26 gados Elviju ne velti var dēvēt par kartupeļu profesoru – kartupeļus viņš audzē jau kopš 12 gadu vecuma. Maģistra darbā izpētījis arī krāsainos kartupeļus, Elvijs ir agronoms, kurš lauksaimniekiem parāda, kā pareizi strādāt ar zemi un paņemt no tās labāko.
Cik kartupeļu šķirņu ir Tavā kolekcijā?
Šogad bija 27, bet kopumā vairāk nekā 40. Nākamgad, domāju, būs mazāk, taču šādu ideju es apsveru katru gadu. Pačukstēšu, vēl nekad nav izdevies, jo nāk jauni projekti, jauni sadarbības partneri.
Kāda šogad ir padevusies kartupeļu raža?
Šogad ne visai laba, bet esmu pats pie vainas. Saimniecībā esošais pagrabs ir ļoti labs, kartupeļus šogad nevarēju izvest, pieradināt pie gaismas, kā to daru katru gadu divas nedēļas pirms stādīšanas, jo meteoroloģiskie apstākļi neļāva, bija auksts. Pieļauju, ka daži bumbuļi nosmaka augsnē.
Kopumā lauks bija arī pilnīgi bioloģisks, kartupeļus pirms stādīšanas smidzināju ar bioloģisko preperātu, kas palīdzēja kartupeļiem ātrāk uzņemt barības vielas. Lauks bija nezāļains, jo šogad smidzinātāju pakalpojumā vairs nevarēju dabūt, bet nekas, esmu optimists, nākamgad būs pašam savs. Šogad kartupeļu lapgrauža izplatība manā laukā nebija liela. Rēķinu, ka raža šogad ir ap 15 tonnām no hektāra. Pagājušais gads bija vēl sliktāks, bet tad bija liels sausums – kartupeļi pat nepaspēja sakļauties vagās, nebija noklāta zeme, lapu indekss bija ļoti zems, visu laiku tvaikoja ārā mitrums, kas vēl pasliktināja esošo situāciju.
Kā šogad sekmējies citiem kartupeļu audzētājiem?
Kā nu kuram. Vienam labs rezultāts ir 2 tonnas, citam – 32 tonnas no hektāra. Ražība atšķiras pa reģioniem. Piemēram, pie mums Talsu novada Lubes pagastā nokrišņu nebija teju divus mēnešus, kas kartupeļu piebriešanas laikā ir kritiski. Kartupeļiem ir sekla sakņu sistēma, tādēļ gruntsūdeņus tiem ir grūti aizsniegt.
Kas notiek ar kartupeļu cenām?
Kartupeļu cenas ir nostabilizējušās, bet prognozēju, ka uz pavasara pusi tās kāps. Cenai, ko pircējs redz veikalā pie plaukta, ir iekļautas daudz mainīgās izmaksas, kā piemēram, ar audzēšanu saistītās izmaksas, uzglabāšanas izmaksas, elektrība. Ja nepieciešams, tad arī noliktavu īre, loģistika, piegādes un vēl citas izmaksas, kas šobrīd ir ļoti nepastāvīgas. Runājot ar kartupeļu audzētājiem, izmaksas šogad atsevišķās pozīcijās pat trīskāršojušās.
Intervijās iepriekš esi atklājis, ka Tava mīlestība pret kartupeļiem sākās no vecmāmiņas. Kā tas notika?
Jaunos kartupelīšus vecmāmiņa mums vārīja kā svētkos, tā bija īpaša, neaizmirstama sajūta. Kolīdz kartupeļi sāka ziedēt, viņa gāja uz lauku un ar roku čamdīja, vai veidojas bumbuļi. Gadu no gada kartupeļus audzējot, pienāca brīdis, kad vecās šķirnes kļuva slimīgas, ražība samazinājās, un tās vajadzēja nomainīt. Es mācījos 10. klasē, kad man bija jāraksta zinātniskais darbs. Man palaimējās ar ļoti foršu zinātniskā darba vadītāju Ingunu Metuzāli un arī konsultanti Lidiju Vojevodu. Sadabūjām 13 dažādu kartupeļu šķirņu, un ar to arī sākās mana aizraušanās.
Cik vērtīgs ir kartupelis, kāpēc tas būtu jāēd?
Šodien kartupeļa labās īpašības bieži tiek piemirstas. Daļa cilvēku tos nelieto uzturā, baidoties pieņemties svarā, taču es uzskatu, ka darbspējas vecuma cilvēkiem kartupeļi ir jāēd, jo tajos ir ļoti daudz vērtīgu vitamīnu, minerālvielu. Pagatavot tos gan mums vēl jāmācās, lai tajos saglabātos vērtīgās vielas.
Esmu aizrāvies arī ar krāsainajiem kartupeļiem. To šķirnēm ražība ir zemāka, bet krāsainie ir daudz veselīgāki, tiem piemīt augstāka antioksidatīvā aktivitāte pret brīvajiem radikāļiem, ir arī virkne pētījumu, kuri apliecina, ka tā aizkavē šūnu novecošanos. Līdz ar to krāsainos kartupeļus īpaši ieteicams uzturā lietot tiem, kuri satraucas par novecošanu. Tumšie kartupeļi tiek pielīdzināti melleņu īpašajai vērtībai – tie uzlabo redzi un samazina slikto holesterīnu. Krāsainos, it īpaši ļoti zilos kartupeļus, neiesaka pārēsties, jo tiem piemīt asinsspiedienu pazeminošas īpašības – līdzīgi kā aronijām.
Vai kara izraisītais pārtikas un enerģētikas cenu kāpums nav mudinājis cilvēkus atgriezties pie saknēm, izmantot brīvos zemes pleķīšus piemājas dārzos, lai stādītu kartupeļus?
Šis ir ļoti populārs jautājums, ko man uzdod vairums cilvēku. Jā, tiešām, tā ir.
Cilvēki paši mazdārziņos vai jauniegūtos īpašumos sāk audzēt dārzeņus, un pamatā tie ir kartupeļi, jo kā nu ne – kartupelis taču ir latvieša otrā maize. Kartupelis pašlaik ir ekonomiskāks nekā, piemēram, griķi.
Manuprāt, ja runājam par kartupeļu patēriņu, tad vajadzētu pieaugt svaigpatēriņam, jo tas ir mūsu naudas maciņiem “pievilcīgāk”. Kopumā domāju, ka audzētāji lielu pieprasījuma samazinājumu neizjutīs, jo tie, kuri audzē pašpatēriņam mazdārziņos, tāpat līdz ziemas mēnešiem parasti savus kartupeļus apēd, jo nav vietas, kur uzglabāt. Un vēl jāņem vērā, ka audzēšana nav lēts prieks – daļai joprojām izdevīgāk būs nopirkt, nevis audzēt.
Publiskajā telpā nereti izskan pārmetumi Latvijas lauksaimniekiem par pārmērīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, šaubas par to, cik droša ir mūsu zemnieku audzētā pārtika. Vai lielo saimniecību audzētos kartupeļus var droši pirkt un ēst? Kā ir ar ķīmiju?
Vārds “ķīmija” skan draudīgi un nav īsti vietā, lai cilvēkiem, kuri nenodarbojas ar lauksaimniecību, izskaidrotu lietas būtību. Latvijā klimata apstākļi ir tādi, ka mums ziemā papildus ir jālieto D vitamīns. Ja cilvēks saslimst, tad iedzer kādu sistēmas iedarbības preparātu, kas ārstē ilglaicīgi, un ir arī kontaktiedarbības preparāti, kurus uzsmērē, piemēram, uz krūtīm vai pēdām, lai ārstētos.
Ar augiem ir tieši tāpat. Augi ir dzīvas būtnes, augi arī slimo, tāpēc augiem arī nepieciešamas zāles jeb augu aizsardzības līdzekļi, tādēļ arī agronoma darbu tautā dēvē par augu dakteri, un man tas patīk.
Uzskatu, ka lauksaimniecībā viss maksā bargu naudu, vēl jo vairāk tagad, kara apstākļos. Zemnieks nekaisīs uz lauka tāpat vien to, ko augiem patiesībā nevajag. Negribu piekrist, ka Latvijā nopērkami slikti kartupeļi, kas pilni ar pesticīdiem. Salīdzinot ar ārzemju jaunajiem kartupeļiem, varu droši apgalvot, ka mūsu dārzeņos pesticīdu atliekvielu ir par vismaz septiņām reizēm mazāk, tai skaitā kartupeļos. Un tieši lielajiem audzētajiem kartupeļi būs labākas kvalitātes, jo viņi pie tā strādā – apkopj laukus, gādā, lai kartupelis nebūtu ar slimības pazīmēm, lai kaitēkļi mīkstumu nesaalotu, lai nebūtu cauri vidi, kas cilvēkiem nepatīk.
Kad ir labākais brīdis, lai stādītu kartupeļus?
Optimāli Latvijā vidēji agros kartupeļus stāda maija sākumā. Protams, katrs augsnes tips iesilst citādi. Tagad, kad ziemas vairs nav tik izteiktas, labos gados aprīlī augsne ir jau ap plus pieciem grādiem, bet, lai kartupelis augtu, augsnei jābūt vismaz septiņus grādus siltai. Un kartupelis arī jāiediedzē.
Ikdienā strādā uzņēmumā Scandagra Latvia. Vai nesanāk dot padomus zemniekiem, kas ar lauksaimniecību nodarbojas visu mūžu?
Pamatā konsultēju graudaugu un eļļas augu audzētājus, bet pastarpināti lielie zemnieki audzē kartupeļus pašpatēriņam, tāpēc varu droši teikt, ka ikdienā kartupeļus aizmirst nav iespējams.
Agronoma darbs ir mans dzīves aicinājums, man tas patīk. Sākumā šķita savādi konsultēt lielus zemniekus, tomēr ātri vien sapratu, ka viņiem manas zināšanas ir ļoti noderīgas. Nozare strauji modernizējas, pieaug tehnoloģiju nozīme, nāk jaunas šķirnes, jauni augu aizsardzības līdzekļi gan bioloģiskajiem, gan konvencionālajiem audzētajiem, un jaunajā ir jāorientējas.
Scandagra Latvia tirdzniecības pārstāvji un agronomi, kā arī pārējā komanda, ir profesionāļi, kuri savas zināšanas nodod klientiem, lai ik gadu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiktu gūta iespējami lielākā raža.
Kāds ir Tavs plāns nākamajam gadam?
Plāns ir mēģināt samazināt šķirņu kāstu, bet tas vēl līdz šim nav izdevies. Varbūt būs sadarbība ar jaunām kompānijām. Nākamgad plānoju ap 20-22 šķirnēm. Platība būs jau ap diviem hektāriem. Izklausās maz, bet tik daudzām šķirnēm tas ir liels un pamatīgs darbs visa gada garumā.