Lielākā daļa cilvēku, iespējams, savas digitālās dzīves dzīvo ar priekšstatu, ka ir iespējams dzēst savus ierakstus, ziņas un personīgos datus no jebkuras digitālās platformas, ko viņi izmanto. Tomēr realitātē – vai patiešām ir iespējams pilnībā dzēst to, kas reiz bijis publicēts internetā?
CNN vēsta par bijušo “Twitter” drošības nodaļas vadītāju Peiteru Zatko, kurš pagājušajā otrdienā Senāta komitejai atklāja, ka sociālais tīkls ne vienmēr dzēš to lietotāju datus, kuri izdzēš savus profilus. Šīs liecības papildina pagājušajā mēnesī “The Washington Post” publicēto informāciju par datu drošības pārkāpumiem sociālajā tīklā “Twitter”.
Savās liecībās ASV Senātam saistībā ar trauksmes celšanas lietu “Twitter”, Zatko apsūdzēja savu bijušo darbavietu, ka ne vienmēr dzēsto profilu informācija tiek iznīcināta. Turklāt – atsevišķos gadījumos sociālais tīkls pat ir zaudējis kontroli pār šo informāciju.
“Twitter” ir kategoriski noraidījis Zatko apsūdzības norādot, ka šādi tiek veidoti “viltus vēstījumi” par uzņēmumu. “Twitter” pārstāvji norādījuši, ka uzņēmumā pastāv “dažādi veidi, kā sākt datu dzēšanas procesu”. Tomēr uzņēmums nav komentējis, kā tieši notiek un kā tiek pabeigts dzēsto profilu datu dzēšanas process.
Zatko apsūdzības ir pietiekami nopietnas, un tas lieku reizi atgādina par to, cik vieglprātīgi cilvēki izturas pret to, kas tiek publicēts internetā. Arī attiecībā uz katra lietotāja personas datiem.
“Izklausās ļoti vienkārši, bet ja kaut ko esat publicējuši internetā, tad nedomājiet, ka tā informācija kādreiz atkal būs privāta. Izdzēst kaut ko no interneta, nospiest “dzēst” pogu – tas ir teju nereāli,”
teica sociālo mediju pētniece un Kolumbijas biznesa skolas profesore Sandra Matza.
Sajūta par to, ka interneta lietotāji pilnībā nekontrolē savus datus, pašlaik ir ļoti aktuāla. Mūsdienu digitālajām platformām ir iespēja iegūt tādu informāciju kā lietotāja meklēšanas vēsture, atrašanās vietas dati, teksta ziņas un daudzas citas nianses. Tāpat teorētiski pastāv iespēja, ka par atsevišķiem informācijas meklējumiem internetā daudzviet pasaulē ir iespējams saņemt arī sodu.
Jūlijā “Facebook” mātesuzņēmums “Meta” saskārās ar ļoti skarbu kritiku pēc tam, kad kļuva zināms, ka kāda jauniete un viņas māte Nebraskas štatā ASV ar ziņapmaiņas lietotni “Messenger” dalījušās ar informāciju par abortu veikšanu. Tas piesaistījis tiesībsargājošo iestāžu uzmanību.
Kiberdrošības pētnieks un profesors Teksasas universitātē Ravi Sens norāda, ka “ar sev pieejamajiem resursiem un tiesībām piekļūt dažādiem rīkiem tiesībsargājošās iestādes noteiktos apstākļos var atgūt šķietami dzēstus datus”.
Viņš sacīja, ka daudzi cilvēki nemaz nezina, kur nonāk viņu publicētie dati. Katrs ieraksts – vai tas būtu e-pasts, sociālā tīkla komentārs vai tiešais ziņojums, parasti saglabājas lietotāja ierīcē, saņēmēja ierīcē, kā arī digitālās platformas serveros.
“Ideālā gadījumā, ja lietotājs, kurš radījis saturu, to izdzēš, tad šim saturam būtu jāpazūd arī no pārējām trim vietām. Bet parasti tas nenotiek tik vienkārši,” sacīja Sens.
Eksperts norāda, ka teorētiski ir iespējams vērsties pie digitālo platformu kompānijām un pieprasīt dzēst datus no serveriem. Protams, izredzes atjaunot lietotāja dzēsto ziņu ar laiku samazinās.
Labākais veids, kā kontrolēt savu tīmekļa datu privātumu, ir izmantot lietotnes, kas piedāvā pilnīgu datu šifrēšanu. Ir arī svarīgi pārlūkot savu ierīču iestatījumus attiecībā uz to, kādus datus sinhronizēt ar digitālo platformu serveriem.
Tomēr, pat ja arī tiek ņemti vērā visi drošības aspekti, jebkurš interneta lietotājs savus datus var kontrolēt līdz brīdim, kamēr kaut kas tiek publiskots internetā. Tajā brīdī, kā norāda Matza, “lietotājs ne tikai teorētiski, bet arī faktiski zaudē kontroli pār publicētajiem datiem”.
“Pat ja arī “Twitter” tagad ļauj izdzēst ierakstu, vai arī tiek dzēsts ieraksts “Facebook”, kādam citam var būt piekļuve šiem datiem, ja, piemēram, ir uzņemts ekrānuzņēmums ar to, ko lietotājs ir publicējis,”
teica Matza.
Eksperte rekomendē cilvēkiem būt ļoti apdomīgiem un izvērtēt, ko publicēt internetā, it īpaši lielo tehnoloģiju kompāniju platformās.
“Lai cik tas pesimistiski izklausītos, internetā labāk ir būt pārāk piesardzīgam. Iedomājieties, ka viss, ko jūs publicējat internetā, kļūst pieejams visiem cilvēkiem. Un tas viss arī dzīvos savu dzīvi, neatkarīgi no tā, ko jūs paši vēlaties,” sacīja eksperte.
