Augstākā tiesa (AT) atstājis spēkā Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmumu aizliegt SIA "Plesko Real Estate" piešķirt tiesības SIA "Rimi Latvia" izmantot mazumtirdzniecības telpas iepirkšanās centrā "Domina Shopping", aģentūra LETA šonedēļ noskaidroja tiesā.
KP 2017.gadā konstatēja, ka "Rimi" ienākšana iepirkšanās centrā "Domina Shopping" telpās, kur pirms tam darbojās AS "Prisma Latvija", palielinātu un nostiprinātu "Rimi" tirgus varu un vadošo stāvokli gan multifunkcionālo iepirkšanās centru segmentā, gan ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības konkrētajā tirgū. Vienlaikus darījums palielinātu "Rimi" tirgus varu iepirkumu tirgū Latvijā, no piegādātājiem iegūstot vēl izdevīgākus nosacījumus nekā konkurenti. Tāpat KP secināja, ka darījums vēl vairāk samazinātu konkurentu iespējas ilgtermiņā izdarīt efektīvu konkurences spiedienu un līdz ar to arī patērētāju izvēles iespējas.
Ņemot vērā būtisko konkurences samazinājumu darījuma izvērtēšanas laikā identificētajos tirgos, KP nolēma aizliegt darījumu.
Kā darījumā ietekmētais tirgus tika noteikti ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikali, kuru tirdzniecības telpas platība ir virs 600 kvadrātmetriem (m2) un kas savās telpās spēj nodrošināt vismaz 6000 sortimenta vienību mēnesī. Darījuma izvērtēšanas laikā KP vadījās pēc Eiropas prakses ģeogrāfiskā tirgus noteikšanā, to nosakot 13 minūšu ilga brauciena attālumā ap "Domina"Shopping". Tirgus daļu noteikšanai konkrētajā tirgū tika iekļauti 62 ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikali, tajā skaitā veikali, kas atrodas multifunkcionālajos iepirkšanās centros.
"Rimi" tolaik atradās septiņos no desmit multifunkcionālajiem iepirkšanās centriem konkrētajā tirgū. Lai arī SIA "Maxima Latvija" ir uzskatāms par tuvāko "Rimi" konkurentu, apvienošanās darījuma izvērtēšanas laikā uzņēmumam konkrētajā tirgū bija ievērojami mazāka tirgus daļa nekā "Rimi".
"Plesko Real Estate" KP lēmumu pārsūdzēja tiesā. Administratīvā apgabaltiesa šī gada 10.martā noraidīja uzņēmuma pieteikumu. Uzņēmums iesniedza kasācijas sūdzību AT, norādot, ka Administratīvā apgabaltiesa nav pārbaudījusi, vai pārsūdzētajā lēmumā metodoloģiski pareizi definēts konkrētais tirgus, kas ļāvis izdarīt secinājumus par negatīvi ietekmēto konkurenci tirgū.
AT 30.augustā nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to lēmums stājies spēkā.
AT vērtējusi arī Eiropas Komisijas praksi un apstiprina, ka KP nav ierobežota konkrētas metodoloģijas un pieejas izvēlē, definējot konkrētās preces tirgu. Savukārt attiecībā uz konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definēšanu AT savā lēmumā secina, ka "kasācijas sūdzībā nav juridiski nozīmīgu argumentu, kas liktu šaubīties par sprieduma, ar kuru izohrona metodes piemērošana atzīta par pareizu, tiesiskumu."
Tādējādi kasācijas sūdzībā uzņēmuma norādītie apsvērumi neradot šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu, kas kalpojis par pamatu atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
KP Juridiskā departamenta Galvenā juriskonsulte tiesvedībās Ieva Lapiņa uzsver, ka AT lēmums ir būtisks divos aspektos.
Pirmkārt, AT, vērtējot Eiropas Komisijas praksi, ir atzinis, ka konkrētā tirgus definēšanā pielietojamās ekonomiskās metodes ir atkarīgas no konkrētās lietas individuālajiem apstākļiem, datu pieejamības un situācijas specifikas. Savukārt tirgus dalībniekam, argumentējot par KP izmantotās metodoloģijas un ekonomiskās analīzes vai izmantoto datu interpretācijas nepiemērotību konkrētā gadījumā, tas ir īpaši jāpamato un jānorāda, kādēļ derīga ir tieši tirgus dalībnieka pieeja, bet KP izvēlētā metodoloģija konkrētā tirgus definēšanā ir nederīga un nevarēja novest pie ticama rezultāta.
Otrkārt, lai arī iestādei ir pierādīšanas pienākums adresātam nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas gadījumā, AT lēmumā izdarītie secinājumi apstiprina tirgus dalībnieka godprātīgas līdzdarbības pienākumu lietas izpētes laikā, savlaicīgi iesniedzot iestādei pilnīgu tās rīcībā esošo informāciju un pierādījumus, tai skaitā ekonomiskās analīzes veikšanai nepieciešamos datus.
