturēta 2019.gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja "PNB banku" par maksātnespējīgu. Par bankas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Vigo Krastiņš.
"PNB bankas" darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.
Eiropas Centrālā banka (ECB) kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt "PNB banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību. ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.
