Naumova: esmu iemācījusies krietni saīsināt pārdzīvošanas laiku

Kāds bija tavs bērnu dienu sapnis? Par ko vēlējies kļūt un kāpēc?

Atceros, ka skolā, 5.klasē, gribēju kļūt par arheoloģi. Mums toreiz bija ļoti laba vēstures skolotāja, kura izraisīja mūsos milzīgu interesi par vēsturi.

Pirmā darba vieta? Cik liela bija alga un ko par to nopirki?

Pirmā alga man bija deviņu gadu vecumā, kad Rīgas Kinostudijā ieskaņoju bērnu filmas. Man toreiz maksāja 5 rubļus stundā. Neatceros, kam tērēju, bet pieļauju, ka pēc skolas izmaksāju draugiem bulciņas kafejnīcā “Zvaigznīte” Tērbatas ielā (toreiz Pētera Stučkas ielā).

Kāpēc tu šobrīd dari to, ko dari?

Es izaugu teātrī, kur strādāja mana mamma, un jau no pašas bērnības skatuve bija manas dzīves neatņemama daļa – es visur piedalījos, visu organizēju, dziedāju, dejoju – tā bija mana dzīve un joprojām es to daru.

Tavuprāt, veiksmīgas karjeras noslēpums ir...

Vēlme, ieguldīts darbs un pacietība.

Kas tev rada iedvesmu sniegties pēc aizvien jauniem izvirzītiem mērķiem?

Viss, ko es redzu dzīvē, – daba, mīļi cilvēki, dzīves stāsti, mūzika, grāmatas, filmas…

Vai eksistē arī nesasniedzami mērķi?

Viedi cilvēki saka, ka

jebkuru mērķi var sasniegt, ja tam velta 10 000 stundu. Un es tam ticu.

Kā pati esi tikusi pāri sakāvei vai smagai vilšanās sajūtai? Pastāsti kādu pieredzi...

Bērnībā un jaunībā mans tētis bija tas, kurš palīdzēja grūtajos brīžos, bet ar laiku pati iemācījos tikt galā, pateicoties grāmatām, jogai, attīstības treniņiem. Protams, arī tagad gadās sāpīgas situācijas, kad tu jūties nepatiesi aizvainots vai nodots, bet

esmu iemācījusies krietni saīsināt pārdzīvošanas laiku. Tagad man nepieciešama diena vai divas, lai sevi sakārtotu, lai piedotu un lai ar smaidu ietu tālāk. Agrāk tas varēja ilgt pat vairākus mēnešus.

Kas stiprina ticību saviem spēkiem?

Saprašana, ka tu esi Dieva instruments un šī dzīve ir tava skola un attīstības ceļš. Jo vairāk dari, jo vairāk uzņemies atbildību, jo tālāk tu tiec pa šo ceļu.

Esi emociju vai prāta cilvēks?

Viennozīmīgi emociju.

Tava miera osta?

Mana māja, mīļie cilvēki, joga un Indija.

Vai tici sapņiem?

Protams, ticu! Un zinu, ka tie mēdz piepildīties.

Vērtības, kuras tu cilvēkos vērtē visaugstāk?

Labestība, labsirdība un godīgums.

Tavs dzīves moto vai teiciens, kas vienmēr iedvesmo vai liek saņemties?

Labāk izdarīt un nožēlot nekā neizdarīt un nožēlot. Ceļš tiek pieveikts ejot.

Pēdējā labākā grāmata, ko esi izlasījusi un filma, kura izcili sasniedza trauslākās dvēseles stīgas....

Es jau kādu laiku nelasu daiļliteratūru, bet lasu garīgo literatūru. Ja man jāizvēlas, ko es pārlasītu vēlreiz, tad noteikti “100 gadus vienatnē”. No filmām interesanta bija “Netflix” filma par Merilinu Monro. Bet filma, kas lika aizdomāties, - “I origins”.

Ko tu novēlētu jauniešiem, kuri ir ceļā uz savu sapņu piepildījumu?

Darīt, darīt un vēlreiz darīt! Iet uz priekšu, nebaidīties, ka kaut kas var neizdoties, iet un baudīt pašu procesu, kas ir visskaistākais brīdis.

Dzīve ir nepārtraukts ceļš, bet mēs to bieži sadalām, līdz ar to sadalot arī paši sevi, kā rezultātā zaudējam harmoniju.