Kad algoritmi grauj biznesu jeb pārmaiņas "Instagram" sanikno mazos uzņēmējus

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters / Scanpix

Pasaulē viss mainās, un tas attiecas ne tikai uz ikdienišķām lietām, bet arī uz biznesu un tehnoloģijām. Tā, piemēram, platformā “Instagram” daudzi mazie uzņēmēji bija izveidojuši savu tirdzniecības vietu, taču tagad ar to ir zināmas problēmas, vēsta CNN.

Zaudējot darbu pandēmijas sākumā, Ketlīna Tokara nolēma pārdot daļu no savām mēbelēm un mājas piederumiem, izmantojot sociālo tīklu “Instagram”.

“Viss izdevās daudz ātrāk, nekā es gaidīju,” sacīja Tokara, kuras izveidotais konts kopš 2020. gada septembra ir piesaistījis vairāk nekā 6000 sekotāju. Tāpat viņa pievērsusies arī apģērbu pārdošanai. Lai arī viņas sekotāju skaits nav liels, 30 gadus vecajai sievietei, kas dzīvo Ņujorkā, tirdzniecība “Instagram” ļāva pilnībā nodrošināt ienākumus dzīvošanai.

Tomēr pēdējā laikā Tokara pamanījusi, ka viņas ieraksti vairs nesasniedz tik daudz sekotāju un klientu kā agrāk, līdz ar to preces tiek pārdotas lēnāk, nekā ierasts. Viņa spriež, ka pie vainas ir pārmaiņas “Instagram” platformā.

Tokara nav vienīgā – sociālais tīkls “Instagram” kā prioritāti ir noteicis video un rekomendētos ierakstus, tādējādi cenšoties konkurēt ar “TikTok”. Mazie uzņēmēji, kuru darbības modelis bija balstīts tieši uz “Instagram” platformu, tagad saskaras ar daudz lielākām problēmām, cenšoties sasniegt vairāk sekotāju. Tāpat ar katru ierakstu samazinās arī interakciju skaits.

Daudzi mazie uzņēmēji ir izveidojuši petīciju portālā “Change.org”, aicinot “Instagram” “atkal kļūt par “Instagram”,” un šai petīcijai ir izdevies sasniegt vairāk nekā 300 000 parakstu. Citi ir satraukti par to, ka “Instagram” algoritmi ignorē atsevišķu formātu ierakstus un īsstāstus.

“Man joprojām ir sava klientu bāze, taču “Instagram” mainās un es vairs nevaru paļauties, ka šī platforma man ļaus arī turpmāk uzturēt biznesu. Vairāk nekā 98% no mana biznesa ienākumiem ir tieši no “Instagram”,” stāsta “Xtabay Vintage” konta īpašniece Liza Grosa, kura pārdod senatnīga stila apģērbu. Ņemot vērā, ka viņai pandēmijas sākumā savs fiziskais veikals bija jāslēdz, Grosas uzņēmums tiešā veidā ir atkarīgs no “Instagram”.

“Instagram” lietotāji pārmet sociālajam tīklam, ka platforma, kas sākotnēji darbojās kā foto dalīšanās serviss, tagad cenšas pilnībā transformēties un kļūt par videoplatformu, tādējādi ignorējot tos lietotājus, kas “Instagram” darbojas jau gadiem ilgi.

Tāpat ir sūdzības par to, ka tā vietā, lai redzētu draugu ierakstus, “Instagram” piedāvā ieteiktos ierakstus un reklāmas, kas lietotāju visbiežāk nemaz neinteresē.

Jūlijā pret pārmaiņām “Instagram” iestājās arī sociālo tīklu “smagsvari”, kā Kailija Dženere un Kima Kardašiana. Pēc viņu paustās neapmierinātības “Instagram” solīja, ka uz laiku tiks atcelti jaunie atjauninājumi. Tāpat tika solīts, ka lietotāji redzēs vairāk draugu saturu, bet mazāk ieteiktos ierakstus, solot uzlabot algoritmus, kas paredz to, ko cilvēki vēlas redzēt. Tomēr “Instagram” vadītājs Adams Moseri licis noprast, ka nākotnē “Instagram” ieteiktie ieraksti un video būs lietotnes centrālais elements.

“Mēs saprotam, ka pārmaiņas lietotnē vajadzētu uzlabot, tāpēc ticam, ka “Instagram” vajag laiku, lai uzlabotu jaunās funkcijas,” norādīja “Meta” pārstāve “Instagram” jautājumos Anne Jeha.

Moseri iepriekš uzsvēris, ka palielināt ieteiktā satura rādīšanu “Instagram” laika joslā ir nepieciešams, lai satura veidotāji varētu atrast ko jaunu, kam viņi neseko. Mazo uzņēmumu vadītāji uzsver, ka viņiem daudz svarīgāk ir tas, lai tiktu nodrošināts, ka viņu ieraksti sasniedz tos cilvēkus, kam tas ir domāts.

“Six Vintage Rugs” īpašniece Liza Sikindžera norāda, ka viņas biznesa izaugsme ir ievērojami samazinājusies pēc tam, kad “Instagram” ieviesa pārmaiņas algoritmos, kas paredz kā prioritāti noteikt video un rekomendēto saturu.

“Man ir bijuši gadījumi, kad cilvēki raksta, un jautā – kas noticis, jo viņi vairs neredz manu publicēto saturu.

Tāpēc arī rodas iespaids, ka es vairs neesmu aktīva “Instagram”, lai gan katru dienu publicēju vairākus ierakstus. Man ir 166 000 sekotāju, no kuriem tikai niecīga daļiņa redz šos ierakstus, jo pārējiem tie vienkārši netiek rādīti,” pauž Grosa.

Noteikt precīzi, kādēļ ierakstu sniegums krītas, ir izaicinoši. “Instagram” saviem lietotājiem piedāvā statistikas rīkus, kas ļauj izprast, kurš ieraksts darbojas veiksmīgāk, to vidū sniedzot ieskatu par to, cik lietotājus izdevies sasniegt un cik lietotāji ir reaģējuši uz ierakstu.

Sikindžera norāda, ka pēdējā laikā viņas ierakstus redz vien 5% sekotāju.

“Kā satura radītāja es esmu ieguldījusi daudz laika šajā platformā. Man nav informācijas, vai mani ieraksti kādam parādās kā ieteiktais saturs. Es nepublicēju daudz video, tāpēc mana profila izaugsme ir faktiski apstājusies,” saka Sikindžera, kuras uzņēmuma “Instagram” profilam ir ap 42 000 sekotāju.

Daudzi mazo uzņēmumu īpašnieki ir dusmīgi, jo platforma fokusējas uz video. Tieši tāpēc, lai būtu lielāka iespējamība būt pamanītam, ir nepieciešams publicēt video rullīšus (Reels), kas visbiežāk nav tas formāts, kādā parādīt savus produktus.

“Es nesāku šo biznesu, lai būtu izklaidētāja. Video veidošana ir laikietilpīgs darbs. Es savā darba laikā jau tā meklēju preces, tās fotografēju, tīru, piegādāju un daru daudz ko citu – tas jau ir pilna laika darbs,” pauž Tokara.

Protams, ka profili var maksāt par satura izcelšanu kā sponsorēto ierakstu. Mazie uzņēmēji pauž, ka šis ir vienīgais veids, kā ar fotogrāfijām sasniegt vairāk auditorijas, jo “pretējā gadījumā organiski sasniegt citus profilus vairs nav reāli”.

Grosai, kurai vairākus gadus ir veiksmīgi izdevies audzēt sekotāju skaitu, maksāšana par to, ka auditorija redz viņas ierakstus, šķiet negodīga. “Kas labs ir tajā, ja tu nevari parādīt savus ierakstus cilvēkiem, kuri vēlētos šos ierakstus redzēt?” viņa jautā.

Bizness un e-komercija ir viena no “Instagram” nākotnes izaugsmes stratēģijām, tāpēc lietotnē darbojas arī sava veida e-veikals. “Instagram” aicina uzņēmumus aktīvāk izmantot visas lietotnes funkcijas – īsstāstus, tiešraides, video rullīšus un parastos foto ierakstus, lai lietotāji var mijiedarboties ar dažāda formāta saturu. Tāpat tiek piedāvāti arī kursi, kuros tiek stāstīts par veidiem, kā labāk sasniegt lietotājus “Meta” platformās.

Problēma ir tajā, ka pamest “Instagram” ir ļoti sarežģīts lēmums gan lietotājiem, gan uzņēmumiem. Tomēr daži kompāniju īpašnieki apsver domu paplašināt savu darbību uz citām platformām. Tokara pauž, ka viņa aktīvāk ir sākusi pārdot preces caur “Depop” un “Etsy”, un tāpēc viņai pagaidām ir “jācīnās par ienākumiem”. Tikmēr Sikindžera sasniedz regulāros klientus, izmantojot e-pasta starpniecību.

Ir skaidrs, ka sasniegt “Instagram” auditoriju citās platformās nebūs viegls uzdevums, jo citviet ir papildus jāmaksā, kā arī privātuma politika ir daudz sarežģītāka nekā “Instagram”.

“Es nezinu, kur vēl es varētu sasniegt cilvēkus. Jā, es varētu rakstīt “tviterī”. Tomēr “Instagram” vienmēr ir bijis tā platforma, kur galvenais ir fotoattēls, un zaudēt šo platformu būtu ļoti sāpīgi. Mans bizness šodien nebūtu tas, par ko tas ir kļuvis, pateicoties “Instagram”. Gribētos, lai sociālā tīkla veidotāji to saprastu, taču man nav pārliecības, vai tiešām viņi to apzinās,” tā Sikindžera.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu