Latvijas būvniecība tuvu ārkārtas situācijai; saasinās konkurence nekustamā īpašuma tirgū

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Šī gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis ir pieaudzis par 16,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Būvmateriālu un energoresursu cenu kāpuma apstākļos, kā arī kavējoties materiālu piegādēm, lielākie Latvijas nekustamā īpašuma tirgus spēlētāji spēj pārprofilēt savu sadarbības partneru loku un rast jaunus risinājumus, taču daļa uzņēmumu nonākuši situācijā, kuriem nākas pieņemt sāpīgus lēmumus – slēgt darbnīcas vai apturēt darbus būvlaukumos.

“Krīzes tirgus apstākļos cieš visi, un, lai vienotos ar sadarbības partneriem, katram no kaut kā ir jāatsakās.

Atbildīgi nekustamo īpašumu attīstītāji šajā situācijā sabalansē biznesa moduļus,

samazinot peļņas rādītājus, lai visus iesāktos projektus novestu līdz galam,” skaidro Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja “Kaamos” vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Cenu kāpums un materiālu piegāžu kavēšanās radīja lielas problēmas nozarē jau 2021.gadā, taču pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā situācija ir tikai pasliktinājusies, īpaši energoresursu cenu kāpuma dēļ, un joprojām liela problēma ir darbaroku trūkums būvniecībā. Tāpēc Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) brīdina par ārkārtas situācijas tuvošanos nozarē, kas varētu aizkavēt būvniecības projektu īstenošanu vai atlikt uz nenoteiktu laiku.

Vienlaikus paradoksāla situācija ir izveidojusies arī daudzdzīvokļu māju siltināšanas atbalsta programmās. “No vienas puses energoresursu cenu un Eiropas zaļā kursa dēļ ēku energoefektivitāti paaugstināt ir nepieciešams vairāk kā jebkad agrāk, taču no otras puses – šis process no piedāvājuma iesniegšanas līdz līguma noslēgšanai un būvdarbu sākšanai ir pārāk ilgs, lai būvniekam to būtu iespējams plānot un paveikt būvmateriālu cenu kāpuma un pieejamības dēļ,” satraukumu pauž LBA vadītājs Normunds Grinbergs.

Saasinoties veco daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes problēmai, tirgū ir arvien lielāks pieprasījums pēc kvalitatīvi uzbūvētiem jauno projektu mājokļiem, kuri atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas kritērijiem. To veicina arī elastīgi kreditēšanas nosacījumi – atsevišķas bankas energoefektīvu mājokļu pircējiem ir gatavas piedāvāt kredītus par izdevīgākiem aizdevuma nosacījumiem. Tomēr pat šādos labvēlīgos apstākļos Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas.

“Rīgā joprojām ir lēnākais jauno mājokļu attīstības temps Baltijā,

un tāpēc sagaidāms, ka tuvāko gadu laikā nekustamā īpašuma tirgū konkurences cīņa tikai saasināsies, no kā ieguvējs būs pircējs. Kaut arī tas nenozīmē, ka jauno dzīvokļu cenas kritīsies, tirgus kļūs prasīgāks un attīstītāja reputācijai, kā arī piedāvātajiem mājokļa energoefektivitātes risinājumiem būs arvien lielāka nozīme,” norāda Guntars Cauna.

“Kaamos” nākamajos piecos gados plāno Latvijā investēt vairāk nekā 90 miljonus eiro. Kā norāda G.Cauna, pateicoties uzņēmuma stabilajam finansiālajam nodrošinājumam un 20 gadu pieredzei nekustamā īpašuma tirgū, esošie īstermiņa sarežģījumi ar būvmateriālu piegāžu ķēžu traucējumiem un cenu pieaugumu nav ietekmējuši “Kaamos” investīciju plānus Latvijā. Ievērojamas investīcijas plānots ieguldīt arī jaunus zemesgabalu iegādē, rūpējoties par nepieciešamo zemes platību nodrošinājumu savu projektu būvniecībai tālākā nākotnē.

Uz augšu
Back