Dzīvojamo namu telpas no ziņkārīgiem skatieniem slēpj aizkari vai žalūzijas, bet dārzos un pagalmos līdzīgu funkciju veic dzīvžogi. Kādus augus izvēlēties biezas, krāšņas dabiskās sienas veidošanai un kā dzīvžogu pareizi kopt, lai tas ne tikai norobežotu teritoriju, bet arī priecētu saimnieku un garāmgājēju acis, lasiet šajā rakstā.
Iecienītākie un piemērotākie augi dzīvžoga veidošanai
Visus dzīvžogus var iedalīt divās lielās grupās - viengadīgajos un daudzgadīgajos. Ja pagalmu apjož neizskatīgs žogs, ko plānots nākamajā gadā nomainīt, lielisks risinājums ir apiņu vai ipomeju dzīvžogs, kas piesegs nesmukumu līdz jaunā žoga uzbūvēšanai. Savukārt visi daudzgadīgie dzīvžogi atkal dalās divās grupās - lapaiņu vai skujeņu dzīvžogos.
"Faktiski dzīvžogu var veidot no jebkā. No skujeņiem Latvijā visiecienītākais ir tūja. Dzīvžogam īpaši piemērotas ir divas šķirnes - "Smaragd" un "Brabant"," stāsta "K Senukai" iepirkšanās centra "Ozols" augu speciāliste Līna Spure. ""Brabant" ļoti ātri aug, pat līdz 30-50 cm gadā; tie gan nav pārāk blīvi, toties pakļāvīgi veidošanai. "Smaragd" aug lēnāk, 10-15 cm gadā, vizuāli vairāk atgādina cipreses. Abas šķirnes mūsu klimatā lieliski iedzīvojas un pat pēc ziemas izskatās labi, jo nenobrūnē tik izteikti kā citas šķirnes. Protams, ar jūnija un jūlija košo zaļumu nekas nevar sacensties."
Savukārt lapaiņu kategorijā nav izteikta favorīta, un dzīvžogu audzētāji labprāt eksperimentē. Speciāliste atklāj, ka neparasts, bet ļoti skaists, bagātīgi ziedošs dzīvžogs sanāk no hortenzijām. Vēl kopš padomju gadiem nemainīgi populāri ir aliču jeb Kaukāza plūmju dzīvžogi, kas ir teju neiznīdējami, ārkārtīgi izturīgi un ļoti ātraudzīgi. Tāpat populārāko dzīvžoga augu topā turas t. s. sarkanā vīnoga jeb mežvītenis, kuram gan ir vajadzīgs atbalsts un kurš jāierobežo, ja negribas, lai tas pārņem visu teritoriju. Dekoratīvi izskatās pamīšus sastādīti gaišie un tumšie fizokarpi un veigelas. Līdz ar skaistiem ziediem brīnišķīgu smaržu saimniekiem dāvās ceriņu vai maijrozīšu dzīvžogs. Ar maijrozītēm gan jāuzmanās, jo tās ļoti izplešas, tāpēc vairāk piemērotas lauku mājām ar plašu teritoriju - katram krūmam vajadzīgs laukums apmēram 2 metru diametrā.
Cik bieži frizēt dzīvžogu?
Tas, cik daudz laika ik gadu nāksies veltīt dzīvžoga frizūrai, atkarīgs no tā augšanas ātruma. Piemēram, aliča ļoti ražīgi dzen jaunus zariņus, un tas nozīmē, ka šis krāšņums būs jāapgriež vismaz reizi mēnesī. Savukārt ceriņus, lai tie ziedētu, labāk aiztikt mazāk un veikt tikai sanitāro apgriešanu. "Ātri augošs dzīvžogs vidēji jāapgriež 3-4 reizes gadā, lēnākam pietiks ar 1-2 reizēm. Lapu dzīvžogs būs jāgriež daudz biežāk. Pēc ziemas visiem dzīvžogiem jāveic sanitārā apgriešana, jo uz kailiem zariem vislabāk var redzēt, kur kas sauss, aplauzts vai greizi ieaudzis. Savukārt pēdējo reizi, pirms rudens sākšanās, dzīvžogs jāgriež ne vēlāk kā septembrī," stāsta Līna Spure.
Arī vasarā, apgriežot dzīvžogu, jāskatās, lai līnijas veidotos taisnas un kārtīgas. Aplauztie zari jāizgriež un jāvēro, kas notiek ar tukšo vietu - ja augs dzen jaunus dzinumus, tas vairāk jāpamēslo, un tā ātri vien aizpildīsies. Ja tukšā vieta paliek tikpat plika, kā bijusi, labāk visu dzīvžogu nogriezt vienādā augstumā, lai tas atkal vienādi ataugtu.
Pirms ķerties klāt dzīvžogam, speciāliste iesaka nepaļauties uz acumēru un nepieciešamajā augstumā vai platumā novilkt auklu, lai iegūtu vienādu, taisnu līniju; savukārt pusapaļus vai neparastu formu dzīvžogus ieteicams griezt, ņemot talkā kartona šablonu.
Dzīvžoga skaistumam vajadzīgs veselīgs uzturs
Lai dzīvžogs augtu veselīgs un daiļš, pirmos gadus pēc iestādīšanas jo īpaši ir jārūpējas, lai tas saņemtu no zemes pietiekami daudz mitruma. Kļūda ir iestādīt dzīvžogu, aizmirst par to un gaidīt brīnumus, atgādina speciāliste. Pirmajos trīs, četros gados katram stādam ir vajadzīgi apmēram 10 litri ūdens katrā laistīšanas reizē. Lietainā laikā jālaista mazāk, bet lielā karstumā varbūt pat divreiz dienā - no rīta un vakarā, izvairoties no tveicīgākajām vasaras dienas stundām. Ja dzīvžogs atrodas ieplakā, tas uzsūks uzkrājušos ūdeni no zemes, bet uzkalnā vai atklātā vietā, kur augsni nožāvē vējš, visticamāk, būs nepieciešama papildu laistīšana. Lauku platībās, kur regulāra laistīšana nav iespējama, ir vērts apdomāt pilienu laistīšanas sistēmas iegādi. Augu speciāliste arī brīdina - augus nedrīkst laistīt ar aukstu ūdeni. Jo īpaši tas nepatiks tūjām, to sasilusī miza strauju temperatūras svārstību ietekmē var saplaisāt, paverot ceļu dažādām infekcijām.
Tāpat vajadzētu atcerēties par mēslošanu: tūjas jāmēslo vasaras mēnešos (reizi mēnesī), līdz augustam vai septembra sākumam. Pavasarī mēslošanu var sākt, tiklīdz zeme atkususi. Savukārt lapu dzīvžogi ziedēšanas laikā jāmēslo reizi 1-2 nedēļās. Dzīvžogs būs pateicīgs arī par mulču, sevišķi uz ziemu: skujeņiem patiks priežu miza vai kūdra; lapainajiem augiem ar augsnes skābumu nevajadzētu pārspīlēt, taču līdzsvaru atjaunot palīdzēs, piemēram, dolomītmilti.
Visbeidzot, labs dārznieks rūpējas arī par savu augu veselību. Pārāk blīvi sastādīti dzīvžogi, kuros slikti cirkulē gaiss, var ciest no sēnīšu slimībām. Tāpēc saimniecībā noderēs vara vitriols, ko profilaksei var izmantot jau pavasarī. Pamanot miltrasu vai citas sēnīšu slimības, talkā jāņem fungicīdi, ar kuriem jāapsmidzina ne tikai pats augs, bet arī augsne un žogs. Dažreiz tūjām sēnīšu infekcijas izskatās kā saules apdegumi, kad nokalst lieli dzīvžoga laukumi - tādā gadījumā visa bojātā daļa jāizgriež, noteikti jādezinficē instrumenti un jāgaida, kamēr augs atkal ataugs.
Šķēres, cimdi un zāģis - dzīvžogu kopēja "iztikas minimums"
Ja dzīvžoga garums pārsniedz 30 metrus, ir vērts iegādāties labu elektroinstrumentu ar akumulatoru, kas sniegs kustību brīvību un palīdzēs ātri safrizēt krāšņo sienu, rekomendē Līna Spure. Savukārt vecākam dzīvžogam, kurā ir daudz resnu zaru, noteikti vajadzēs arī motorzāģi vai elektrozāģi.
Cīņā ar dzīvelīgo aliču vai dažus mēnešus nekoptu dzīvžogu rokas instruments nebūs nekāds dižais palīgs.
Instrumentu klāstā noderīgs būs arī krūmu griezējs. Ja jāgriež augstāki dzīvžogi, ir vērts iegādāties krūmgriezi ar 90 grādu leņķī grozāmām dzirklēm, kas ļauj ērti piekļūt grūtāk sasniedzamām vietām. Tāpat noderīgas būs rokas šķēres - atsevišķi zaļajiem un sausajiem zariem.
"Ikviens instruments pirms iegādes būtu jāpaņem rokā un jāizmēģina, jo, tāpat kā ir dažādas rokas, ir arī dažādi rokturi, tāpēc savs ērtākais instruments ir jāsajūt. Lai pasargātu rokas, noteikti jāparūpējas arī par cimdiem - tiem jābūt atbilstoša izmēra un, vēlams, mīkstiem; ideāli, ja cimdus var uzlaikot kopā ar instrumentu, ko plānojat iegādāties," iesaka Līna Spure, piebilstot - lai instrumenti labi kalpotu un nepārnēsātu augu slimības, tie ir ne tikai rūpīgi jāuzglabā, bet arī regulāri jādezinficē, noskalojot dezinfekcijas līdzeklī, kas atšķaidīts ar ūdeni.