C, 29.09.2022.

Eiropai nākamā ziema būs smaga, taču tām nevajadzētu būt ilglaicīgām problēmām

TVNET | FINANCENET
Eiropai nākamā ziema būs smaga, taču tām nevajadzētu būt ilglaicīgām problēmām
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 4
Foto: Reuters / Scanpix

Krievijas diktatoram noteikti ir sajūta, ka Eiropas valstu līderi ir dzimuši vakar. Vladimirs Putins ne reizi vien ir skaidri un nepārprotami licis saprast, ka viņš izmantos stingrus dabasgāzes piegādes ierobežojumus kā ekonomisko ieroci pret Eiropu, bet Eiropas Savienības politiķi un Centrālās bankas baņķieri joprojām par gāzes embargo runā kā “teorētisku iespējamību”.

Kā raksta “Financial Times” apskatnieks Kriss Džails, ir kļuvis skaidrs, ka Eiropai neizdosies izvairīties no recesijas, taču tai nevajadzētu būt ne dziļai, ne arī ilgai. Faktiski – tā ir pēdējā Krievijas ekonomiskā kārts, ko izspēlēt pret Eiropu.

“Tiklīdz Eiropa nodrošinās, ka tās ekonomikas spēs pārdzīvot ziemas sezonu, Krievijas šantāža būs izgāzusies. Tā nevarēs pasludināt uzvaru pār Kijivu, kamēr fonā būs salstoši cilvēki Vīnē, Prāgā un Berlīnē,” raksta Džails.

Protams, Eiropas ekonomika ir ievainojama. Ņemot vērā, ka “Nord Stream 1” gāzes vads darbojas vien ar 20% kapacitāti, kā arī citi gāzes piegādes ceļi ir apdraudēti, vairākās valstīs ir reāli draudi, ka ziemā var nākties palikt bez gāzes. Neraugoties uz to, ka vairākas Eiropas lielās gāzes krātuves pašlaik ir vairāk piepildītas nekā pērn, Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka Vācijai, Itālijai un Austrijai esošais gāzes apjoms būs 15% “par īsu”, lai izturētu ziemu. Tikmēr Slovākijai, Ungārijai un Čehijai gāzes trūkums varētu būt pat 40% no ierastā patēriņa. Turklāt visās Eiropas valstīs gāzes cenas pieaug – jau pašlaik gāzes cenas tuvojas 200 eiro par megavatstundu, kas ir par aptuveni astoņām reizēm vairāk nekā pirms krīzes.

“Brīdī, kad cenas pieaug, mājsaimniecību pirktspēja krīt. Šādā situācijā ir neiespējami izvairīties no recesijas. Tā secinājusi Anglijas banka, bet paredzams, ka līdzīgu prognozi izteiks arī eirozonas bankas. Arī Francijai, kas būtiski izmanto kodolenerģiju, nebūs iespējas izvairīties no recesijas. Tas, no kā Eiropai jāizvairās, – enerģijas nacionālisms, jo Putins kādā brīdī “aizgriezīs krānu”.

Ja Eiropas valstis nebūs solidāras tad Putinam būs viegli “nosaldēt” vienu valsti pēc otras, radot spiedienu uz Eiropu un Ukrainu. Tomēr šādu drūmu scenāriju ir iespējams novērst – ir jāmeklē jauni enerģijas piegādes avoti,” tā Džails.

Piemēram, jau pašlaik Vācijai ir negaidīti ātri izdevies aizstāt Krievijas gāzes importu ar sašķidrināto dabasgāzi no Nīderlandes un Lielbritānijas. Decembrī paredzēts, ka Vācijā darbu sāks pirmais no četriem sašķidrinātās gāzes termināļiem.

Neraugoties uz iepriekš iezīmēto drūmo situāciju, Eiropas industrijas ļoti ātri meklē iespējas, kā mainīt ražošanas procesu un aizstāt trūkstošos energoresursus. Tāpat tas ļauj arī optimizēt ražošanas nozaru darbību.

Elektrības ražošanā ogles uz laiku tiek atgrieztas dienaskārtībā, lai gan tās ir kaitīgas apkārtējai videi. Tāpat – atjaunīgās enerģijas loma Eiropā šogad varētu palielināties par 15%, mazinot atkarību no Krievijas gāzes.

“Aizstāt ir viens, bet otrs – solidaritāte. Starptautiskā Valūtas fonda modeļi parāda, ka, Eiropas valstīm daloties ar gāzi, ir iespējams mazināt problēmas saistībā ar gāzes trūkumu, it īpaši Centrāleiropas valstīs. Ņemot vērā, ka Eiropas valstis aktīvi strādā, lai uzlabotu starpvalstu sadarbību, palielinās iespēja nodrošināt gāzes plūsmu no Eiropas rietumiem, kur ir labāka pieeja sašķidrinātajai dabasgāzei, uz austrumiem. Jau tuvāko gadu laikā jaunie savienojumi praktiski pilnībā dzēsīs Krievijas gāzes embargo sekas,” uzskata Džails.

Arī mājsaimniecībām ir jāveic savi mājasdarbi. Taupība – tas būs galvenais nosacījums šajā ziemā. Piemēram, Japānā un Aļaskā jau tiek ieviesti enerģijas ierobežošanas pasākumi, gatavojoties iespējamajiem energoresursu pārrāvumiem. Ir skaidrs, ka ražošanas sektors viens “nepavilks” cīņu pret Putina izvērsto karu.

Taupības režīms varētu palīdzēt Eiropai vieglāk pārciest ziemas sarežģītāko posmu ar mazākiem zaudējumiem ekonomikai. Respektīvi – Eiropas Savienības ekonomikai recesijas smagākajā punktā būtu sarukums 2% no IKP (Centrāleiropā 6% no IKP), kas ir daudz mazāk, nekā bija finanšu krīzes laikā 2008. gadā.

“Pats svarīgākais faktors, kas jāatceras, – ekonomikas kritiens būs īslaicīgs. Tiklīdz to izdosies pārvarēt, recesija nebūs noturīga.

Ar katru nākamo ziemu Eiropas spējas to izturēt kļūs arvien lielākas, bet Rietumvalstu ekonomikām būs iespēja pierādīt savu noturību un elastību – šoreiz, cīnoties pret tīšu mēģinājumu sēt paniku un haosu Eiropā,” pauž apskatnieks.

“No otras puses ir Krievijas ekonomika, kam Eiropas kļūšana par energoefektīvu bloku dos kārtējo triecienu ekonomikai. Jau pašlaik sankcijas neļauj Krievijas ražošanas sektoram darboties pilnvērtīgi saņemt ražošanai nepieciešamos izejmateriālus. Turklāt – jau drīzumā Krievija zaudēs savu galveno eksporta sektoru un ienākumu avotu.

Eiropa var pārdzīvot šīs ziemas recesiju, kas atstās Krievijas ekonomiku vēl grūtākā situācijā,” raksta Džails.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu