C, 29.09.2022.

Naudas rezerves nav neizmērojamas jeb kāda ir situācija Krievijas ekonomikā

TVNET | FINANCENET
Naudas rezerves nav neizmērojamas jeb kāda ir situācija Krievijas ekonomikā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Foto: AFP / Scanpix

Neraugoties uz Rietumvalstu sankcijām, Krievija pašlaik, kā izskatās, turas labi. Tomēr arvien vairāk analītiķu brīdina, ka Maskavas naudas rezerves nav neizmērojamas un tās tuvojas beigām, ziņo “Deutsche Welle”.

Pavasarī tika prognozēts, ka pēc bezprecedenta sankciju ieviešanas Krievijas ekonomiku gaida teju neizbēgams sabrukums. Tomēr pagājušajā nedēļā Krievijas statistikas birojs “Rosstat” paziņoja, ka pirmajā pusgadā Krievijas IKP kritums bija vien 0,4%.

Iemesli tam vienkārši – investīciju plūsma ir daļēji atguvusies, rubļa vērtība arī šķietami atguvusies un stabilizējusies. Arī inflācijas ietekme jūtama mazāk. Tas viss, protams, atsaucoties uz oficiālajiem datiem. Šonedēļ kāda augsta Krievijas valdības amatpersona paziņoja, ka šogad Krievijas IKP kritums būs 3% no IKP. Kas notiek?

Kā jau varēja gaidīt, Krievijas budžets turpina pildīties, pateicoties naftas un gāzes ieņēmumiem no Eiropas Savienības. Valstij piederošais enerģētikas gigants “Gazprom” paziņoja, ka pirmajā pusgadā tas guvis 41,4 miljardu eiro lielu peļņu. Turklāt – par 30% kāpusi “Gazprom” akciju vērtība.

“Pat ja arī Krievijas ekonomika ir sliktākā stāvoklī nekā pirms sešiem mēnešiem, ar to nav pietiekami, lai apturētu [Krievijas diktatora Vladimira] Putina vēlmi finansēt kara mašīnu,”

sacīja Madrides Biznesa skolas profesors Maksims Mironovs.

Tomēr šaubu nav – Rietumvalstu sankcijas ir sākušas “kost”. Augustā Jēlas universitātes pētījumā noskaidrots, ka importa apjoms uz Krieviju ir ievērojami sarucis, tāpat arī ražotājiem ir arvien grūtāk tikt pie dažādām komponentēm, piemēram, pusvadītājiem un citām tehnoloģiskām daļām. Krievijas pozīcija kā resursu eksportētājai ir ievērojami sašķobījusies, un Maskava ir spiesta arvien vairāk naftas un gāzes pārdot Āzijas valstīm. Turklāt – nereti pat par zemāku cenu, nekā ir pašizmaksa.

Ekonomikas sabrukums vēlāk, ne tagad

Viens no Jēlas universitātes pētījuma līdzautoriem, profesors Džefrijs Sonenfelds “Times Radio” sacīja, ka Krievijas ekonomika “ar lielām grūtībām turpinās dzīvot aptuveni divus gadus”. Tas ar nosacījumu, ja Rietumvalstis saglabās sankcijas. Citi tirdzniecības eksperti uzskata, ka Krievijas ekonomikas sabrukums nav gaidāms tuvāko gadu laikā.

“Ilgtermiņā Krievija būs nekas vairāk kā gāzes uzpildes stacija Ķīnai. Bet es neuzskatu, ka tāpēc Krievijas ekonomika tuvāko divu gadu laikā sabruks,”

norādīja Vācijas Ķīles Pasaules ekonomikas institūta eksperts Rolfs Langhamers.

Viņš norādīja, ka Krievija jau ilgus gadus ir gatavojusies karam un līdz ar to – ir gatavojusies arī iespējamai pretdarbībai no Rietumiem. Krievija jau kopš 2014. gada, kad okupēja Krimu un sāka konfliktu Ukrainas austrumos, pārvirzīja līdzekļus kara vajadzībām.

Langhamers norādīja, ka Vācija vien Krievijai 2022. gada pirmajā pusgadā samaksāja ap 20 miljardiem eiro par enerģijas importu – tas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš šajā periodā. Neraugoties uz to, ka saņemtās enerģijas apjoms samazinās, Vācija tāpat maksā Krievijai aptuveni trīs miljardus eiro mēnesī.

Tomēr, neraugoties uz relatīvi mierīgo situāciju ekonomikā, Kremlis vairs nepublicē datus par ekonomiku. To pārtrauca darīt, kad sākās karš Ukrainā.

Putins dedzina rezerves

Tiek norādīts, ka pirmajos kara mēnešos Krievijai lieti būtu noderējušas 600 miljardu dolāru vērtās ārvalstu valūtu rezerves. Tomēr tagad Krievija jau iztērējusi 80 miljardus dolāru, kamēr lielākā daļa rezervju nav pieejamas, jo tās iesaldētas Rietumvalstu sankciju dēļ.

Redingas universitātes asociētais profesors ekonomikā Aleksandrs Mihailovs uzskata, ka Putins pagaidām var izmantot valsts rezerves, taču tad, kad Rietumvalstis pilnībā pārtrauks izmantot Krievijas energoresursus, tad gan Krievija var saskarties ar naudas trūkumu. Līdz tam brīdim, visticamāk, vēl jāgaida divi trīs gadi.

“Ja Putina opcijas kļūs ierobežotas, Krievija var sākt drukāt naudu, lai segtu pieaugošās militārās izmaksas. Tas gan būtu trakums, kas radītu milzīgu rubļa vērtības kritumu, hiperinflāciju un neapmierinātību sabiedrībā,”

teica Mihailovs. Profesors gan norāda, ka Krievijas iedzīvotāji ir pieraduši pie dažādām grūtībām komunisma ēras laikos un deviņdesmitajos – pēc PSRS sabrukuma. Līdz ar to cerības, ka sabiedrība sacelsies pret Putinu, ir niecīga.

“Rietumos, kad inflācija sasniedz 10% atzīmi, cilvēki ir ļoti nobijušies un pieprasa, lai politiķi kaut ko darītu. Krievijas sabiedrībā tas tā nenotiek, tāpēc Putinam ir ļoti plašas manevra iespējas. Pat ja arī dzīves standarti kritīsies par 20-30%, tāpat Putinam nebūs nekādas lielas pretestības,” sacīja Mihailovs.

Sekundārās sankcijas – Putina tālāka izolēšana

Daudzas valstis Āzijā, Latīņamerikā un Āfrikā pret Krieviju nav notikušas sankcijas. Arī Ķīna negrasās noteikt sankcijas pret Krieviju. Piemēram, šī valsts slepeni pārdod Krievijas gāzi Eiropai. Protams, ka ar visai “dāsnu” uzcenojumu.

Rietumos pašlaik pieaug spiediens, ka būtu nepieciešams ieviest sekundārās sankcijas. Respektīvi – tās būtu nosakāmas pret cilvēkiem un uzņēmumiem, ja tie sadarbojas ar Krieviju. Šāda veida sankcijas tika izmantotas pret Irānu, kas ļāva ierobežot šīs valsts naftas eksportu un kodolambīcijas.

“Ķīna ir galvenā valsts, kas ignorē Rietumu sankcijas, Turcija un Indija tam seko. Ja arī Ķīnai nāktos ciest no sekundārajām sankcijām par Putina atbalstīšanu, tad, iespējams, sankcijas kļūtu daudz efektīvākas,” spriež Langhamers.

Vašingtona iepriekš paudusi, ka sekundārās sankcijas ir kā opcija, taču eksperti aicina ievērot piesardzību un pacietību, jo šādu sankciju gadījumā pieprasījums pēc naftas un gāzes strauji kāptu un līdz ar tām – arī cenas, kas jau tā ir milzīgas.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu