"Gribu palīdzēt bēgļiem": Ieilgstot karam Ukrainā, NVO nepieciešama palīdzība vairākos sektoros

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Rinda pie Kongresu namā ierīkotā Rīgas atbalsta centra Ukrainas bēgļiem, kur tiek sniegta palīdzība Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas izraisīto karu.
Rinda pie Kongresu namā ierīkotā Rīgas atbalsta centra Ukrainas bēgļiem, kur tiek sniegta palīdzība Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas izraisīto karu. Foto: Zane Bitere/LETA

Kopš kara Ukrainā sākuma vairāki desmiti nevaldības organizāciju (NVO) ir veikušas savu darbu praktiski bez valsts atbalsta, taču, karam ieilgstot un Ukrainas civiliedzīvotāju skaitam Latvijā pieaugot, nevaldības sektoram ir nepieciešama palīdzība darba koordinācijai, brīvprātīgo darba pilnveidošana un administratīvajiem izdevumiem, pavēstīja NVO "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Linda Jākobsone.

Viņa uzsver, ka no valsts puses ir nepieciešams atbalsts, piemēram, telpu īrē, kur glabāt saziedotās lietas un cilvēkiem pēc tām nākt, kā arī telpām, kur Ukrainas civiliedzīvotājiem pavadīt laiku kopā un iegūt papildu informāciju un atbalstu.

Īpaši labdarības jomā NVO darbs ir pieaudzis vairākkārtīgi, skaidro Jākobsone. Ņemot vērā to, ka arī Latvijas iedzīvotājiem rudenī visdrīzāk būs nepieciešama papildu palīdzība, ir nepieciešams nodrošināt šo organizāciju darbu ilgtermiņā.

Tāpat daudzas organizācijas veic arī plašu koordinācijas darbu, piemēram, kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem" rīko koordinācijas tikšanās divas reizes nedēļā ar nevaldības sektoru un to viedokli pārstāv gan Operatīvās vadības centra sēdēs, gan valdības sēdēs, gan Saeimas komisiju sēdēs.

"Šo darbu nevar nodrošināt tikai ar brīvprātīgo spēkiem un uzņēmēju ziedojumiem. Tāpat NVO veic dažādus uzdevumus, kas nav NVO raksturīgas, taču kuri bija nepieciešami ātrai reakcijai, piemēram, dažādu koordinācijas mājaslapu uzturēšana," pauž NVO pārstāve.

Tāpēc NVO aicina piešķirt papildu finansēju īpaši brīvprātīgo darba pilnveidošanai, atbalsta koordinācijai un administratīvajiem izdevumiem. Papildus tam, protams, būtu jādomā arī par kopienas veidošanas pasākumiem un atbalstam šajā jomā, noorāda Jākobsone.

Viņa arī vērš uzmanību, ka papildu finansējums NVO, kuras palīdz Ukrainas civiliedzīvotājiem, atbalsta pakalpojumu sniegšanai un brīvprātīgo darba koordinācijai vienlaikus arī stiprinās sabiedrības noturību krīzes situācijās un sociālā atbalsta sniegšanā.

Jau ziņots, ka Krievijas veiktā iebrukuma Ukrainā dēļ uz Eiropu, tostarp Latviju, veidojās plašas bēgļu straumes.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu