SPRK: "Latvijas gāzes" tarifu iespējams mainīt biežāk nekā divas reizes gadā

TVNET/LETA
SPRK: "Latvijas gāzes" tarifu iespējams mainīt biežāk nekā divas reizes gadā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" logo.
Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" logo. Foto: Ieva Lūka/LETA

Lai gan šobrīd spēkā esošā tarifu piemērošanas kārtība, kas noteikta ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu, paredz tarifu vērtību pārskatīšanu saistītajiem lietotājiem divas reizes gadā, tomēr pastāv iespēja AS "Latvijas gāze" tarifu mainīt biežāk nekā divas reizes gadā, skaidro SPRK pārstāvji.

Šobrīd spēkā esošā tarifu piemērošanas kārtība, kas noteikta ar SPRK lēmumu, paredz tarifu vērtību pārskatīšanu saistītajiem lietotājiem divas reizes gadā. Tomēr tas neierobežo AS "Latvijas gāzes" tiesības vērsties SPRK ar iesniegumu par tarifu maiņu, kuru SPRK izskatīs likumā noteiktajos termiņos.

Vienlaikus regulatorā uzsver, ka saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" tarifiem ir jābūt tādiem, kas sedz ekonomiski pamatotas izmaksas un nodrošina sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti. 

Jautāti, vai no likuma viedokļa ir pieļaujami izņēmuma gadījumi, ka "Latvijas gāze" tarifus pārskata biežāk nekā divas reizes gadā, SPRK pārstāvji , ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tarifu lēmumu "Latvijas gāze" uzdots savlaicīgi informēt lietotājus par dabasgāzes tirdzniecības cenām un tām atbilstošajiem dabasgāzes tarifiem norēķinos par dabasgāzi - reizi pusgadā, līdz pusgada pēdējā mēneša 10.datumam.

Attiecīgi lēmums neparedz tarifu vērtības saistītajiem lietotājiem mainīt biežāk kā divas reizes gadā.

Savukārt, ja ir objektīva nepieciešamība noteikt jaunas tarifu vērtības, ir divas iespējas - pamatojoties uz "Latvijas gāzes" iesniegtu jaunu tarifu projektu, pieņemt jaunu lēmumu par "Latvijas gāzes" tarifu apstiprināšanu un atcelt spēkā esošo lēmumu, vai arī, pamatojoties uz "Latvijas gāzes" iesniegumu, grozīt SPRK lēmumu, paredzot atšķirīgu tarifu piemērošanas kārtību, piemēram, noteikt tarifus biežāk nekā divas reizes gadā.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" grasās šoruden vēlreiz celt gāzes tarifu, jo ir būtiski kāpušas cenas, par kurām tā tiek iepirkta, iepriekš pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. "Tāpēc pēdējās nedēļas laikā tirgū notiek ļoti lielas aktivitātes no dažādiem piegādātājiem, kuriem ir līgumi par piegādēm, sākot no oktobra, bet kuri nevarēs augstās cenas dēļ iegādāties. Tāpēc viņi meklē partnerus, kā šis kravas sadalīt," skaidroja Kalvītis.

Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus. No jūlija spēkā stājušies tarifi esot rēķināti pie krietni zemākas gāzes cenas.

"Mēs, protams, nevaram tirgot gāzi par 107 eiro, ja šobrīd tirgū tā maksā 230 eiro. Mēs šo jautājumu kopīgi ar regulatoru skatīsimies. Patlaban veicam aprēķinus, kādā veidā ir iespējams sabalansēt šo starpību starp gāzes cenām," stāstīja uzņēmuma vadītājs.

Uz TV3 jautājumu, vai pastāv normatīvais regulējums, kas paredz kādas izmaiņas arī papildus līdz šim noteiktajam, ka tarifi mainījās divreiz gadā, Kalvītis atbildēja, ka "likums to atļauj".

Vienlaikus "Latvijas gāzes" vadītājs aizstāv plānus šoruden atcelt mājsaimniecību klientiem izlīdzinātā maksājuma iespējas.

"Šinī situācijā, pie tik milzīgām cenu svārstībām, faktiskais maksājums ir daudz labāks iedzīvotājiem nekā izlīdzinātais," apgalvoja Kalvītis. Uz "TV3 Ziņu" iebildi, ka rēķini taču būs augstāki, "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs atbildēja apstiprinoši, tomēr uzsvēra, ka, saglabājot izlīdzināto maksājumu, varēs rasties situācija, kad klients pie nākamā pārrēķina konstatē milzīgu sadārdzinājumu, ar kuru nebūs rēķinājies.

Vienlaikus gan Kalvītis atzina - ja valdība normatīvā līmenī nostiprinās, ka izlīdzinātā maksājuma iespēja jāsaglabā, "Latvijas gāze" to neapstrīdēšot.

Uzņēmuma šefs arī atkārtoja iepriekš publiski pausto, ka viņam nav skaidrs valdības lēmums par noteikta gāzes apjoma rezervēšanu mājsaimniecībām un nepieļaušanu, ka tas tiek izmantots citiem mērķiem.

"Mēs šobrīd juridiski vērtējam šo situāciju, un, protams, konsultējamies, kā šo situāciju risināt kopā ar Ekonomikas ministriju (EM). Mēs nesaprotam jēdzienu "rezervācija". Nav tāda jēdziena. Pie tam tā ir pat ne mūsu, bet mūsu klientu mantas rezervācija. To nevar nekā savādāk saprast - tā ir kaut kāda veida nacionalizācija," intervijā TV3 sacīja Kalvītis.

Kā ziņots, "Latvijas gāze" ceturtdien paziņojumā biržai "Nasdaq Riga apgalvoja, ka tai piederošais gāzes krājumu apmērs Inčukalnā ir 0,2946 teravatstundas (TWh). Ar tādu daudzumu nepietiekot mājsaimniecību nodrošināšanai ziemā, līdz ar to "Latvijas gāze" atkārtoti uzsver, ka tā nespēj izpildīt Enerģētikas likumā noteikto par konkrētām rezervēm, kam 31.augustā bija jāsasniedz 1,15 TWh.

Vienlaikus, neskatoties uz minēto "Latvijas gāzei" piederošo gāzes krājumu apmēru Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un ierobežotajām dabasgāzes piegādes iespējām, kompānija kā publiskais tirgotājs turpina darbu pie risinājumiem par saistīto lietotāju nodrošināšanu ar gāzapgādi 2022./2023.gada apkures sezonai.

Tāpat ziņots, ka dabasgāzes apmērs saistīto lietotāju apgādei apkures sezonā veido 1,15 TWh, tādējādi ar valdības lēmumu "Latvijas gāzei" ir uzlikts pienākums līdz 30.septembrim minēto dabasgāzes apmēru uzglabāt Inčukalna krātuvē. Savukārt no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim uz katra mēneša pirmo datumu krātuvē jābūt vismaz tādam dabasgāzes apmēram, kas atbilst starpībai starp 1,15 TWh un saistītajiem lietotājiem faktiski piegādāto apmēru no 2022.gada 1.oktobra līdz iepriekšējā mēneša pēdējam datumam. Publiskajam tirgotājam nav tiesību šos krājumus nodot citiem sistēmas lietotājiem.

Ekonomikas ministrija iepriekš izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka uz "Latvijas gāzes" vārda Inčukalna gāzes krātuvē tiek glabāta dabasgāze lielākā apmērā nekā nepieciešams mājsaimniecību nodrošināšanai.

Arī vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apliecināja, ka "Latvijas gāzes" dabasgāzes krājumu apmērs ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Pretēji "Latvijas gāzes" apgalvojumiem, ka kompānijai piederošās dabasgāzes apmērs Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir mazāks, nekā valdības rezervētās 1,15 TWh, "Conexus" norāda, ka "Latvijas gāzes" dabasgāzes krājumu apmērs patlaban ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

"Conexus" gan piebilst, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē glabātās gāzes īpašumtiesību jautājumi ir sistēmas lietotāju kompetencē, un "Conexus" ir pienākums nodrošināt ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru "Conexus" ir saņēmis no sistēmas lietotājiem, un nav tiesīgs to izpaust.

"Latvijas gāzes" ielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu