Kariņš: Iekšlietu ministrijai daudz intensīvāk jāstrādā pie Ukrainas bēgļu jautājumiem; atbalstu varētu pagarināt par mēnesi
Papildināts

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš FOTO: Valsts kanceleja

Iekšlietu ministrijai (IeM) kā atbildīgajai šajā jomā daudz intensīvāk jāstrādā pie Ukrainas bēgļu jautājumu koordinācijas starp valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām, tā pirmdien, 23. maijā, pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš tikās ar pārstāvjiem no nevalstiskajām organizācijām, kas sniedz palīdzību un atbalstu Ukrainas bēgļiem.

Premjers pirmdien tikās ar pārstāvjiem no nevalstiskajām organizācijām, kas sniedz palīdzību un atbalstu Ukrainas bēgļiem. Tikšanās laikā Ministru prezidents, uzklausot organizāciju pārstāvjus, pateicās tām par paveikto milzīgo darbu Ukrainas civiliedzīvotāju labā.

Kariņš pēc tikšanās norādīja, ka tikšanās laikā izkristalizējās, ka lielākās neskaidrības ir par to, kā interpretēt un īstenot normas par atbalsta pasākumiem bēgļiem, kā arī par koordināciju starp dažādām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

Ministru prezidents pauda, ka Ukrainas bēgļu jautājumu risināšana būs viens no galvenajiem jaunā iekšlietu ministra uzdevumiem. Šobrīd šo jautājumu risināšana ir iekšlietu ministra vieta izpildītāja, Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) atbildībā.

Savukārt Pabriks sociālajos tīklos paziņoja, ka kopā ar iesaistītajām ministrijām, pašvaldībām un NVO sektoru esot panākta vienošanās, ka atbalstu ukraiņu bēgļiem nepieciešams turpināt līdzšinējā apmērā vēl vismaz tuvāko mēnesi, "vienlaikus precizējot neskaidrās lietas".

Pēc Pabrika vārdiem, jau rīt šim jautājumam esot jābūt valdības darba kārtībā.

Ministru prezidents pirmdien tikās ar organizāciju "Tavi Draugi", "Providus", "Latvijas Sarkanais Krusts", "Gribu palīdzēt bēgļiem", "Ukrainas atbalsta biedrība", biedrības "Common Ground" un biedrības "Patvērums "Drošā māja"" pārstāvjiem.

Kā ziņots, kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti 29 971 Ukrainas civiliedzīvotājs, bet 24 098 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.

Valdība nesen apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro. Šis plāns sagatavots, lai nodrošinātu atbalstu kopumā līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Tāpat valdība iepriekš nolēma, ka, Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu jāuzņem Rīgai.

Pašvaldībās izmitināmo bēgļu skaits tiktu sadalīts proporcionāli pašvaldību administratīvajās teritorijās deklarēto iedzīvotāju skaitam.

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.

Uz augšu
Back