S, 26.11.2022.

Kā zinātne un mākslīgais intelekts var palīdzēt lauksaimniecībā?

Kā zinātne un mākslīgais intelekts var palīdzēt lauksaimniecībā?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Foto: Publicitātes foto

Lauksaimnieka tēls pēdējā desmitgadē ir būtiski mainījies, jo straujiem soļiem attīstījušās tehnoloģijas un pieaugusi arī zinātnes loma. Jelgavas novada Staļģenes izmēģinājuma laukos sastopam Mihailu Vilcānu, kurš strādā lauksaimniecībā, bet kura ikdiena ir ļoti neparasta, jo tā saistās ar droniem, mākslīgo intelektu un darbu pie jaunu algoritmu izstrādes.

Mihail, sakiet, lūdzu, ar ko jūs īsti nodarbojaties – esat lauksaimnieks vai zinātnieks?

Mans darbs vairāk ir zinātnē, bet tā praktiskais pielietojums ir vērsts uz lauksaimniecības nozares attīstību un ilgtspēju. Es esmu zinātnieks un lauksaimnieks vienlaikus.

Kāda ir jūsu izglītība?

Esmu pabeidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti un ieguvis maģistra grādu agronomijā. Jau studiju gados sāku nodarboties ar pētniecību. Zinātni lielā mērā apgūstu praksē, līdz ar to varētu teikt, ka esmu praktiskais lauksaimniecības zinātnieks.

Kā paiet jūsu ikdiena?

Viens no maniem darba rīkiem ir drons, strādāju ar dažādām tehnoloģijām, uzstādu sensorus gan uz robotiem, gan traktoriem. Dažkārt arī pašam jāpieliek roka un savas mehāniķa zināšanas, lai dažādas iekārtas pielāgotu pētniecības darbam Jelgavā. Piemēram, pirmo izmēģinājumu stacijas velosmidzināmo, ko izmantojam vēl šodien, uzkonstruēju pats uz ķerras karkasa. Ar tehnoloģiju palīdzību mūsu nodaļa testē augu aizsardzības līdzekļus. Sensorus un citas iekārtas vēlāk montējam uz traktoriem, lai palīdzētu ievākt datus no laukiem.

Foto: Publicitātes foto

Kā zinātne un mākslīgais intelekts var palīdzēt lauksaimniecībā?

Viens no lielākajiem ieguvumiem, ko sniedz zinātne, tehnoloģijas un arī mākslīgā intelekta iesaiste, ir ātrums lēmumu pieņemšanā. Agronoma darbā ir svarīgi regulāri apsekot savus laukus, lai redzētu, kas uz tiem notiek, vai ir nepieciešams veikt kādas darbības.

To, ko agronoms uz lauka vēl neredz ar aci, ar tehnoloģijām mēs jau redzam. Tas mums palīdz ātrāk identificēt augu slimības vai bīstamo kaitēkļu sliekšņus, kad zemniekam vai agronomam nekavējoties jāreaģē.

Zinātne un tehnoloģijas iet kopsolī ar integrēto augu aizsardzību.

Pastāstiet, lūdzu, vairāk, kā tehnoloģijas var pamanīt neredzamo, piemēram, zaļā kviešu laukā?

Lai saprastu, vai vajag veikt augu aizsardzības līdzekļu, konkrētāk, fungicīdu smidzinājumu cīņai pret slimībām kviešos, vispirms nepieciešams maksimāli daudz datu gan par lauku, gan tā kondīciju, laikapstākļiem un to prognozēm. Tie ir dati no meteostacijām, tie ir dati, ko iegūstam ar iekārtām, kas piestiprinātas un traktoriem, dati, ko iegūstam ar droniem. Tehnoloģijās balstīts lēmums tiek pieņemts, kad šos datus izanalizē mākslīgais intelekts – dažādi algoritmi. Datu plūsma apmaiņa un ir milzīga, un uz tā bāzes pamata tiek pieņemti lēmumi. Lai nedaudz vairāk ieskicētu to datu apjomu, teikšu tā – iespējams, ka mūsu serveru jaudas ir lielākas nekā tādam IT milzim kā Microsoft.

Bez tehnoloģijām gan jau arī lielu daļa laika veltāt darbiem tieši ar augiem. Cik daudz darba ir ar augiem, bet cik – ar tehnoloģijām?

Varētu teikt, ka 50 uz 50. Tāpēc arī man ir grūti atbildēt, ja kāds jautā, vai esmu zinātnieks vai lauksaimnieks. Mūsu nodaļa piedalās arī starptautiskos projektos, vienā no tiem strādājam ar augu morfoloģiju, pētām dzīvo organismu uzbūvi, formu un pārmaiņas. Mēs izmantojam dažādus sensorus, ko montējam gan uz droniem, gan pašgājējmašīnām robotiem, gan arī traktoriem. Šie sensori nosaka augu veselīgumu pirms un pēc smidzināšanas.

Mākslīgais intelekts ar algoritmu palīdzību var prognozēt, kādas varētu būt ražas, vai un kādas darbības lauksaimniekam nepieciešams veikt uz sava lauka tuvāko divu trīs nedēļu laikā.

Foto: Publicitātes foto

Kādas ir Latvijas lauksaimnieku kļūdas, rūpējoties par augu veselību un kad Latvijā piedzīvosim brīdi, kad mākslīgais intelekts lauksaimniekiem palīdzēs saimniekot ātrāk, efektīvāk un reizē arī videi draudzīgāk?

Mūsu pieredze liecina, ka diemžēl joprojām augu aizsardzības līdzekļi dažkārt tiek izmantoti nevietā vai nelaikā. Arī novecojuši traktori un smidzināšanas tehnika, nepiemērotas sprauslas var kaitēt videi. Tehnoloģiskā attīstība notiek strauji, un tieši tehnoloģijas ir tās, kas palīdz un arvien vairāk palīdzēs ātrāk pieņemt pareizāko lēmumu, saimniekot precīzi un videi draudzīgāk. Ja runa ir par mākslīgā intelekta palīdzību ikdienas saimniekošanā, tad pirmie testi mūsu reģionā ir uzsākti Polijā, savukārt ASV tas viss uz pilnu klapi strādā jau vairākus gadus.

Paredzam, ka tuvāko divu gadu laikā pakalpojums ar mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām būs pieejams arī lauksaimniekiem Latvijā.

Protams, ka viss modernākais vispirms nonāk lielajās valstīs – Francijā, Vācijā, Polijā. Ieguvums mazākām valstīm ir tāds, ka mēs jau varēsim mācīties no viņu kļūdām, pielāgot un adaptēt Latvijas klimata zonai, mūsu apstākļiem.

Daļu sabiedrības, vairāk pilsētniekus, satrauc, ja, izbraucot ārpus pilsētām, viņi pamana uz laukiem smidzinātājus. Vai par to būtu jāsatraucas?

Jo modernāks smidzinātājs ir uz lauka, jo precīzāk tas veic visus smidzinājumus. Moderni traktori ir zīme, ka mēslojums vai augu aizsardzības līdzekļi nonāk tikai tur, kur nepieciešams. Es piedalos arī smidzinātāju harmonizēšanas projektā. Piemēram, lauku izmēģinājumu speciālisti, kuri strādā Anglijā, strādā ar tādiem pat smidzinātājiem, kādi ir Dienvidāfrikā, Turcijā vai Vācijā. Līdz ar to iegūtie rezultāti ir harmonizēti, un jau sākotnējā izmēģinājumu etapā būtisku atšķirību nav. Varam salīdzināt, analizēt datus, turklāt datu ieguvei pietiek ar maksimāli mazu izmēģinājumu skaitu. Tas ir ieguvums ekoloģijai, jo modernāku tehnoloģiju izstrādei patērējam minimālus resursus un mazāk ietekmējam vidi. Pētniecība un ražošana strādā soli solī.

Jūs strādājat arī starptautiskā uzņēmumā Bayer. Cik liela nozīme ir starptautiskajam mērogam, ko tas dod Latvijai?

Mēs varam rēķināties, ka tehnoloģijas, kas nonāk Latvijā, ir drošas. Mēs iegūstam drošu galaproduktu, kas pārbaudīts lielajās valstīs. Daļu no tehnoloģijām, kas tiek ražotas lauksaimniekiem visā pasaulē, mēs testējam tepat Jelgavā. Tāpat arī daļa no visiem algoritmiem tiek pārbaudīti Latvijas apstākļos.

Augsnes, klimata apstākļi atšķiras ne vien starp kontinentiem, bet arī valstīm. Var gadīties, ka iekārta, kas uz traktora Kanādas laukos strādāja, Latvijā nestrādās – tas ir Latvijas zinātnieku uzdevums visu testēt, pārbaudīt un pielāgot mūsu apstākļiem.

Globalizācija neapšaubāmi ir ieguvums. Kaut arī esam maza valsts, starptautiskais mērogs dod to, ka arī mazākās valstis, kaut ar zināmi laika nobīdi, saņem modernākās tehnoloģijas.

Cik spēcīgi ir Latvijas zinātnieki attiecībā uz lauksaimniecības nozari?

Manā skatījumā pastāv zināma plaisa starp akadēmisko zinātni un tās pielietojumu praksē. Diemžēl akadēmiskā zinātne, kas Latvijā darbojas lauksaimniecības lauciņā, nav pietiekami nodrošināta materiāli tehniskajā ziņā. Protams, ka ir izmēģinājumu saimniecības, bet tādām vajadzētu būt vairāk. Labprāt pie sevis uzņemam Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentus, jaunos lauksaimniekus. Rādām un stāstām tehnoloģijas, ar kādām strādā visā pasaulē. Nozarē ir atsevišķi zinātnieki, kas pēta robotus vai ko citu specifisku, tomēr tādu nav daudz, un šie cilvēki ir jāmeklē ar uguni. Zinātnē, kas vērsta uz lauksaimniecības nozari, ir par maz mārketinga – savā šaurā lokā viņi ir zināmi, bet ne tā, ka zemniekiem būtu viegli pieejami.

Kas jums visvairāk patīk savā darbā?

Man patīk tas, ka es redzu sava darba augļus. Kaut arī tas process, kādā, piemēram, augu aizsardzības līdzekļi nonāk līdz reģistrācijai, līdz ražošanai un praktiskai pielietošanai, ir ļoti garš un var aizņemt līdz pat 14 gadiem, tomēr tas ir veids, kā varu izsekot produktu attīstībai soli pa solim. Redzēt, kā produkts tiek attīstīts, kā testēts, kā vēlāk reklamēts un kā tas laukos palīdz zemniekiem.

Vienu dienu esmu uz kviešu lauka, citu – pavadu ofisā, izgudrojot graudu kalti, kas mūsu kā pētnieku darbu ražas laikā ļoti atvieglo. Mans darbs ir mans hobijs, tas laikam pasaka visu.

Lasītākais šodien
Top raksti
Uz augšu