Minerālmēslojums ir atslēga kvalitatīvai un labai ražai, bet enerģētikas krīzes dēļ minerālmēslu cenas strauji pieauga jau pērn. Kā lauksaimniekiem gatavoties nākamā gada sezonai un kā laukus mēslosim turpmāk, to vaicājām minerālmēslu ražotāja un piegādātāja Yara tirdzniecības vadītājam Latvijā Ģirtam Peirāgam.
Pirms kara Krievijas un Baltkrievijas minerālmēslu īpatsvars Latvijas tirgū bija ap 80%. Kā situācija ir mainījusies pašlaik?
Pirms 24. februāra Krievijas un Baltkrievijas minerālmēslu, tai skaitā kālija un fosfora mēslošanas līdzekļu, īpatsvars Latvijā tiešām bija būtisks. Vēsturiski Krievijas ražotāji mēslojumu lielā apjomā eksportēja caur Baltijas valstīm. Pirms kara bija pašsaprotami, ka lauksaimnieki un produkcijas izplatītāji Baltijā izmantoja šīs tirdzniecības plūsmas. Tagad tas ir mainījies – gan sankciju, gan cilvēcisku iemeslu dēļ šīs tirdzniecības plūsmas ir apstājušās. Mūsu uzņēmumam Eiropas reģionā ir astoņas ražotnes – Somijā, Nīderlandē, Francijā, Norvēģijā un Vācijā, no kurienes tiek piegādāti minerālmēsli Yara produkcijas izplatītājiem un tālāk arī lauksaimniekiem Latvijā. Varu teikt, ka darām visu iespējamo, lai atbalstītu lauksaimniekus un nodrošinātu nepieciešamos mēslojuma apjomus Latvijā un citās Baltijas valstīs.
Par cenām parunāsim vēlāk, bet kā ir ar minerālmēslojuma pieejamību Latvijā un Eiropā kopumā? Par rūpnīcu slēgšanu jau dzirdējām pāris mēnešus pēc kara sākuma.
Gāzes cenu kāpums bija un ir neadekvāti augsts, un slāpekļa mēslojuma ražošanā liela nozīme ir enerģijai un gāzei. Sniega bumba, kas sāka ripot lejup no kalna, pašlaik ir radījusi lavīnas efektu, kuras sekas daļai lauksaimnieku būs neizbēgamas. Septembrī liela daļa minerālmēslu ražotāju paziņoja, ka slāpekļa mēslojuma produktu ražošana tiek pārtraukta vai samazināta. Lauksaimniekiem augu mēslošanā ir jāseko zināmai tehnoloģijai, taču
pēc pēdējiem aprēķiniem Eiropai kopumā pietrūks 500 tūkstoši tonnu minerālmēslojuma. Pat ņemot talkā karbamīdu, kas ir viskoncentrētākā slāpekļa mēslojuma forma, šo iztrūkumu līdz pavasarim nav iespējams aizlāpīt.
Ko tas nozīmē mūsu lauksaimniekiem?
Sāksim ar to, ka jau šogad daudzi lauki nesaņēma tik daudz mēslojuma, kā vajadzētu. Cenas bija augstas jau pagājušā gada rudenī, līdz ar to daudzi lauksaimnieki sāka ekonomēt. Katrs lauks ir atšķirīgs, bet kopumā ir tā, ka vienu gadu augsnei var iedot mazāk un sagaidīt pretī labu ražu, bet divus gadus pēc kārtas šāda rīcība nozīmētu būtisku ražas kritumu. Rudenī lauksaimnieki, visticamāk, izmantoja mazāk NPK nekā citus gadus, taču par labu un kvalitatīvu ražu ir jāparūpējas jau rudenī!
Šis ir pagrieziena punkts, kad saimniekiem būtu jāizmanto visi pieejamie tehnoloģiskie risinājumi, lai mēslošanu veiktu maksimāli efektīvi. Digitalizācija ir virziens, kurā mums jādodas, domājot par ilgtspējīgu un efektīvu lauksaimniecību tuvāko gadu laikā.
Efektivitāte ir tāds labskanīgs vārds, bet kas praktiski aiz tā slēpjas?
Pirmkārt, ne visos laukos un pat uz viena lauka ne visiem augiem vajag vienādu mēslojuma apjomu. Piemēram, daudzi saimnieki zina, ka kviešiem nepieciešami vidēji 170 – 200 kilogrami slāpekļa tīrvielas uz hektāru. Šogad veicām mērījumus un apkopojām datus dažādās zemnieku saimniecībās un secinājām, ka daudzviet uz vienu hektāru nevajag 200 kilogramus, bet pietiek vien ar 130 kilogramiem mēslojuma, lai izaudzētu adekvātu kviešu ražu. Arī trīs gadu griezumā saimniecībai nepieciešamais minerālmēslu apjoms līdz ar to samazinās, un viedās tehnoloģijas ir tās, kas palīdz strādāt efektīvāk.
Sensori, biomasas satelītkartes, mainīgo devu minerālmēslu kliedēšanas iespējas, ko sniedz precīzās tehnoloģijas, slāpekļa monitorings, digitālās lietotnes – tie ir rīki, bez kuriem lauksaimniecība turpmāk nav iedomājama.
Tehnoloģijas nozīmē investīcijas – ja minerālmēslu cenas ir augšā, kur un kā vēl rast iespējas ieguldīt digitalizācijā, ja saimniecībā modernizācija vēl nav sākta?
Minerālmēslu cenas ir kāpušas līdz četrām piecām reizēm. Pavasarī, kad sākās karadarbība, tas nebija tik ļoti izjūtams, jo arī graudu cenas bija augstas. Tagad situācija ir cita – minerālmēslu cenas nav mainījušās, bet graudu un rapša cenas ir pazeminājušās. Paveicās lauksaimniekiem, kuri paguva mēslojumu iegādāties uz diviem gadiem uz priekšu pirms kara. Viņiem pietiks mēslojuma gan rudenim, gan pavasarim. Minerālmēslu cena trešajā ceturksnī un provizoriski arī gada noslēgumā saglabāsies ap 800-1000 eiro līmenī. Lauksaimniekiem vienlaikus jābūt arī labiem finansistiem, lai izrēķinātu, kāds ir tas cenu līmenis, pie kāda atmaksātos ieguldīt minerālmēslos, un kādai tad būs jābūt pretī graudu cenai. Šādos apstākļos tas punkts, lai peļņa būtu lielāka par nulli, ir ļoti augsts. Vienlaikus ir nozīmīga ekonomija, ko var sasniegt, izmantojot digitālo rīku sniegtās iespējas. Un tad vēl lauksaimniekiem jābūt stratēģiem, jāsaprot, kādi ir tie mērķi, ko gribas sasniegt.
Kāds ir ieteikums, kā rīkoties lauksaimniekiem, kuri vēl minerālmēslus nav iepirkuši?
Tirgū ir minerālmēsli no Eiropas, kā arī no ražotājiem ārpus Eiropas Savienības, bet jautājums ir par to cenu un pieejamību konkrētā brīdī. Ieteikums noteikti būtu neatlikt iegādi uz pēdējo brīdi, jo februārī un martā minerālmēslus vajadzēs visiem. Kāda būs situācija ar loģistiku, kas notiks ar gāzes cenām? Prognozes liecina par nopietnu ziemu, līdz ar to pagaidām nav indikāciju, kas vedinātu gaidīt strauju cenu kritumu.
Graudu cenām gan vajadzētu iet augšup, jo pašlaik tās ir neadekvāti zemas. Ja ilgāk gaidi, cerot, ka izvilksi laimīgo lozi, var izrādīties, ka tā nenostrādā. Mēs prognozējam, ka pavasarī 20-30 % no zemnieku saimniecībām var palikt bez minerālmēsliem.
Mēs darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu produktu pieejamību, taču zināmas bažas pastāv. Neskatoties uz to, ka cenas bijušas augstas, daudzi lauksaimnieki iegādājušies lielākus Yara mēslošanas līdzekļu apjomus rudenim un nākamajam gadam. Tā ir pozitīva zīme nākotnei, ka Latvijas lauksaimnieki ir gatavi investēt nākamās sezonas ražā un uzņemties zināmu risku, lai iegūtu labas ražas.
Pieminējāt digitalizāciju kā svarīgu virzienu. Kādu tad redzat tuvāko nākotni – kā laukus mēslosim turpmāk, jo maz ticams, ka gāzes cenas pēkšņi nokritīs?
Arī lauksaimniecībā digitalizācija ir būtiska nākotnes un ilgtspējīgākas un ienesīgākas darbības sastāvdaļa. Šobrīd svarīgāk nekā jebkad agrāk lauksaimniekiem būtu izmantot vislabākās pieejamās tehnoloģijas, lai, patērējot pēc iespējas mazāk mēslojuma, sasniegtu maksimālo ražu. Mēslošanas līdzekļi ir kļuvuši dārgāki, bet ir pieejamas jaunas un precīzas tehnoloģijas. Ciešā sadarbībā ar agronomiem mūsu Digitālās lauksaimniecības nodaļa ir izstrādājusi digitālās lauksaimniecības rīku Atfarm.
Centrāleiropā, Skandināvijā un Latīņamerikā Atfarm lieto jau piecus gadus, bet šajā pavasarī esam adaptējuši šo satelītprogrammu arī Latvijas lauksaimniekiem – tā ir pieejama latviešu valodā ar atbalsta komandu Latvijā.
Ar Atfarm palīdzību lauksaimnieks var sekot līdzi ražas attīstībai, dažu minūšu laikā izveidot precīzas slāpekļa mēslojuma lietošanas kartes un precīzāk mēslot sējumus.