Igaunijas politiķis Mihkelsons asi kritizē Šolca un Makrona telefonsarunu ar Putinu

Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons. FOTO: Drew Angerer/AFP

Francijas un Vācijas līderu sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu novedīs pie jaunas Krievijas vardarbības citviet, Emanuela Makrona un Olafa Šolca gandrīz pusotru stundu ilgušo telefonsarunu ar Putinu kritizējis Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons.

"Neticami, ka pašreizējie Francijas un Vācijas līderi neviļus bruģē ceļu jaunai krievu vardarbībai," pēc Francijas prezidenta un Vācijas kanclera telefonsarunas ar Putinu vietnē "Facebook" rakstīja Igaunijas politiķis, kurš retoriski jautāja, vai abu Eiropas valstu līderu rīcība neliecina par "smadzeņu nāvi", par kuru pirms vairākiem gadiem Makrons apsūdzēja NATO.

Mihkelsons atzina, ka saprot, cik asa ir viņa kritika sabiedroto valstu līderiem, tomēr uzsvēra ka nepārtraukta kara izraisītājas un par noziegumiem atbildīgas varas leģitimācija apdraud visu reģionu.

"Kā gan Parīze un Berlīne neko nav mācījušās no pagātnes? Kāpēc meklēt ieganstus militārās palīdzības Ukrainai aizkavēšanai, un kādēļ uzskata, ka jebkādus solījumus turēs putiniskā Krievija, kas ved iznīcības karu pret vienu no lielākajām Eiropas tautām," rakstīja Reformu partijas pārstāvis.

Viņš pauda pārliecību, ka, ja Makronam un Šolcam rūp Krievijas īstenotās Ukrainas ostu blokādes izraisīta pārtikas krīze Ziemeļāfrikā un citos reģionos, viņiem Melnajā jūrā ir jāizveido humānais konvojs un jāveicina Ukrainas preču kuģu iziešana.

Mihkelsona vērtējumā, "Makrons un Šolcs varētu nolikt telefona klausuli un steigšus aizbraukt uz Ukrainu.

Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs pauda cerību, ka "Makrona un Šolca dīvaino rīcību neizraisa bailes zaudēt ietekmi demokrātiskajā Eiropā, kurā pēc uzvaras karā noteikti būtu arī Ukraina, bet nākotnē gan Moldova un Gruzija, gan Baltkrievija tikt atbrīvotam no faktiskās krievu okupācijas. Un Eiropa kopumā būtu atbrīvota no Krievijas radītiem eksistenciālajiem draudiem, vismaz uz laiku".

Jau vēstīts, ka Francijas prezidentam Makronam un Vācijas kancleram Šolcam sestdien bijusi 80 minūšu telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Putinu, kurā abi Rietumu līderi aicinājuši viņu atcelt Odesas ostas blokādi un sākt "nopietnas tiešas sarunas" ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Saruna notikusi pēc Makrona un Šolca ierosmes, bet pirmais par to paziņojis Kremlis, kas norādījis, ka Putins paudis gatavību "palīdzēt meklēt iespējas netraucēti eksportēt labību, arī Ukrainas labību no Melnās jūras ostām".

2019.gadā Makrons intervijā žurnālā "Economist" pauda pārliecību, ka NATO piedzīvo "smadzeņu nāvi", un žēlojās par koordinācijas trūkumu starp Eiropu un ASV, kā arī par alianses dalībvalsts Turcijas agresiju Sīrijā.

Angela Merkele, kas tolaik bija Vācijas kanclere, nekavējoties paziņoja, ka nepiekrīt Makrona viedoklim par NATO, piebilstot, ka šādi izteikumi ir nevajadzīgi. Savukārt Maskavu tie sajūsmināja.

Makrons šādi izteicās, ņemot vērā toreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa neprognozējamību un saspringtās attiecības ar Turciju.

Uz augšu
Back