S, 26.11.2022.

Kāds sakars organizētajai noziedzībai ar lauksaimniecību?

Kāds sakars organizētajai noziedzībai ar lauksaimniecību?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Foto: Eiropola foto medijiem

Kontrabandas cigaretes un alkohols, vai viltotas rokassomiņas un saulesbrilles nevienam nav pārsteigums. Bet vai zini, kāds ir viens no pasaulē ienesīgākajiem nelegālajiem biznesiem, par kuru zina retais, kaut tas ietekmē mūs visus? Tā ir nelegālo un viltoto augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecība.

Nelegālais augu aizsardzības līdzekļu bizness patiesi ir viena no ienesīgākajām un vienlaikus vismazāk izprastajām organizētās noziedzības aktivitātēm pasaulē, iespējams, tādēļ, ka daudzi vienkārši nezina, kas ir augu aizsardzības līdzekļi, jo nenodarbojas ar lauksaimniecību.

Augu aizsardzības līdzekļus tiešā tulkojumā no angļu valodas nereti dēvē par pesticīdiem, tomēr šis termins nav gluži precīzs. Termins pesticīdi aptver arī biocīdus – vielas, ko izmanto, lai kontrolētu cilvēku vai dzīvnieku veselībai kaitīgus organismus un tādus organismus, kas bojā dabīgus vai rūpnieciski ražotus materiālus. Piemēram, podu tīrīšanas, pretodu līdzekļi ir biocīdi. Savā ziņā augu aizsardzības līdzekļus var dēvēt par zālēm augiem.

Slimojam mēs, cilvēki, slimo arī mūsu mājdzīvnieki un mājlopi, un izņēmums nav arī augu valsts. Līdzīgi kā mēs varam rudenī saaukstēties, arī augi var saķert kādu kaiti. Ja tā būs viegla saslimšana, un augs iepriekš būs pareizi barots ar atbilstošu mēslojumu, tas varētu atveseļoties paša spēkiem, bet nopietnāku saslimšanu gadījumā arī augiem nepieciešamas zāles. Un te palīgā nāk augu aizsardzības līdzekļi.

Nelegālais bizness ar nezināmas izcelsmes ķīmiju

Augu aizsardzības līdzekļi ir pakļauti vienai no visvairāk un stingrāk reglamentētajām jomām, un, iespējams, tāpēc tie kļuvuši par viltotāju iecienītu mērķi. Globālā nelegālo pesticīdu tirdzniecība pēdējos gados ir pieaugusi, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2020. gada pētījumā par viltotiem un nelegāliem pesticīdiem.

Viltotu un nelegālu pesticīdu tirgus mērāms apmēram 10 miljardu eiro vērtībā. Eiropas Savienībā viltošana augu aizsardzības līdzekļu nozarē rada pārdošanas zaudējumus aptuveni 2,8 miljardu eiro apmērā, lēš Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO).

Viltoti un nelegāli augu aizsardzības līdzekļi negatīvi ietekmē to ražotājus un attiecīgi valstu ekonomikas, bet vienlaikus tas ir drauds cilvēku veselībām un mūsu videi. Šie produkti ir ļoti bīstami, jo to saturs nav zināms, nav pārbaudīts un regulēts. Tie var radīt nopietnu kaitējumu videi un samazināt vai pilnībā iznīcināt ražu, radot būtiskus zaudējumus.

Turklāt nav iespējams zināt, kāda ir to ietekme uz cilvēku veselību, kuri patērē ar nelegālajiem pesticīdiem apstrādātus produktus.

Kopē lauksaimniekiem zināmus zīmolus

Jauna tendence, kas aktualizējusies pēdējo gadu laikā – ES dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes arvien biežāk atklāj viltošanas darbības ES teritorijā. Viens no darbības veidiem, kādu izdevies atklāt – jau gandrīz gatavus produktus, kas atgādina lauksaimniecības nozarē zināmus zīmolus, importē konteineros ES teritorijā. Pirms šādi produkti nonāk melnajā tirgū, atliek vien uzlīmēt viltotas etiķetes.

Foto: Eiropola foto medijiem

Otra tendence ir nelegālu sastāvdaļu imports, kas paredzētas pesticīdu ražošanai. Šo darbības veidu ir grūti izsekot, jo darbīgās ķīmiskās vielas tiek izmantotas tikai viltojuma ražošanas pēdējā posmā, tajā pašā vietā, kur vilto iepakojumus un etiķetes. Šādus viltojumus praktiski nav iespējams atpazīt ar neapbruņotu aci un bez īpašām zināšanām.

Savukārt kontrabandas apjomi saglabājas līdzīgi, taču vērojamas vairākas izmaiņas – biežāk tiek aizturēti mazāka apjoma sūtījumi līdz 10 litriem vai kilogramiem, un arvien populārāki kļūst interneta veikali.

Eiropola koordinētajā operācijā Silver Axe ik gadu aizturēto un konfiscēto nelegālo un viltoto augu aizsardzības līdzekļu apjoms pieaug. Aizturētas tiek viltotas, nereģistrētas, nelegālas vai citādi neatļautas darbīgo vielu sastāvdaļas un gatavie produkti, kas nonāk Eiropas Savienības tirgū ar starptautiskiem sūtījumiem, tādējādi cenšoties izvairīties no atbildīgo iestāžu uzraudzības. Silver Axe operācijā lielākā uzmanība tiek pievērsta ostām, lidostām un sauszemes punktiem. Šogad Silver Axe VII laikā tika konfiscētas 1150 tonnas nelegālo un viltoto augu aizsardzības līdzekļu un veikti 10 aresti.

Salīdzinājumam 2019. gadā konfiscētas 550 tonnas. Eiropols togad skaidroja, ka, ņemot vērā vidējo augu aizsardzības līdzekļu lietošanas patēriņu, ar 500 tonnām nelegālo pesticīdu varētu apsmidzināt Igaunijas teritorijai līdzvērtīgu platību jeb 49 000 kvadrātkilometru. Kopumā pēdējo septiņu gadu laikā, kopš norisinās Silver Axe operācijas, aizturēto un konfiscēto nelegālo un viltoto augu aizsardzības līdzekļu apjoms sasniedzis teju 5 000 tonnu.

Saskaņā ar EUIPO datiem1

Eiropas Savienībā nelegālo un viltoto augu aizsardzības līdzekļu tirgus veido līdz 14 %, savukārt Latvijā – nedaudz virs 15%, Igaunijā – nedaudz virs 12%. Salīdzinot starp Baltijas valstīm, Lietuvā nelegālais un viltoto pesticīdu apjoms ir augstākais – gandrīz 18%,

bet Lietuvas augu aizsardzības asociācija ceļ trauksmi, ka pat katrs ceturtais vai piektais kilograms vai litrs augu aizsardzības līdzekļa, kas nonāk uz lauka, ir nelikumīgs.

Noziedznieki apiet 10 gadu darbu un investīcijas

Prasības augu aizsardzības līdzekļu reģistrēšanai un laišanai tirgū Eiropas Savienībā tiešām ir vienas no visstingrākajām pasaulē. Lai tirgū nonāktu jauna darbīgā viela un produkts, nepieciešama vairāk nekā desmit gadu ilga izpēte, izstrāde, testēšana, licencēšana un vairāk nekā 250 miljoni eiro. Tas garantē, ka Eiropas tirgū nonāk tikai droši un pārbaudīti augu aizsardzības līdzekļi, un atbildīgās iestādes nodrošina augstu standartu piemērošanu pārtikas ražošanā.

Droši vien tieši ilgstošais process un lielās investīcijas, ko iegulda ražotāji, ir kļuvis par kārdinošo kumosu, ko organizētā noziedzība cenšas apiet, uz ātru roku saķīmiķojot un melnajā tirgū piedāvājot savas alternatīvas – pesticīdus, kas apdraud vidi un veselību. Situācijā, kad pasaulē cenas pieaug ne tikai elektrībai un pārtikai, bet arī augu aizsardzības līdzekļiem, nelegālo pesticīdu tirgus pieauguma risks pieaug.

Globālie ieņēmumi, kas saistīti ar nelegālo pesticīdu tirdzniecību pasaulē, pēc OECD datiem tiek lēsti 6-10 miljardu ASV dolāru apmērā.

Ja nelegālos un viltotos pesticīdus pārdotu tikai viens uzņēmums, tad tas būtu pasaulē ceturtais lielākais uzņēmums.

Pēc tiesībsargu informācijas, Latvijā biežāk satopami viltoti un nelegāli augu aizsardzības līdzekļi, kas ražoti Krievijā, Baltkrievijā un Polijā. Šādi produkti ar viltotiem dokumentiem un produktu marķējumiem Latvijā ieceļo pa sauszemi, gaisu un jūru.

Par aizdomīgiem produktiem, kas apdraud ilgtspējīgas pārtikas ražošanu, ir svarīgi ziņot. Svarīgi, lai lauksaimnieki un licencētie tirgotāji atpazītu un nepieļautu noziedzīgus piedāvājumus, lai lauksaimnieki apzinātos sekas, kādas draud, izvēloties nelegālu preci.

Ņemot vērā ES stratēģijas “No lauka līdz galdam” izvirzīto mērķi – samazināt ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus par 50%, un šī brīža ģeopolitiskās situācijas izraisītās sekas, pastāv nopietnas bažas par to, ka, samazinoties legāli pieejamiem augu aizsardzības līdzekļiem, pieaugs risks nelegālo un viltoto pesticīdu izplatīšanai Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Tas vistiešākajā veidā var apdraudēt “No lauka līdz galdam” izvirzītos mērķus.

 

Lasītākais šodien
Top raksti
Uz augšu