Ar Putina svētību radītas shēmas ļauj Rietumu produktiem nonākt veikalu plauktos

Ar Putina svētību radītas shēmas ļauj Rietumu produktiem nonākt veikalu plauktos
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 13
Foto: Reuters / Scanpix

Lai arī Rietumvalstu zīmoli Krieviju lielākoties ir pametuši, likumdošana Krievijā ir ļāvusi sākt jaunu un plaukstošu biznesu. Tādējādi populāro zīmolu preces Krievijā atrod ceļu pie pircējiem, neraugoties uz sankcijām, vēsta “The Guardian”.

Aleksandrs Gorbunovs ir investors nekustamo īpašumu sfērā no Sibīrijas pilsētas Krasnojarskas. Viņš radis vienkāršu risinājumu, kā apiet sankcijas, un viss sācies pēc tam, kad Spānijas apģērbu gigants “Zara” slēdzis veikalus Krievijā.

“Ideja pārdot “Zara” produkciju radās manai sievai, kura ļoti vēlējās, lai šī zīmola preces atgrieztos Krievijā,” sacīja Gorbunovs, kurš augustā atklājis jaunu veikalu “Panika”, kas pārdod tikai “Zara” un “Zara Home” produktus.

Gorbunovs sacīja, ka viņam izdevās atrast kādu “Zara” preču tirgotāju Kazahstānā, kas par aptuveni 22 tūkstošiem eiro importēja kravu ar šī zīmola precēm. Uzņēmējs skaidro, ka uzcenojums šīm precēm būšot līdz 300 rubļiem (aptuveni 5 eiro).

“Tas viss ir oficiāli – paralēlais imports. Mēs nevēlamies pirkt visu. (..) Mums ir savs dizainers, kurš izvēlas, kādas preces iepirkt no pēdējām kolekcijām. Mūsu mērķis nav vienkārši aizpildīt veikalu ar “Zara” apģērbu,” skaidroja Gorbunovs.

Rietumvalstu uzņēmumi pamet Krievijas tirgu, lai protestētu pret tās brutālo un barbarisko karu Ukrainā, kā arī pasargātu savu reputāciju. Rietumvalstu zīmolu aiziešana no Krievijas tirgus ir nozīmīgāka plašākā mērogā, atgādinot parastajiem Krievijas iedzīvotājiem par to, ka sankcijas skars ne tikai Kremļa amatpersonas vai Centrālās bankas rezerves, bet arī viņus pašus.

Krievija, atbildot uz sankcijām un uzņēmumu aiziešanu no Krievijas, ir publicējusi garu sarakstu ar precēm no ārvalstu auto ražotājiem, tehnoloģiju kompānijām un patēriņa zīmoliem, kam ir atļauts īstenot tā saukto paralēlo importa mehānismu.

Respektīvi – tas ļauj Krievijas uzņēmumiem iegādāties preces no jebkura cita uzņēmuma, kas atrodas ārpus Krievijas, neprasot zīmola turētāja (šajā gadījumā “Zara”) atļauju.

Tas ir pavēris vārtus “pelēkajam importam” un cita veida mahinācijām, kas ļauj turpināt tirgoties ar Rietumos ražotajām precēm.

Tiek skaidrots, ka produkcija, kas nonāk Krievijas veikalu plauktos, sākotnēji tiek eksportēta uz valstīm, kas ir Maskavas vadītajā Eirāzijas Ekonomiskās savienības sastāvā un ar kurām Krievija uztur vienotu muitas savienību. Šīs valstis ir Armēnija, Baltkrievija, Kazahstāna un Kirgizstāna. Uzņēmēji Krievijā no šīm valstīm iegādājas Rietumu produktus, kas tālāk tiek pārdoti vietējā tirgū, Rietumu zīmoliem zaudējot jebkādu kontroli pār savu preču izplatīšanu un pārdošanu Krievijā.

Putins jau maija beigās paziņoja, ka krieviem būs iespēja importēt “luksusa preces, kas būs mazliet dārgākas nekā līdz šim”.

Vēl viens piemērs ir “re:store”, kas sevi dēvē par lielāko “Apple” produktu izplatītāju Krievijā. “Apple” par aiziešanu no Krievijas tirgus paziņoja marta sākumā, pārtraucot “iPhone” un klēpjdatoru piegādes uz agresorvalsti.

Tomēr Maskavā, Tveras ielā esošajā veikalā krājumos ir pietiekami gan “iPhone 13 Pro”, gan “Pro Max” telefonu – arī krāsās, kas tika izdoti īsi pēc “Apple” oficiālās aiziešanas no Krievijas. Šī veikala darbinieki norāda, ka “Apple iPhone 14” (ja tāds tiks izlaists septembrī) piegādes aizkavēsies un Krievijas iedzīvotāji pie šī tālruņa modeļa varēs tikt oktobrī.

Kompānijas pārstāvji neatbildēja uz jautājumiem, kā veikalam izdodas iegūt jaunākos “Apple” produktus, taču ir skaidrs – paralēlais imports.

“Instrukcijas telefoniem krievu valodā ir iegūstamas veikala mājaslapā,” teikts veikalā, piebilstot, ka telefoni vairs nav paredzēti Krievijas tirgum. Tomēr “re:store” ir apņēmības pilni turpināt pārdot “oriģinālos produktus, kas ražoti “Apple” uzraudzībā”.

“Mēs turpinām savu darbu, un varat būt pārliecināti, ka mūsu veikals ir vieta, kur ikviens ir laipni gaidīts,” teikts veikala paziņojumā.

Sociologs Grigorijs Judins norāda, ka Kremlis par visām varītēm cenšas radīt iespaidu, ka “Krievijas iedzīvotāja ikdienā nekas nav mainījies”. Tas ir ar mērķi apturēt cilvēkos vēlmi pamest valsti, kas ir īpaši izteikta kopš kara sākuma.

“Normalitātes sajūtu rada arī fakts, ka ir pieejami tie paši Rietumu produkti, pie kā viņi ir tik ļoti pieraduši. Paralēlais imports rada iespaidu, ka karš (Krievijā saukts par “speciālo militāro operāciju”) vispār nav mainījis iedzīvotāju dzīvi.

Putins nevēlas, lai krievi mainītu savus paradumus kara dēļ, bet lai viņi turpinātu dzīvot tāpat kā līdz šim. Rietumvalstu patēriņa produkti var likties nenozīmīgi, taču Krievijas iedzīvotāju dzīvē tie spēlē milzīgu lomu,” pauž Judins.

Putina sabiedrotais Vladislavs Surkovs sacīja, ka viņu vispār neietekmē Rietumu sankcijas, jo viņš joprojām var piekļūt un klausīties repera Tupaka Šakura skaņdarbus, kā arī lasīt Rietumu rakstnieku daiļradi. Bagātākie Krievijas iedzīvotāji to pašu var teikt arī par saviem “Mercedes” un BMW markas automobiļiem, kas kļuvuši dārgāki.

Ararats Mardojans ir Maskavā bāzētās auto tirdzniecības kompānijas “Auto Dealer University” īpašnieks, un viņam kopš kara sākuma ir izdevies ievest valstī vairākus desmitus luksusa automobiļu. Piegādes ceļi ir dažādi – sākot ar Dubaiju Apvienotajos Emirātos, beidzot ar Indiju, Ķīnu un Dienvidameriku. Automobiļi tiek piegādāti Krievijai draudzīgajām valstīm, no kurienes vēlāk tiek ievesti Krievijā.

“Tas ir labāks veids, kā apiet nedraudzīgās valstis – kā Baltiju vai Gruziju,” teica Mardojans.

“Pieprasījums pēc Rietumvalstu mašīnām ir, un tas ir milzīgs. Es to nesauktu par paralēlo importu. Īstā importa vienkārši nav, tāpēc šis “paralēlais” ir vienīgais imports, kas mums palicis,” saka uzņēmējs un piebilst, ka Krievijas iedzīvotāji labprāt iegādājas “Mercedes”, BMW un “Range Rover” marku automobiļus.

“Pieprasījums pēc luksusa auto ir īpaši liels. Mašīnas tagad maksā vismaz 100 000 dolāru. Cenas ir kāpušas par vismaz 20%,” tā Mardojans.

Jaunā politika būtiski maina Krievijas tirgu, radot riskus uzņēmumiem, kas nav pametuši valsti. Ņikita iepriekš strādāja lielā e-komercijas uzņēmumā, kas importē kosmētiku no Korejas. Dienvidkorejā ražotās sejas maskas un krēmi joprojām ir nopērkami lielākajos veikalos.

“Ja Krievijā nebūtu legalizēts paralēlais imports, tad pārdot šādas preces nebūtu legāli. Taču tā ir milzīga iespēja, jo šīs kompānijas (zīmola turētājas) vairs nepiedāvā piegādes uz Krieviju,” stāsta Ņikita.

Viņš ir organizējis importu caur Kirgizstānu, kas ļauj produktiem nonākt Krievijas vadītajā muitas savienībā. Pēc tam, kad produkti nonāk Biškekā (kur formāli ir paredzēti vietējam tirgum), tie tiek sakrauti mašīnās un vesti uz Krieviju. Vidēji šāda eksporta ceļš ilgst līdz sešām dienām.

Viņš skaidro, ka lielākās Krievijas e-komercijas platformas rada līdzīgus piegādes ceļus, kas ļauj apmierināt Krievijas iedzīvotāju pieprasījumu pēc Rietumvalstu precēm.

Pelēkais imports ir veicinājis tirdzniecību arī ziņapmaiņas platformās, piemēram, “Telegram”. Šeit tirgotāji piedāvā luksusa produktus un elektroniku, kā arī palīdz veikt sarežģītas finanšu transakcijas, piemēram, pārvietot naudu starp Krieviju un ASV, par to saņemot 5% komisijas maksu.

Nurbeks no Kirgizstānas Krievijā ievedis simtiem “Apple” produktu, kas vēlāk tiek pārdoti “Telegram”.

“Es esmu uzpircis vairāk nekā 300 “aifonus” un 100 “makbukus”. Tos iegādājos Biškekā, un pēc tam vedu uz Maskavu, izmantojot kurjerus. Zinu draugus, kuri dara to pašu Kazahstānā, Uzbekistānā un citās postpadomju valstīs. Man pāri paliek 5% no pārdošanas, līdz ar to pelnu ļoti labu naudu. Tas ir daudz izdevīgāk, nekā strādāt celtniecībā vai būt par taksistu,” tā Nurbeks.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu