/nginx/o/2022/06/01/14592669t1hecfc.jpg)
“Kur rodas ūdens? Krānā.” Tīrs ūdens Latvijā ir tik pašsaprotams, ka mēs ikdienā nemaz neaizdomājamies par ūdensapgādes kritiski nozīmīgo lomu sabiedrības un valsts drošībā. Turpinot rūpēties par drošu un kvalitatīvu dzeramo ūdeni un sakārtotu notekūdeņu sistēmu, nozarē arvien straujāk pieaug nepieciešamība pēc jauniem un izglītotiem speciālistiem.
“Kas ir ietekmīgākais cilvēks pilsētā?” provokatīvi jautā Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) izpilddirektors Sandis Dejus. Pareizā atbilde nav pilsētas mērs. Tie ir cilvēki, kuru ikdienas darbs ir rūpēties par it kā pavisam ikdienišķām lietām – ūdeni krānā, strādājošu, videi un cilvēku veselībai drošu notekūdeņu sistēmu. Bez siltuma un gāzes kādu brīdi būtu iespējams iztikt, uzvelkot papildu drēbju kārtu, bez elektrības jau būtu grūtāk, tomēr īslaicīgi vai krīzes situācijās varētu iztikt arī bez tās, piemēram, apgaismojot telpas ar svecēm kā sendienās, bet bez ūdens iztikt nav iespējams, tā vienkārši ir iekārtots mūsu organisms, pauž LŪKA pārstāvis. Lai arī Latvijas ģeoloģiskie un klimatiskie apstākļi parūpējušies par to, lai mums netrūktu gan pazemes, gan virszemes ūdens resursu, gluži no katras upes vai ezera, par jūru nerunājot, ūdeni tūlītējai dzeršanai nepasmelt. Arī globālie civilizācijas izaicinājumi – klimata pārmaiņas, sabiedrības veselība, migrācija, iedzīvotāju skaita izmaiņas – tieši sasaucas ar ūdenssaimniecību ikdienu. Augot pilsētām, ir jāpaplašina tīkli un jānodrošina augstas kvalitātes pakalpojums jebkurā to punktā, pieaugot īsu, bet ļoti intensīvu lietusgāžu skaitam, jānodrošina lietus ūdeņu novadīšana un pilsētu pasargāšana no ielu pārplūšanas, iedzīvotājiem ikdienā lietojot arvien vairāk dažādu ķīmisku vielu, jānodrošina to maksimāla attīrīšana pirms notekūdeņu nonākšanas vidē, un vēl un vēl.
Darbs uz mūžu
Latvijā sabiedrības eksistencei kritiski svarīgos ūdenssaimniecības un notekūdeņu novadīšanas pakalpojumus nodrošina ap 3000 cilvēku. Viņu skaits šobrīd ir pietiekams, lai īstenotu pamatpakalpojumu sniegšanu, bet par attīstību ierobežotos darbaspēka apstākļos ir ļoti sarežģīti domā, turklāt nozare strauji noveco – vidējais darbinieku vecums ir virs 50 gadiem. Tas skaudri apliecina – nepieciešami jauni profesionāļi. Nozare ir atvērta jauniem speciālistiem – viņi darbu var viegli atrast jau studiju laikā, ir arī prakses iespējas, lai pārliecinātos, ka izvēlētā profesija un uzņēmums ir īstais.
“Tā kā ūdens būs nepieciešams vienmēr, tas ir darbs uz mūžu ar sociālām garantijām, izaugsmes un pilnveidošanās iespējām nozares iekšienē gan Latvijā, gan ārvalstīs,” uzsver S. Dejus. Proti, iegūstot ūdens tehnoloģiju inženiera izglītību, savas zināšanas un prasmes būs iespējams likt lietā dažādās jomās. Ir iespēja strādāt būvniecības nozarē, projektējot un būvējot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, nodrošinot cilvēkiem iespēju piekļūt pamatresursiem. Tikpat lielas iespējas ir strādāt, piemēram, “SIA Rīgas ūdens”, kas ir lielākais nozares uzņēmums, “SIA Liepājas ūdens” vai kādā citā ūdenssaimniecības uzņēmumā un plānot sistēmu un pilsētu attīstību – lemt, kur būvēt vai atjaunot ūdensapgādes un kanalizācijas līnijas, kā pilnveidot to darbību, kam un kad pieslēgt pakalpojumus –, kā arī ekspluatēt un uzraudzīt visas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.
Ūdens nozare aptver ne vien ūdensapgādi un kanalizāciju, bet arī meliorāciju, lietus ūdens savākšanu, virszemes un pazemes ūdens resursu aizsardzību. Nozare ir starpdisciplināra, cieši saistīta ar citām tautsaimniecības jomām, bez tās nav iespējama teju nevienas tautsaimniecības nozares pilnvērtīga funkcionēšana – visos ražošanas procesos, vai tā būtu pārtika, ķīmiskā rūpniecība vai enerģijas ražošana, ir nepieciešams ūdens, daudzās nozarēs ir specifiski nosacījumi notekūdeņu attīrīšanai, lai neradītu risku videi un cilvēku veselībai. Tāpēc darbs un profesionālās izaugsmes iespējas ir arī uzņēmumos – jebkurā ražošanas uzņēmumā ir nepieciešams vides vai ūdens inženieris, kurš rūpējas gan par ūdens sagatavošanu, gan notekūdeņu attīrīšanu.
Pretim digitāliem dvīņiem
Attīstoties viedajām tehnoloģijām, arī ūdens infrastruktūrā sāk ienākt moderni risinājumi, piemēram, hidrauliskie modeļi, kas ļauj datorā pārraudzīt ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu funkcionēšanu, izsekot ūdens plūsmai un kvalitātei no ieguves vietas līdz virtuves krānam. “Tie ļauj novērtēt sistēmas darbību, noteikt vietas un procesus, kur nepieciešami uzlabojumi, lai sistēma darbotos pilnvērtīgi un ilgstoši, ietaupot sistēmas lietotāju – iedzīvotāju – finanšu līdzekļus un saudzējot vidi,” skaidro S. Dejus.
Šobrīd, līdzīgi kā visās nozarēs, arī ūdenssaimniecībās ļoti aktuāli ir energoefektivitātes uzlabojumi – sistēmas tiek aprīkotas ar jaunākiem sūkņiem, saules paneļiem, modernām tehnoloģijām. Šādu, jaunu un inovatīvu tehnoloģisko procesu straujāka modernizēšana un automatizācija ir tieši saistīta ar jaunu profesionāļu ieplūšanu nozarē, kuriem ir attīstītas digitālās, valodu un komunikācijas prasmes.
Ar misijas apziņu
“Mūsu darbs nodrošina iespēju droši dzert ūdeni no krāna visā Latvijā. Un tas lielākoties ir bez garšas, kas nozīmē, ka garšīgs. Pasaulē tā ir ekstra, kas mūs padara ļoti īpašus, – ir daudz valstis, kur krāna ūdens garšo pēc peldbaseina, jo tas tiek intensīvi hlorēts. Cītīga darba notekūdeņu attīrīšanās iekārtās rezultātā no mājsaimniecībām, organizācijām un uzņēmumiem novadītie notekūdeņi vidē atgriežas tīri un droši. Tas ir lielākais gandarījums,” saka LŪKA pārstāvis.
Lai strādātu nozarē ir jābūt sava veida misijas apziņai, daudzus nozares profesionāļus dzen uz priekšu vēlme darīt labu sabiedrībai. “No tava darba būs atkarīga nevis viena, divu vai piecu cilvēku dzīves kvalitāte, bet tūkstošu. Tāpat jāpiemīt atbildībai, jo katra ūdens lāse ir svarīga, un taisnīgumam – Latvijā visas ūdenssaimniecības ir pašvaldību kapitālsabiedrības, tātad tās pieder mums visiem. Turklāt tā ir stratēģiski nozīmīgas kritiskās infrastruktūra – ar to jokoties nedrīkst,” nopietni uzsver S. Dejus.
Lai nozare kļūtu pievilcīgāka topošo darbinieku acīs, šobrīd tā sākusi būtiskus modernizācijas procesus iekšienē. Ja senāk katrā ciematā bija sava ūdenssaimniecība, šobrīd veidojas lielāki, centralizēti uzņēmumi, kas pārvalda visa novada ūdens un kanalizācijas tīklus. Šādiem uzņēmumiem ir lielāka zināšanu un finanšu kapacitāte, bet darbiniekiem lielāki izaicinājumi un atbildība, nodrošinot kvalitatīvu pakalpojumu plašākā teritorijā, bet vienlaikus arī konkurētspējīgāks atalgojums. Tiek arī labiekārtota darba vide un spodrināts nozares prestižs. Kā saka nozarē – dzenoties pēc šķietami vajadzīgām lietām kā jauns televizors vai kedas, mēs reizēm aizmirstam to, kas ir patiešām vērtīgs. Un ūdens tāds ir.
“Katram trešajam pasaules iedzīvotājam drošs dzeramais ūdens nav pieejams, katra ūdens lāse viņam ir dzīvības garants. Mums daba ļauj par to nedomāt, tāpēc mēs to īsti nenovērtējam. Taču vienmēr der atcerēties, ka bez ūdens nav dzīvības, bet bez kanalizācijas – civilizācijas,” atgādina S. Dejus.
Zināšanas, kas nepieciešamas, lai strādātu ūdensapgādes un kanalizācijas jomā, var iegūt Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātē.