Aktuālais frontē ⟩ Ukrainas spēki kara laikā zaudējuši ap 50% tehnikas

"Uz šodienu mēs esam zaudējuši apmēram 30-40%, bet reizēm pat līdz 50% tehnikas aktīvu kauju rezultātā. Tātad mēs esam zaudējuši apmēram 50%. Ir zaudētas apmēram 1300 kājnieku kaujas mašīnas, 400 tanki, 700 artilērijas sistēmas," paziņoja Karpenko.

Viņš sacīja, ka starptautiskā palīdzība nodrošina 10-15% no Ukrainas armijas vajadzībām.

"Es nesaukšu precīzu [bruņojuma] daudzumu, kas mums vajadzīgs. Tā ir informācija iekšējai lietošanai. Es jums vienkārši pateikšu, ka domāju, ka šo vajadzību apmierināšanai mums vajadzētu iesaistīt visas pasaules militāri rūpniecisko kompleksu. Mēs esam saņēmuši lielu daudzumu bruņojuma sistēmu, bet, diemžēl, tāda masveidā izlietojama resursa gadījumā tas sedz tikai 10-15% no mūsu vajadzībām. Ir vajadzīga artilērija, artilērijas zalves, kājnieku kaujas mašīnas, kaujas mašīnas, tanki. Mums ir ļoti vajadzīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas un reaktīvās zalvju uguns sistēmas. Kā arī augstas precizitātes ieroču sistēmas, jo mēs uzskatām, ka tieši augstas precizitātes ieroču sistēmas dos mums pārsvaru pār ienaidnieku, pārsvaru šajā karā," atzīmēja aizsardzības ministra vietnieks.

Šī bija pirmā reize, kad Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņojusi par Ukrainas Bruņoto spēku tehnikas zaudējumiem šajā karā.

No Ukrainas bēgļu gaitās devušies vairāk nekā 5,7 miljoni cilvēku

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā - 24. februāra - no Ukrainas uz Eiropas Savienību (ES) bēgļu gaitās devušies vairāk nekā 5,7 miljoni cilvēku, liecina ES robežsardzes aģentūras "Frontex" jaunākie dati.

Savukārt aptuveni 2,8 miljoni ukraiņu atgriezušies Ukrainā no ES valstīm.

Vislielākais bēgļu pieplūdums joprojām vērojams uz Rumānijas un Polijas robežām. Abām valstīm ir arī būtiska loma Ukrainas graudu transportēšanā, kā rezultātā uz ceļiem pie robežas izveidojušies līdz 20 kilometriem gari sastrēgumi.

Lielbritānijas premjerministrs vizītē Kijivā ierosina programmu Ukrainas karavīru apmācībai

​Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piektdien, 17. jūnijā, ieradies iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā ar solījumu sākt programmu Ukrainas karavīru apmācībai.

"Es priecājos atkal redzēt Kijivā lielu mūsu valsts draugu Borisu Džonsonu," vietnē "Telegram" pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Ir labi atkal būt Kijivā," tviterī norādīja Džonsons, kurš Ukrainas galvaspilsētu apmeklēja jau 9.aprīlī. Viņš bija pirmais G7 līderis, kurš apmeklēja Ukrainu, un kopš vizītes Lielbritānija ir sniegusi spēcīgu militāro atbalstu Ukrainai.

Džonsona birojs pavēstīja, ka premjerministrs ierosinājis programmu, kuras ietvaros katras 120 dienas tiktu apmācīti līdz 10 000 Ukrainas karavīru.

"Mans apmeklējums šodien, kara vidū, domāts, lai nosūtītu skaidru un vienkāršu vēstījumu ukraiņu tautai: Lielbritānija ir ar jums un būs ar jums līdz uzvarai," sacīja Džonsons.

"Tādēļ es esmu ierosinājis prezidentam Zelenskim vērienīgu militāro mācību programmu, kas varētu mainīt šī kara vienādojumu, izmantojot vislielāko spēku no visiem - ukraiņu apņēmību uzvarēt," viņš piebilda.

"Daudzās kara dienas ir pierādījušas, ka Lielbritānijas atbalsts Ukrainai ir spēcīgs. Mums ir kopīgs redzējums par to, kā Ukraina var sasniegt uzvaru," sacīja Zelenskis.

Ukraina plāno no 1.jūlija ieviest vīzas Krievijas pilsoņiem

Ukraina plāno no šī gada 1.jūlija ieviest vīzas Krievijas pilsoņiem, piektdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Ukraina ieviesīs vīzu režīmu Krievijas Federācijas pilsoņiem," vietnē "Telegram" paziņoja Zelenskis, piebilstot, ka valdība attiecīgu lēmumu, domājams, pieņems jau 17. jūnijā.

Valdības lēmums izbeigs bezvīzu režīmu, kas attiecās uz Krievijas pilsoņiem kopš 1991.gada, kad Ukraina atguva neatkarību pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks skaidroja, ka Ukraina par šādu soli izšķīrusies, jo Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā, un valstij nepieciešams stingrāk kontrolēt, kas iebrauc no Krievijas.

"Drošība ir prioritāte," uzsvēra Jermaks.

Ukrainas un Krievijas robeža ir gandrīz 2300 kilometrus gara, un daudzām ģimenēm ir radi abās robežas pusēs.

Taču, kopš Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimu, to Krievijas pilsoņu skaits, kas ceļo uz Ukrainu, ir ievērojami sarucis. 2013.gadā Ukrainu apmeklēja 10,8 miljoni Krievijas pilsoņu, bet 2014.gadā vairs tikai 2,5 miljoni. No 2015.gada līdz 2019.gadam apmeklētāju skaits saruka līdz aptuveni 1,5 miljoniem gadā, liecina Ukrainas Robežsardzes sniegtā informācija. 2019.gadā un 2020.gadā ceļošanu paralizēja Covid-19 pandēmija, un Ukrainu apmeklēja mazāk nekā 500 000 Krievijas pilsoņu gadā.

Pēdējos gados Ukraina kļuvusi par iecienītu patvērumu arī liberāli noskaņotajiem Krievijas pilsoņiem, kas pametuši Krieviju autoritārā režīma dēļ.

Līdz janvāra beigām Ukrainā uzturēšanās atļaujas bija gandrīz 175 000 Krievijas pilsoņu, atsaucoties uz Ukrainas migrācijas dienesta amatpersonu, vēstīja ziņu aģentūra AFP. Taču realitātē Ukrainā, domājams, dzīvoja krietni vairāk Krievijas pilsoņu, jo vīzas nebija nepieciešamas.

Severodoneckas rūpnīcā iesprostoti 500 cilvēki; Krievija okupētajās teritorijās atver filtrācijas nometnes un cietumus

Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās ir izveidotas vismaz 20 filtrācijas nometnes un cietumi, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Pastāvīgās padomes sēdē paziņoja Ukrainas pastāvīgais pārstāvis starptautiskajās organizācijās Vīnē Jevhens Cimbaļuks.

"Vēl ir daudz vietu, kur noziegumi nerimstas. Okupētajās teritorijās ir konstatētas vismaz 20 filtrācijas nometnes un cietumi," sacīja Cimbaļuks.

Ukrainas vēstnieks atgādināja par cietumu "Izolācija" okupētajā Doneckā. "Mēs ļoti labi zinām par šausmām, kas tur notiek. Un tāpēc mums vajag apturēt to, ka Krievija izplatītu šo cietumu pa visu Ukrainu," viņš uzsvēra.

Cimbaļuks arī pastāstīja par spīdzināšanas gadījumiem, vardarbību pēc dzimuma piederības, cilvēku nolaupīšanu, kas kļuvušas par "daļu no Krievijas politikas ar mērķi salauzt okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotāju gribu".

"Hersonas un Zaporižjas apgabali, pēc cilvēktiesību aizstāvju teiktā, ir līderi pēc Krievijas armijas veikto cilvēku nolaupīšanu skaita Ukrainā," sacīja Cimbaļuks, minot vairākus piemērus.

Simtiem civiliedzīvotāju iesprostoti Severodoneckas rūpnīcā "Azot"

Simtiem mierīgo iedzīvotāju, kas patvērušies ķīmijas rūpnīcā "Azot" Severodoneckas pilsētā, vairs nevar evakuēties nepārtraukto Krievijas artilērijas apšaužu dēļ, ceturtdien paziņoja Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

"Izkļūt no turienes pašlaik ir neiespējami," sacīja gubernators. "Es ar to saprotu, ka fiziski tas ir iespējams, bet ļoti bīstami pastāvīgo apšaužu un kauju dēļ.

Ja kāds iznāks, tad ar 99% varbūtību nomirs," viņš piebilda.

Haidajs paziņoja ASV telekanālam CNN, ka rūpnīcas teritorijā pašlaik patvērušies 568 cilvēki, tai skaitā 38 bērni.

Mierīgajiem iedzīvotājiem, kas patvērušies šajā rūpnīcā, ir pārtikas rezerves, tomēr tās nav papildinātas divas nedēļas, trešdien CNN paziņoja Severodoneckas rajona kara pārvaldes vadītājs Romans Vlasenko.

Vairākums no viņiem ir šīs rūpnīcas darbinieki un viņu ģimeņu locekļi, bet ir arī daži vietējie iedzīvotāji. "Viņi tur slēpās no paša sākuma. Tur ir īstas bumbu patvertnes," sacīja Vlasenko.

Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 33 150 karavīrus

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 33 150 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1456 tankus, 3563 bruņutransportierus, 734 lielgabalus, 233 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 97 zenītartilērijas iekārtas, 215 lidmašīnas, 180 helikopterus, 593 bezpilota lidaparātus, 129 spārnotās raķetes, 2496 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 55 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Lielbritānijas Aizsardzības štāba priekšnieks: Krievija ir stratēģiski zaudējusi karu Ukrainā

Krievija jau ir stratēģiski zaudējusi karu Ukrainā, ciešot smagus zaudējumus un stiprinot NATO, piektdien publicētā intervijā paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības štāba priekšnieks Tonijs Radakins.

"Šī ir šausmīga Krievijas kļūda. Krievija nekad nepārņems kontroli pār Ukrainu," sacīja Radakins, piebilstot, ka Krievija iznāks no kara kā "mazāka lielvara".

"Krievija jau ir stratēģiski zaudējusi. NATO ir stiprāka, Somija un Zviedrija grasās iestāties," admirālis Radakins sacīja intervijā Lielbritānijas ziņu aģentūrai "Press Association".

Viņš atzina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu gūt "taktiskus panākumus" tuvākajās nedēļās, tomēr jau ir ziedojis ceturtdaļu savas valsts armijas spēka "niecīgu" ieguvumu dēļ un Krievijai sāk pietrūkt karavīru un augsto tehnoloģiju raķešu.

"Krievijas mašinērijai klājas smagi, tā iegūst dažus kilometrus dienā - divus, trīs, piecus," sacīja admirālis.

"Un Krievijai ir vājās vietas, jo tai sāk pietrūkt cilvēku, tai sāk pietrūkt augsto tehnoloģiju raķešu. Prezidents Putins ir izlietojis apmēram 25% savas armijas spēka, lai iegūtu niecīgu daudzumu teritorijas, un 50 000 cilvēku [Krievijas armijā] ir beigti vai ievainoti. Krievijai neveicas."

Radakins izrādīja cieņu ukraiņu tautai, nosaucot to par drosmīgu, un solīja, ka Lielbritānija "ilgstoši" atbalstīs Kijivu ar jauniem ieročiem. "Mēs esam piegādājuši prettanku ieročus, ir arī citi elementi, kurus mēs piegādājam, un tas turpināsies," sacīja admirālis.