Graudu raža šogad bijusi tāda, ka līdz nākamā gada ražai patērētājiem veikalu plauktos nevajadzētu redzēt milzīgus maizes vai makaronu cenu kāpumus, ja vien elektrības cenas ļaus dzīvot un elpot. Tā prognozē nozares eksperti.
Lauksaimnieki parūpējušies, lai maize un makaroni dārgāki nekļūtu
Plašāk par šā gada ražu, tās kvalitāti, par globālajām tirgus neskaidrībām, rudens sējas darbiem un skatu uz nākamo gadu vaicājām SIA “Elagro Trade”, SIA “Baltic Agro” un SIA “Linas Agro”.
Mēnesi pēc kara sākuma rapša cena sasniedza 850 eiro/t, savukārt graudiem ilgāku laiku cena bija 400 eiro/t. Tagad kviešu cena ir nedaudz virs 300 eiro, bet rapšu – 600 eiro. Vienlaikus minerālmēsli, slāpeklis cenu kritumu nav piedzīvojuši.
“Augstās cenas iemesls bija karadarbība starp divām no lielākajām graudu audzētājvalstīm. Pašlaik graudu cena ir kritusies par aptuveni 100 eiro/t. Viens no iemesliem ir tas, ka Krievija šobrīd savus graudus realizē par zemāku cenu, nekā to var Eiropas tirgus. Pieprasījums pēc rapša tirgū ir samazinājies, līdz ar to rapša cena krītas. Divi galvenie iemesli tam ir fakts, ka rapša eļļu mazākos apjomos pievieno biodīzelim, vienlaikus palmu eļļas tirgus ir kļuvis pieejamāks, kas palielina konkurenci un veicina rapša cenu lejupslīdi,” skaidro SIA “Linas Agro” graudu iepirkumu direktors Vidis Armalis.
Gads ar plusa zīmi
“Gads ir pagājis, kā traucoties amerikāņu kalniņos – te augšup, te lejup. Cenu ziņā tādas svārstības savas profesionālās karjeras laikā nebiju piedzīvojis,” uzsver graudu tirgotāja SIA “Elagro Trade” valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš. Neskatoties uz izaicinājumiem, uz trakajām resursu izmaksām un degvielas cenām, viņaprāt, kopumā 2022. gadam lauksaimniekiem vajadzētu noslēgties ar pozitīvu zīmi.
“Neredzu iemeslus, lai graudu ražotājiem sekotu bankroti, bet mani ļoti bažīgu dara nākamais gads, jo ir milzu atšķirība starp graudu un resursu cenām, kas nepieciešami labai nākamā gada ražai. Šāda situācija ilgstoši nevar turpināties – vai nu minerālmēslu un slāpekļa cenai ir jākrītas, vai arī graudu cenām jākāpj augšup. Ja pavisam nesen esi redzējis augstākās cenas, tad ir grūti pārdot par krietni zemāku cenu,” saka O. Legzdiņš.
“Labā ziņa patērētājam – ja pieņemam, ka tādi tirgus flagmaņi kā “Dobeles dzirnavnieks” ir piesaistījuši un iepirkuši nepieciešamo graudu apjomu, tad līdz jaunajai ražai teorētiski maizītei vai makaroniem milzīgiem cenu kāpumiem nevajadzētu notikt, ja vien normalizējas situācija ar elektrības cenām,”
prognozē O. Legzdiņš.
Elektrības cenu šoks
Viņš atklāj, ka “Elagro Trade” kā ražotājam un elevatoru uzturētājam bija šoks, saņemot elektrības rēķinu. “Cena bija piesaistīta biržai, un rēķins bija aptuveni piecreiz lielāks nekā pērn ap šo laiku un stabili divreiz lielāks nekā pērn par visu gadu kopā,” stāsta uzņēmuma vadītājs, piebilstot, ka šādos brīžos rokas nolaižas un rodas jautājums, vai vispār ir jēga Latvijā nodarboties ar ražošanu.
“Ja vēl ap Jāņiem viss izskatījās lieliski, tad jūlijā, īpaši Zemgalē, bija lietavas un vēji labību sadzina veldrē. Tobrīd piezagās bažas, ka šogad raža būs ļoti slikta vai lopbarības kvalitātes, tomēr piedzīvojām brīnumu. Tik labus laikapstākļus ražas novākšanai, kādi bija šogad, ir grūti atcerēties – faktiski bez apstājas bija ideāls laiks graudu nokulšanai. Ražas dievs bija ar zemniekiem,” stāsta “Elagro Trade” vadītājs.
Kopumā lielākā daļa uzņēmuma iepirkto graudu atbilst vidējai eksporta kvalitātei – ar proteīnu 12,5, kas visvairāk tiek eksportēts uz Āfriku un Arābu Emirātiem. Savukārt ap 20% graudu ir ar pazeminātu tilpumu un proteīna līmeni.
Kaitēkļi “noēduši” rapša ražu par piektdaļu
Līdzīgu tendenci, ka ražas nav padevušās tādas, kā cerēts gada sākumā, atzīmē arī SIA “Baltic Agro” produktu menedžere Inese Kuniga. Viņa stāsta, ka ražas kritums rapsim ir ievērojams – ja gaidīja trīsarpus četras tonnas no hektāra, tad izrādījās divarpus līdz trīs tonnas. Arī eļļas saturs nav tas, kas gaidīts. Rapsim kopējais apjoms ražas ziņā ir krities par kādiem 20%.
“Rapša ražu negatīvi ietekmēja kaitēkļi – smecernieks bija pastrādājis jau rudenī un pavasarī, kad pākstis izveidojušās, turpināja nodarīt kaitējumus. Ja smecernieka kāpuri ir sabojājuši rapša stublāju, tad “asinsrite” augam ir bojāta, līdz ar to arī sīkas sēklas, zems eļļas saturs un ražas samazinājums. Vietām bija arī baltās puves bojājumi,”
skaidro I. Kuniga.
“Baltic Agro” novērojumi liecina, ka arī kviešiem ražas ir par 10-15% zemākas, nekā ierasts pie esošā lauksaimnieku zināšanu līmeņa un izmantotajām tehnoloģijām. “Bija zemnieku saimniecības, kur jau ap Pēteriem labību sagāza veldrē, tādējādi nogatavošanās periods bija limitēts. Neskatoties uz tehnoloģiju modernizāciju, laika apstākļiem pretī mēs nevaram nostāvēt. Ja ir spēcīgs vējš un lietus, tas labību nogāž. To apliecina arī apdrošinātāju sniegtā informācija, ka šogad daudziem saimniekiem ir izmaksātas atlīdzības veldres dēļ,” norāda “Baltic Agro” eksperte.
Lakstu puve un Kolorado vaboles grauž kartupeļus
“Arī kartupeļu ražas Latvijā ir zemākas nekā pērn,” atklāj I. Kuniga. Viņai no vairāk nekā 100 hektāriem kartupeļu gan izdevies iegūt lielāku ražu, tomēr pieaugums nav tāds, kā cerēts. To ietekmējis gan vēsais pavasaris, gan pārlieku lielais mitrums, kā rezultātā vagās stāvēja ūdens.
“Jūnijā bija tāds nokrišņu daudzums, kas veicināja lakstu puves attīstību. Daudzos laukos kartupeļi netika nosargāti – ja lakstu nav, tad arī apakšā to bumbuļu nav,” skaidro I. Kuniga. Daļai lauksaimnieku problēmas sagādāja arī Kolorado vaboles, taču cīņā ar šiem kaitēkļiem palīdzot sistēmas insekticīds, kas reģistrēts kartupeļiem.
“Ar lakstu puvi ir grūtāk, jo vairs nav sistēmisko fungicīdu, kas palīdzēja līdz šim. Tas nozīmē, ka ir ļoti jāseko līdzi intervāliem starp smidzināšanu, lai varētu maksimāli nosargāt kartupeļu lakstus. Šosezon bija mirklis, kuru palaižot garām lakstu puve pārņēma laukus, un tad jau bija par vēlu,” stāsta I. Kuniga.
Izcils gads pupām
SIA “Linas Agro” graudu iepirkumu direktors Vidis Armalis apliecina, ka arī pākšaugu audzēšanā viens no aktuālajiem jautājumiem bija efektīvu insekticīdu trūkums tirgū rapša un pupu kaitēkļu ierobežošanai. Tomēr pupām šogad bijis izcils gads gan ražas apjoma, gan kvalitātes ziņā. Līdz šim brīdim piegādātās pupas 80% gadījumu ir bijušas pārtikas grupas un tikai 20% – lopbarības kvalitātes. Atkarībā no audzēšanas tehnoloģijām un šķirnēm raža pupām visos reģionos bijusi 4-6 t/ha apmērā.
“Linas Agro” graudu pieņemšanas punktos ziemas kvieši visos reģionos sasnieguši vidējo ražas slieksni – Zemgales reģionā aptuveni 6-7 t, Kurzemē 5-6 t, Latgalē un Vidzemē 4-5 t. Rapša raža šosezon sagādājusi vilšanos nelabvēlīgu augšanas apstākļu dēļ, vidējais ražas apjoms ir aptuveni 2-3 t. “Savukārt mieži šogad nepārsteidza nedz ar ražu, nedz kvalitāti – vidējā raža variēja 4-6 t/ha robežās, atšķīrās kvalitāte, īpaši tilpummasa,” piebilst V. Armalis.
“Salīdzinot ar pērno gadu, sezonu varam vērtēt kā ļoti strauju un intensīvu, īpaši ražas novākšanas laiku. Lai gan pirms ražas vākšanas daudzi lauki bija saveldrējušies, kas raisīja jautājumus par gaidāmo ražas kvalitāti, tomēr rezultātā ražas kvalitāte nelika vilties. Gaidījām, ka procentuāli daudz būs lopbarības kviešu, bet ieguvām pārtikas tipa kvalitāti ar nedaudz zemāku tilpummasu,”
norāda “Linas Agro” eksperts.
Lauksaimniekiem būs jārēķina vēl rūpīgāk
“Linas Agro” graudu iepirkumu direktors atgādina, ka šī gada pavasaris iesākās ar augstām slāpekļa cenām, kas lika pārrēķināt iepriekš lietotās mēslošanas devas un tehnoloģijas un izvērtēt, cik daudz slāpekļa mēslojuma varam izmantot kviešu audzēšanai, lai iegūtu pārtikas vai lopbarības tipa kviešus. “Būtiski ir saprast, vai šīs mēslojuma devas būs rentablas, izvērtējot kviešu cenu tirgū. Šis jautājums ir aktuāls arī šobrīd,” uzsver V. Armalis.
Viņa viedoklim piekrīt arī I. Kuniga: “Nākamais būs tas izšķirošais gads, kad katrs no lauksaimniekiem pārdomās, cik atmaksājās katrs kilograms slāpekļa un cik daudz to likt uz lauka. Skaidrs, ka bez minerālmēsliem mēs labas ražas iegūt nevaram. Man gribētos ticēt un cerēt, ka kviešu ražām vajadzētu būt vismaz šī gada apjomā. Tāpat arī rapsim, tiesa, ir lauki, kur rapši vēl tikai dīgst,” novērojusi I. Kuniga.
Optimisma skats uz nākamo gadu
“Baltic Agro” produktu menedžere uzskata, ka nākamgad noturēt ražas lauksaimniekiem var palīdzēt precīzās tehnoloģijas, sējmašīnas, izmantojot minerālmēslus kopā ar sēju. Savukārt tuvākā nākotnē noteikti pieaugs nozīme biostimulantiem, pie kuriem jau strādā augu aizsardzības līdzekļu ražotāji. “Biostimulanti palīdzēs augam efektīvāk uzņemt slāpekli vai efektīvāk izmantot no atmosfēras piesaistīto slāpekli,” nākotnes perspektīvu ieskicē I. Kuniga.
“Šobrīd tirgus ir neprognozējams un asi reaģē un svārstās uz katru paziņojumu no Krievijas un Ukrainas. Šajā situācijā ir grūti izteikt prognozes, bet mūsu ieteikums būtu skaitīt līdzi katrā hektārā ieguldītās investīcijas pret šobrīd iespējamo graudu cenu un realizācijas iespējām,” rekomendē “Linas Agro” graudu iepirkumu direktors V. Armalis.
O. Legzdiņam, raugoties nākotnē, cerības vieš varonīgā ukraiņu tauta, kura atbrīvo arvien vairāk savu teritoriju. Viņš sagaida, ka attiecībā uz slāpekļa un minerālmēslu pieejamību varētu tikt noslēgtas kādas starptautiskas vienošanās, lai situāciju normalizētu.
“Mana pārliecība ir tāda – ja pasaule gribēs, lai tauta ir paēdusi, kaut kā tie jautājumi tiks risināti. Savukārt zemniekam ar saviem laukiem ir jāpārziemo. Ja pārziemos, tad arī raža būs. Mūsu lauksaimniekiem ļoti nepatīk nīkulīgi lauki, bet patīk izaudzēt ražu. Tas ir dzinulis, kas dzen uz priekšu mūsu lauksaimniecību, savukārt zemnieku degošās acis, spītība un neatlaidība arī mums dod pārliecību, ka viss būs labi,” rezumē O. Legzdiņš.