Lai arī cik ļoti mums gribētos pastiept vasaru garumā, neļaujot košajam zaļumam iekrāsoties rudenīgos toņos, ir nepielūdzami pietuvojies lapkritis. Gaišie vakari satumst, roka sniedzas pēc pleda un vilnas zeķēm, bet prātā jau tiek lēsts, kādi cipari figurēs rēķinos par apkuri un elektroenerģiju. Lai auksto sezonu sagaidītu godam, izvairoties no nevēlamiem pārsteigumiem, ir laiks rīkoties aktīvi: padomāt par mājokļa energoefektivitāti un mainīt dažu labu iesīkstējušu paradumu.
Apdomīgi saimniekojot, ir iespējams lielā mērā samazināt resursu patēriņu un līdz ar to arī komunālo pakalpojumu izmaksas. Protams, ja vien ir apņēmība to darīt, jo te īsti vietā ir latviešu teiciens: "Katrs pats ir savas laimes kalējs."
Saules enerģijas izmantošana
Eiropas Savienības jaunie būvnormatīvi nosaka, ka no 2021. gada visām jaunajām ēkām jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām un jāatbilst A apkures klasei.
Elektroenerģijas taupīšana nav vienīgais risinājums, vienmēr paliek iespēja daļu elektrības saražot pašam.
Privātmāju gadījumā viena no labākajām opcijām ir saules paneļi, kas kļūst aizvien pieejamāki. Jau šobrīd Latvijā ir pieejamas vairākas valsts atbalsta programmas.
2022. gada 8. martā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā, vienlaikus piešķirot papildu finansējumu 3,27 miljonu eiro apmērā. Privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā atbalsts ir paredzēts dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu, tostarp arī saules paneļu, uzstādīšanai.
“Altum” apkopotie dati liecina, ka sasniedzamais efekts, ja projekts tiek īstenots kvalitatīvi, ir būtisks. Tā, piemēram, privātmājās, kuras energoefektivitātes projektus īstenoja pagājušā gada pilotprogrammā, apkures ietaupījums bija robežās no 26% līdz 70%, savukārt ēkas energoefektivitāte tika palielināta par vienu vai divām klasēm. Visbiežāk māju īpašnieki veikuši būvdarbus dzīvojamās mājas norobežojošajās konstrukcijās, tas ir, logu nomaiņu, ārsienu siltināšanu, bēniņu siltināšanu, apkures veida nomaiņu, ūdens sildīšanas iekārtas nomaiņu un rekuperācijas sistēmas uzstādīšanu.
Mājas pagalmā labs risinājums ir gaismekļi ar kustību sensoriem, kas tumšajā diennakts laikā iedegas, vien pamanot cilvēka stāvu, vai arī dārza preču veikalos plašā klāstā pieejamās dārza lampas ar miniatūru saules paneli. Tās saulainās dienās spēj uzkrāt gana daudz enerģijas, lai spīdētu cauru nakti.
Elektroierīču lietošanas paradumu maiņa
Paradumiem ir liels spēks. Ir aprēķināts, ka tie var ietekmēt pat 10% no mūsu mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņa, bet, ja cilvēkam bijuši ļoti neefektīvi paradumi, — pat par trešdaļu.
Vienkāršākais veids, kā samazināt ūdens sildītāja elektrības patēriņu, ir mainīt savus ikdienas ūdens lietošanas paradumus – patērēt mazāk siltā ūdens, iestatīt optimālo ūdens temperatūru 59 °C, kā arī neaizmirst par regulāru ierīces apkopi, jo tieši boilers ir viens no lielākajiem elektroenerģijas patērētājiem mājsaimniecībā.
Svarīgi ir mainīt arī cepeškrāsns lietošanas paradumus: nevirināt durtiņas gatavošanas procesā, bez vajadzības neuzstādīt augstāku temperatūru un izslēgt cepeškrāsni 10 minūtes pirms receptē paredzētā gatavošanas laika beigām;
Tējkannā jālej tikai tik daudz ūdens, cik nepieciešams uzsildīt.
Vārot tējkannā tikai nepieciešamo ūdens daudzumu, nevis ik reizi pielejot to pilnu, elektroenerģijas patēriņš šajā pozīcijā samazinās pat 4 reizes.
Izejot no mājas, noteikti būtu jāatceras atvienot tējkannu, televizoru u.c. elektroierīces no rozetes. Kopējais gaidīšanas režīma enerģijas patēriņš mājoklī var sastādīt līdz pat 10% no kopējā mājokļa enerģijas patēriņa.
Darāmo darbu sarakstā jāieraksta arī atgādinājums atkausēt un iztīrīt ledusskapi. Ledusskapis patērē vairāk elektrības, ja saldētavā ir izveidojusies ledus kārta. Ja pamanāt ledus kārtiņu, kas ir biezāka par 5 mm, ledusskapi ir nepieciešams atkausēt. Īpaši svarīgi ir regulāri atkausēt vecākas paaudzes ledusskapjus, kuriem nav automātiskās atkausēšanas funkcijas, jo
katrs ledus centimetrs palielina saldētavas elektrības patēriņu par 10 %.
Nozīme ir arī pareizam ledusskapja novietojumam, lai tam tieši blakus nebūtu tādi karsētāji kā krāsns vai trauku mazgājamā mašīna.
Nevajadzētu krist galējībā un spert pārāk radikālus soļus elektrības taupīšanā, atsakoties no veļas mazgāšanas vai mazgājot drēbes ļoti reti. Tā vietā labāk izvēlēties ātrās mazgāšanas programmas, kas patērē gan mazāk elektroenerģijas, gan mazāk ūdens, gan arī likt mazāk mazgāšanas līdzekļu vai samazināt veļas žāvēšanas laiku, ik reizi ietaupot aptuveni 1 kWh.
Ir vērts pārskatīt spuldzes un padomāt par to nomaiņu.
Ieteicams pārbaudīt, kādas spuldzes ir mājā un ārpus tās. Ja vēl atrodat kvēlspuldzes vai halogēnspuldzes, nomainiet tās pret LED spuldzēm.
Halogēnspuldzes ir nedaudz efektīvākas par kvēlspuldzēm, taču tāpat patērē par 70% vairāk elektrības nekā LED spuldzes. Spuldžu nomaiņu var veikt pakāpeniski, sākot ar telpām, kurās mājinieki uzturas visvairāk, piemēram, virtuvi vai viesistabu.
Moderno tehnoloģiju apgūšana
Tādas attālināti regulējamas ierīces kā viedie termostati spēj ievērojami samazināt apkures izmaksas. Izejot no mājas, samaziniet apkures temperatūru, stundu pirms atgriešanās mobilajā lietotnē iestatiet to nepieciešamajā līmenī un ienāksiet pa durvīm jau siltā mājā, taču prombūtnes laikā gāze, granulas vai elektrība būs tērēta minimāli.
Patlaban viedās tehnoloģijas ir mazāk par 10% Latvijas mājokļu, bet speciālisti prognozē, ka ar laiku apritē ienāks arvien vairāk viedo risinājumu, un nākotnē tos aizstās viedās sistēmas, kur vairākas viedās ierīces tiks saslēgtas vienotā tīklā un savstarpēji komunicēs, piemēram, spējot konstatēt, ka mājās vairs neviena nav, un pārslēdzot ierīces taupības režīmā.
Lietus ūdens izmantošana
Latviešu paruna vēsta, ka rati jākaļ ziemā, bet ragavas vasarā. Sekojot tautas gudrībai, jau savlaicīgi pie māju un saimniecības ēku notekām var uzstādīt liela izmēra ūdenstvertnes, kas pavasarī lieti noderēs, lai savāktu ūdeni, ko pēcāk var izmantot, piemēram, grīdu mazgāšanai vai dārza laistīšanai.
Tie māju īpašnieki, kas pieslēgušies pašvaldības ūdensvadam, līdz ar ūdens patēriņa samazinājumu maksās arī mazākus rēķinus.
Ēku siltināšana
Mājas fasādes siltināšana ir vērtīga ne vien no energoefektivitātes paaugstināšanas un tās radīto resursu un līdzekļu ietaupījuma, bet vienlaikus tā piešķir lielāku pievienoto vērtību ēkai, respektīvi, palielina tās konkurētspēju mājokļu tirgū. Tādējādi tiek uzlaboti ēkas iedzīvotāju dzīves apstākļi ne vien no estētiskā, bet arī no ēkas kalpošanas ilguma aspekta, tāpat tā ir "zaļi” domājoša cilvēka izvēle, kas rīkojas apkārtējai videi draudzīgi, samazinot siltumenerģijas patēriņu.
Tie privātmāju un daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kuri sākotnēji šaubās par siltināšanas efektu, nereti ir ļoti patīkams pārsteigti, pēc paveiktajiem siltināšanas darbiem aukstajos mēnešos saņemot rēķinus par apkuri un secinot, ka šādi ir iespējams ietaupīt pat 50% siltumenerģijas - līdz ar to arī mazāk maksājot par apkuri vai iegādājoties mazāk malkas vai cita kurināmā.
Raksts tapis sadarbībā ar "Luminor".
