O, 16.08.2022.

Darbs klātienē vai attālināti jeb darba devējiem jāatrod "zelta vidusceļš"

TVNET | FINANCENET
Darbs klātienē vai attālināti jeb darba devējiem jāatrod "zelta vidusceļš"
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Reuters / Scanpix

Daudzi darba devēji ir skaidri pauduši, ka vēlas, lai viņu darbinieki atgriežas klātienes darbā – vismaz daļēji. Tomēr citi darba devēji, kuru uzņēmumi pēdējos divus gadus ir pilnībā pavadījuši attālinātajā darbā, vairs nesaprot, kādēļ ir nepieciešams darbs klātienē. Kā rīkoties šādā situācijā?

Kā vēsta CNN, attālinātajam darbam 2022. gadā ir savi iemesli. Ne tik daudz epidemioloģiskie apsvērumi (lai gan kovida saslimšanas rādītāji atkal aug), cik pieaugošās izmaksas par energoresursiem (gan strādājošajiem, lai tiktu uz darbu, gan darba devējiem, maksājot rēķinus par biroju). Daudzos uzņēmumos jau manīts, ka darbinieki ir produktīvi savās mājās, bet tie, kas strādā klātienē, satiek ļoti maz kolēģu.

“Strādājošie vēlas elastību un izvēli – kad, kur un kā strādāt. Strādājošie nevēlas, lai viņiem pateiktu - “tajās un tajās dienās jums jābūt šeit, klātienē”! Ir jāsaglabā zināma elastība,” sacīja “McKinsey&Company” partneris Raiens Labijs.

“Pew” veikta aptauja šī gada pirmajā pusē liecina, ka aptuveni 60% strādājošo nevēlas pilnībā atgriezties klātienes darbā. Darba devējiem ir jāņem vērā, ka darbiniekiem ir jāpiedāvā elastīgs hibrīdmodelis, nevis automātiski likt nākt uz darbu piecas dienas nedēļā.

“Pašlaik problēma ir tā, ka daudzi cilvēki, kuri pēdējos divus gadus strādājuši no mājām, nevēlas būt uz ilgāku laiku projām. Un tad, kad viņi retu reizi aiziet uz biroju, nākas saprast, ka nav īsti neviena kolēģa, ar ko parunāt klātienē. Tāpēc ir jāatrod jēgpilns modelis, kā ieinteresēt darbiniekus atgriezt klātienes darbā,” norāda kompānijas “Engage PEO” cilvēkresursu nodaļas vadītāja Vanesa Matsisa-Makkrīdija.

Viņa pauž, ka darba devēji var piedāvāt nelielus bonusus tiem, kuri dodas uz darbu klātienē, piemēram, apmaksāt abonentmaksu straumēšanas pakalpojumiem, ko darbinieki izmanto, braucot uz darbu, kā arī bezmaksas maltītes darba vietā.

Kas notiek ar kompānijām?

Viens no skaļākajiem gadījumiem ir “Tesla” vadītāja Īlona Maska paziņojums darbiniekiem, ka viņiem vajadzēs atgriezties birojā un tur strādāt vismaz 40 stundas nedēļā, pretējā gadījumā tiks atlaisti.

Tāpat ir arī citas kompānijas, kurās paredzēts striktāk uzskaitīt darbinieku klātienes laiku. Tomēr kopumā pagaidām nav piemērots brīdis, kad uzņēmumiem “izlādēt dusmas” pār darbiniekiem, kuri klātienē nepavada pietiekami daudz laika.

“Pašlaik gan nav neviena precedenta, kad kāds tiktu atlaists no darba tāpēc, ka pārāk daudz turpina strādāt attālināti. “Stingrākie” uzņēmumi pašlaik vēl pēta iemeslus, kādēļ daļa cilvēku ir gatavi nākt klātienes darbā pilnībā un kādēļ daļa to nevēlas (vai nevar) darīt,” saka “Gartner HR” pārstāvis Braiens Krops. Viņš bilst, ka šāda situācija vairs nebūs ilga.

“Ideja, ka kāds īsti nevēlas nākt strādāt klātienē, pirms gada būtu bijusi loģiska un pašsaprotama. Tomēr tagad darba devējs var aizdomāties - “vai tas ir tas, ko mēs vēlamies mūsu biznesā”?

Ja ar to ir kādas problēmas, tad darbinieka vieta uzņēmumā var būt apdraudēta,” pauž Matsisa-Makrīdija.

Atrast pareizo balansu

Daudzas kompānijas meklē iespējas, kā spert soli pretim darbiniekiem. Piemēram, kompānija “Progyny” pirmo reizi durvis klātienes darbam vēra pērn septembrī ar plānu, ka darbinieki uz darbu nāks piecas dienas nedēļā. Uzņēmums pirms tam deva darbiniekiem trīs mēnešus laika sagatavoties šādam solim, un, saskaroties ar pretestību, noteica divu nedēļu obligāto klātienes darbu testa režīmā.

Pēc pilnvērtīgas atgriešanās birojā, strādājošie tikās ar saviem darba vadītājiem, kuri vērtēja, kā cilvēkiem izdodas pielāgoties “jaunajai-vecajai” realitātei. Kā tika noskaidrots, lielākās darbinieku bažas bija par to, kā izdosies parūpēties par saviem bērniem, esot klātienes darbā.

“Skaidrs, ka nevienam nepatika klātienes darbs piecas dienas nedēļā, un mums tas bija jāņem vērā, tāpēc arī sākām ieviest hibrīdrežīmu, kas darbiniekiem patika labāk,” teica “Progyny” viceprezidente Kasandra Prata.

Viņa norāda, ka pēc divām “testa nedēļām” kompānija prasīja darbiniekiem nākt uz darbu otrdienās, trešdienās un ceturtdienās. Tomēr arī tad darbinieki jautājuši, kam tas ir vajadzīgs, ja reiz pēdējie divi gadi ir pavadīti, strādājot attālināti.

“Mūsu uzņēmuma darba kultūra ir saistīta ar klātienes darbu, un uzskatām, ka darbinieku tikšanās klātienē un neformālās sarunas ir svarīgas tam, lai visi strādājošie saprastu, kas tieši mēs esam. Ir pieaugusi sadarbošanās starp darbiniekiem, kā arī ir izdevies samazināt atsevišķas konfliktsituācijas, kas bija izveidojušās attālinātā darba periodā,” skaidro Prata.

Tomēr tas, vai darbinieks var vai nevar strādāt attālināti, ir atkarīgs no darba specifikas. “Mums ir daži cilvēki, kuru darba specifika paredzēja atgriešanos klātienes darbā, jo viņu loma pārāk ilgi neļāva veikt savu darbu tikai attālināti,” tā Prata.

Tikmēr programmatūras izstrādes uzņēmums “Showpad” pagājušajā vasarā veltīja laiku, lai pētītu, kā darbinieki reaģē, atgriežoties klātienes darbā. Noskaidrots, ka lielākā daļa darbinieku ir ar mieru atgriezties klātienē dienu vai divas nedēļā, bet 13% strādājošo vēlas pilnībā strādāt attālināti.

Kamēr darbinieku vidū bija vērojama skaidra nostāja par darbu klātienē vai attālināti, pretēja situācija bija kompānijas vadībā. Kompānijas vadītāji baidījās par to, ka klātienes kontakta trūkums ietekmēs uzņēmuma darba kultūru.

“Tāpēc bija vērojama zināma spriedze starp to, kas nepieciešams biznesam, un to, kas nepieciešams darbiniekiem,” teica “Showpad” cilvēkresursu vadītāja Kellija Košmana.

Pašlaik kompānija vienojusies, ka tas, cik bieži cilvēki nāks uz darbu klātienē, ir atkarīgs no katras darba komandas.

“Bija ļoti daudz un sarežģītas sarunas vadības līmenī, kā panākt ideālu balansu, lai tiktu sniegts labākais rezultāts biznesam, kā arī – lai tiek ņemtas vērā darbinieku intereses,” tā Košmana.

Cik svarīgs ir klātienes darbs birojā?

Pirms nosaka uzņēmuma politiku attiecībā uz klātienes un attālināto darbu, digitālās nodarbinātības uzņēmums “Thoughtful Automation” meklē korelāciju, vai ir kāda saistība starp darbinieku veiktspēju dienās, kad tiek strādāts no mājām, un dienās, kad tiek strādāts klātienē.

Uzņēmums savu darbību sāka 2020. gadā kā pilnībā attālināti strādājoša kompānija. Tomēr, kompānijai augot, tā atvēra biroju Čikāgā, un arī darbiniekiem tika dota iespēja pārcelties – turklāt apmaksājot visas pārcelšanās izmaksas.

Tagad lielākā daļa uzņēmuma darbinieku dzīvo Čikāgā. Neraugoties uz to, daudzi strādājošie uz darbu klātienē nāk retāk, nekā gribētos.

“Vienā no mūsu kopējām sapulcēm bija sarežģīts jautājums un bija skaidrs – ir nepieciešams noteikt politiku, kā strādāt tālāk. Pašlaik ir tā, ka normāli ir nākt uz darbu klātienē trīs dienas nedēļā, bet divas vai mazāk dienas ir sliktāk, nekā gaidīts,” tā “Thoughtful Automation” vadītājs Alekss Zekofs. Tāpēc pašlaik uzņēmums eksperimentē ar dažādiem darbības modeļiem.

“Tas, ko mēs nezinām, – vai cilvēks, kurš uz biroju nāks piecas dienas nedēļā, būs produktīvāks par cilvēku, kurš uz biroju atnāk divas reizes nedēļā?

Ir jāsaprot, ka klātienes darbs ir nepieciešams, lai strādājošie nezaudē komandas izjūtu un neatsvešinās no darbavietas, kur viņi strādā. Ir indikācijas, ka biežāka strādāšana klātienē labāk ietekmē komandas darbu un veikumu,” norāda Zekofs.

Viņš gan norāda arī to, ka atsevišķās kompānijas komandās ir pētīts, kā klātienes darbs ietekmē veiktspēju, un pirmie rezultāti liecina, ka būtisku atšķirību nav. “Līdz ar to katram uzņēmumam ir ļoti uzmanīgi jāpieiet jautājumam par atgriešanos biroja darbā, konstanti pētot, kurās pozīcijās labāki rezultāti ir klātienē, bet kurās – attālināti. Tas ir nebeidzams process,” tā Zekofs.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu