Vai ar sauli ir pietiekami? Saulainie mēneši un D vitamīns.

D vitamīns palīdz ne tikai ķermenim uzturēt muskuļu, kaulu un zobu veselību, bet arī veicina normālu imūnsistēmas darbību un spēj novērst smagu slimību komplikācijas. Tas ir atrodams mazās devās noteiktos pārtikas produktos, piemēram, treknās zivīs, olu dzeltenumā, aknās un citur. Tieši tāpēc D vitamīnu bieži izvēlas uzņemt ar aptiekā nopērkamu uztura bagātinātāju palīdzību. Tāpat to iespējams uzņemt arī caur ādu, atrodoties saules gaismā, kas nereti kalpo par aizbildinājumu pārstāt lietot uztura bagātinātājus saulainā laikā.

D vitamīns pavasarī

Gaiss lēnām uzsilst, saulainās dienas kļūst arvien biežākas un dažreiz šķiet, ka visas rūpes izgaist, tomēr tas nebūt nav iemesls, lai atteiktos no D vitamīna lietošanas ikdienā. Dabiski D vitamīns veidojas caur ādu, tiešu saules staru ietekmē, taču Latvijā pavasarī vidējā temperatūra ir +6 °C un saules biežums nav mērens. Tas bieži nozīmē, ka tiešus saules starus saņem tikai mūsu sejas āda.

Daudziem tieši pavasaris asociējās ar nespēku jeb devēto pavasara nogurmu. Simptomi var būt daudz un dažādi, bet tipiskas pazīmes ir nogurums un izsīkums. Visvairāk šo sajūtu izjūt sievietes ar zemu asinsspiedienu, vāju fizisko sagatavotību, vecāka gadagājuma cilvēki un jaunieši. Nogurums izskaidrojams ar hormonālajām izmaiņām. Ziemas laikā mūsu organismam pietrūkst laimes veicinošais hormons – serotīns, kā arī tumšā laika dēļ organisms ražo vairāk miega hormonu – melatonīnu. Savukārt, pavasarī viss atkal mainās. Kad dienas strauji kļūst garākas un gaišākas, ķermenim atkal ir jāpielāgojas. Tomēr šis process nenotiek vienas nakts laikā – tāpēc šajā periodā ir izjūtams īpašs nogurums un nespēks. Arī šī iemesla dēļ D vitamīna lietošanas pārtraukšana nav ieteicama, jo D vitamīna deficīta gadījumā, sliktā pašsajūta un nomāktība var simptomus organismā tikai pasliktināt. Savukārt, ir pierādīts, ka D vitamīns palīdz arī uzlabot garstāvokli ikdienā un var strādāt kā viens no vairogiem pavasara nogurumam.

D vitamīns vasarā

Svarīgs jautājums – bet kā tad īsti ir vasarā? Vai visu saulaino vasaru, pavadot pie pludmales, D vitamīns tiks uzkrāts arī ziemai? Diemžēl vasaras Latvijā ir par īsu, lai šis apgalvojums piepildītos. Turklāt tie, kuri izvēlās pavadīt lielu daļu vasaras sauļojoties, parasti lieto krēmus ar SPF jeb saules aizsargrēmu. Svarīgi saprast, ka šo krēmu lietošana bloķē D vitamīna sintēzi, kā rezultātā ķermenis to nesaņem, tomēr tas pilda svarīgu funkciju - aizsargā ķermeni no ultravioletajiem stariem un šūnu bojāšanās.

Savukārt, cilvēki gados bieži no tiešiem saules stariem karstās vasarās mēģina izvairīties, jo lielā svelme rada sliktu pašsajūtu. Šādā gadījumā arī netiek uzņemts D vitamīns, jo, lai ķermenis to iegūtu, ir jāatrodās tiešos saules staros.

Rezultātā, ļoti bieži laiks, ko pavadām ārā tiešā saules gaismā, tiek pārvērtēts. Otrkārt, daudzi no Latvijas iedzīvotājiem sezonu sāk ar D vitamīna deficītu, kā rezultātā tikai ar tiešiem saules stariem, optimālu D vitamīna līmeni tā arī asinīs nesasniedz.

Tava D vitamīna deva

Kā precīzi zināt, vai pēc tumšajiem mēnešiem ir nepieciešams lietot D vitamīnu arī saulainajā laikā un kādā devā? Lai uzzinātu precīzu D vitamīna līmeni savā organismā, to visdrošāk noskaidrot ir nododot analīzes kādā no Latvijas laboratorijām. Lai iegūtu labvēlīgu efektu, D vitamīnam asinīs ir jābūt vismaz 50 ng/ml. Turklāt, lai piepildītu šo optimālo līmeni ķermenī, ir jānosaka precīza dienas deva, ar ko noteikti vislabāk varēs palīdzēt ģimenes ārsts. Jautāt pēc padoma var arī aptiekas farmaceitam, tomēr svarīgi atcerēties, ka katra ķermenis ir citādāks. Dienas devu ietekmē iegūtie analīžu rezultāti, ķermeņa svars un vecums. Kā rezultātā vienam D vitamīns jālieto profilaksei, citam ārstēšanai, kas arī būtiski ietekmē nepieciešamo dienas devu.