Atbalsts krīzes laikā un aiziešana no “ēnām”
Nodokļu ieņēmumi pirmajā ceturksnī ir labi un ir nepamatotas spekulācijas par to, ka tas ir kovida piemaksu dēļ. Vairāk nekā 70% pienesums ir no privātā sektora. Ir bijusi vēlme un varēšana iziet no “ēnām”.
“Eksportspējīgais bizness ir tas, kurš spēj sniegt lielāko pienesumu. Uzņēmums, kas strādā pakalpojumu sniegšanas jomā Latvijas iekšienē, visticamāk, nekad nekļūs par eksportspējīgu uzņēmumu, jo tiem vajadzīgas ir cita veida prasmes un specifika,” stāsta Jaunzeme.
Ļoti būtiski ir saprast, ka ir eksportējošie un biznesu dzenošie uzņēmumi. Ir arī apkalpojošā sfēra, kas arī ir vajadzīga ekonomikas izaugsmes. Vienojošais faktors ir darbaspēks un mūžizglītība. Cilvēkiem, iegūstot jaunas prasmes un iemaņas, paver arvien jaunas iespējas.
Domas dalīsies, vai atbalsts bija vajadzīgs visiem, vai tam bija jābūt tik lielam vai mazam.
“Starp uzņēmumiem nauda tik tiešām runā – tas ir būtiskākais. Mums ir jāskatās, kā palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu. Ir jāskatās arī otrā virzienā – uz uzņēmumiem, kas ir gatavi attīstīties uz vietas, taču tas netiek darīts ēnu ekonomikas dēļ. Mums ir atsevišķas nozares, kur netiek investēts, apzinoties, ka neesam konkurētspējīgi. Tādēļ Latvijai aiziet garām arī investīcijas,” saka Gruzniņš.
Kopumā valsts atbalsts uzņēmumiem bija ļoti labs, un uzņēmēji to arī augstu novērtēja.
“Vai atbalsts būs līdzējis mazināt ēnu ekonomiku nākotnē – grūti pateikt. Iespējams, ka daļa pirmo reizi aizdomājās par to, ka varbūt ir bijis vērts maksāt darbaspēka nodokļus. Tajā pašā laikā bija uzņēmumi, kuri ne līdz galam bija maksājuši nodokļus, bet pabalstu saņēma tāpat,” saka Endziņš.
Ēnu ekonomika un nozaru specifika
Runājot par būvniecības nozari, ir zināms paradokss – tā pandēmijas laikā īpaši necieta. Runa bija par darbaspēka pieejamību. VID novēro, ka darbs neapstājās, darbaspēka izmaksas pieauga. Var redzēt, ka daļa darbinieku oficiāli strādā par velti, ir arī gadījumi, kad darbiniekiem ir daudz neuzskaitīto stundu.
“Problēmas ir visos sektoros – gan mazajos, gan vidējos. Mēs stāvam uz pārmaiņu sliekšņa būvniecības nozarē. Ir bezatbildīgi aicināt VID iet uz katru uzņēmumu, kur strādā līdz pieciem cilvēkiem. Ir jāvērš uzmanība, kā izmaksas un darba stundas tiek rēķinātas uz objektu. Problēma ir visā ķēdē,” saka Jaunzeme.
Būvniecība ir tā nozare, kurai ir ļoti veiksmīga sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm ēnu ekonomikas mazināšanai. 2016. gadā tika noslēgta ģenerālvienošanās, tāpat arī ir noteikta darba laika uzskaite, izveidots ētikas kodekss – tā ir nozare, kas nāk pretī un strādā pie ēnu ekonomikas problēmu risināšanas.
“Pēdējos gados kovida krīzes ietekmē sākotnēji likās, ka būvniecība būs tā nozare, kur sekas būs ļoti bēdīgas. Tomēr nācās secināt, ka Latvijā ir diezgan daudz turīgu cilvēku, kas saprata, ka ir īpašumi, kam nepieciešami kādi uzlabojumi. Līdz ar to papildu aktivitāte bija mazo būvnieku un amatnieku jomās,” skaidro Zīle.